Kā palīdzēt psihiski slimam vientuļam kaimiņam?
"Mana kaimiņiene ir psihiski nestabila – citus cilvēkus pagaidām neapdraud, bet viņas uzvedība ir neadekvāta: sirgst ar vajāšanas māniju, runā neadekvāti, piemēram, ka viņas dēls ir izvarots, viņai seko ļaundaris, kurš viņu grib nolaupīt, un tamlīdzīgi. Cik zinu, viņai radinieku nav. Kā šādam cilvēkam var palīdzēt, lai viņš ne sev, ne citiem nenodarītu kādu ļaunumu?" Žurnālam "Likums un Taisnība" vaicā lasītāja Lāsma.
Elmārs Tērauds, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, "Likumam un Taisnībai" atzīst: “Tā ir realitāte, ka mums kaimiņos dzīvo cilvēki, kas slimo – dažkārt arī ar psihiskiem traucējumiem vai slimībām. Kur meklēt palīdzību? Pie ģimenes (primārās aprūpes) ārsta, nepieciešamības gadījumā pie psihiatra vai narkologa (tiešās pieejas speciālisti), nepieciešamības gadījumā pie sociālā darbinieka pašvaldībā, kritiskā situācijā – policijā.”
Ar varu piespiest nevarēs
Nacionālajā veselības dienestā Likumam un Taisnībai skaidro: pēc padoma, kā palīdzēt cilvēkam ar psihiskām problēmām, būtu jāvēršas pirmām kārtām pašvaldības Sociālajā dienestā.
Linda Sausā, Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītājas vietniece, informē:
“Lai saņemtu Rīgas pašvaldības sociālo palīdzību (pabalstus) un sociālos pakalpojumus, pašai personai vai tās pārstāvim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā. Ja pats cilvēks nevēršas pēc palīdzības, tad to var darīt tuvinieki; ja tuvinieku nav, tad jebkurš cits cilvēks var informēt sociālo dienestu par radušos situāciju, ka cilvēkam ir nepieciešama palīdzība.
Sociālais darbinieks apsekos dzīvesvietu, aprunāsies ar cilvēku un atbilstoši situācijai piedāvās nepieciešamo palīdzību. Taču būtiski ir tas, ka sociālais dienests ar varu nevienu nevar piespiest, cilvēkam pašam jāpiekrīt saņemt palīdzību. Ja cilvēks atsakās no palīdzības, sociālais dienests cenšas motivēt sadarboties un saņemt nepieciešamo palīdzību.
Pieejamie pakalpojumi
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir pieejams dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas, kas dienas laikā nodrošina aroda prasmju un iemaņu attīstīšanu speciālistu uzraudzībā, sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
Ir pieejams arī grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, kas nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Ja nepieciešams, ir pieejami arī sociālās aprūpes centri personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kas atrodas Labklājības ministrijas pakļautībā.
Diagnozi nosaka tikai ārsts
Lai pieprasītu šo institūciju pakalpojumus, arī jāvēršas sociālajā dienestā atbilstoši personas dzīvesvietai. Sociālie darbinieki nav ārsti un nevar uzstādīt diagnozi, neveic nekādas medicīniskas manipulācijas, bet nepieciešamības gadījumā var piesaistīt ģimenes ārstu, kas attiecīgi var piesaistīt citus speciālistus.
Plašāku informāciju par sociālo palīdzību (pabalstiem) un sociālajiem pakalpojumiem Rīgā var iegūt, zvanot uz pašvaldības Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 vai apmeklējot mājaslapu ld.riga.lv.
Gadījumos, kad persona ir lieciniece situācijai, kurā kāds apdraud citas personas veselību un dzīvību, nekavējoties ir jāziņo pašvaldības vai Valsts policijai.”
Fakti
Palīdzība cilvēkiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem kļūst aizvien aktuālāka, par ko liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. 2017. gadā mūsu valstī bija reģistrēti 89 668 cilvēki ar šādiem traucējumiem, un katru gadu, neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, šādu cilvēku skaits katru gadu pieaug par 2–3 tūkstošiem. Pirms desmit gadiem – 2009. gadā – bija 69 716 šādu cilvēku.
