Restorāna īpašnieks 9. maijā iespēj vairāk nekā Saeima
Vismaz pēdējos desmit gadus arī Latvijā 9. maijā daudzi, sevišķi krieviski runājošie, ar lepnumu sprauž pie krūts oranži melnas lentes. Tomēr daudz vairāk tās simbolizē nevis PSRS uzvaru Otrajā pasaules karā, kritušo piemiņu un nacisma sagrāvi, bet gan mūsdienu Krievijas impērisko politiku.
Spilgts piemērs ir Krievijas iebrukums Ukrainā – šī lente ir lielā cieņā Kremļa atbalstītajās Doņeckas un Luhanskas "republikās". Tās nēsātājus ironiski dēvē par "kolorādo", pēc krāsu līdzības ar kartupeļu audzētāju nīstajām Kolorādo vabolēm.
Stendzenieks gatavs saģērbties kā kolorādo
Latvijā vai katru gadu gadās pa kādam ar šo lenti saistītam skandālam, un šis gads nebija izņēmums. Kārtējo vētru izraisīja notikums Kauguru restorānā "Kūriņš" – īpašnieks Arnis Ābelītis 9. maijā atteicās ielaist apmeklētājus ar piespraustām Georga lentītēm. Iekšā netikusī sieviete izpauda sašutumu "Facebook", aicinot šo krogu neapmeklēt. Tiesa gan, tas izraisīja gluži pretēju efektu, un nacionāli noskaņoti pilsoņi publiski solīja Kūriņu noteikti apmeklēt un aicināja to darīt arī citus.
Ar pretēju viedokli izcēlās bijušais reklāmists Ēriks Stendzenieks, kuru biedējot “šis ļaunais prieks”, un kādā tvītā viņš apņēmās: “Pilnīgi noteikti došos uz Kūriņu oranži melnā svītrotā kostīmā. Kurus vēl neielaidīs? Gejus? Nēģerus? Skatīsimies.”
"Kūriņa" īpašnieks Ābelītis gan uzsver, ka nekad nav dalījis viesus pēc rases, nacionālās, reliģiskās vai politiskās piederības, taču Georga lentīti viņš uzskata par “agresoru, teroristu simboliku” 2014. gada Ukrainas notikumu kontekstā.
Bijušais Jūrmalas domes deputāts ir zināms kā nacionāli noskaņots cilvēks, kurš nebaidās parādīt savu nostāju par spīti riskam. 2017. gada aprīļa beigās un 11. maijā nenoskaidroti ļaundari mēģināja restorānu nodedzināt, caur logu iemetot degpudeles jeb Molotova kokteili, abos gadījumos no nelaimes glāba signalizācija.
Kas īsti ir Georga lente
PSRS laikos par šo simbolu zināja retais, un Krievijā to plaši ieviesa tikai 2005. gadā.
Pirmo reizi šādas krāsa ordeņa lente Krievijā parādījās 1769. gadā, kad ar Katrīnas II rīkojumu Krievijas – Turcijas kara laikā nodibināja Svētā Georga ordeni, kas bija augstākais militārais apbalvojums – to varēja iegūt tikai par varonību kaujā.
1807. gadā dibināja Svētā Jura krustu – tam bija līdzīgas krāsas lente, un ar to par personiski izrādītu varonību apbalvoja ierindas karavīrus. Krustam bija četras pakāpes, un visu šo pakāpju īpašnieki saņēma piemaksas pie algas un varēja kārtot virsnieka eksāmenu.
Pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma šos apbalvojumus likvidēja, un melni oranžā krāsa atgriezās vien 1943. gadā reizē ar Slavas ordeni. Arī šo apbalvojumu pasniedza zemāko pakāpju karavīriem, bet visu triju pakāpju īpašniekus pielīdzināja Padomju Savienības varoņa zvaigznes saņēmējiem.
Kremļa politakcija
Pēc Otrā pasaules kara šīs krāsas nogrima aizmirstībā, līdz 2005. gadā ziņu aģentūras RIA Novosti žurnālisti, sabiedriskā organizācija Studentu kopiena un Maskavas pilsētas vadība pirmo reizi noorganizēja akciju, kuras laikā izdalīja 800 000 šo lentīšu. Nevienam gan nav šaubu, ka patiesībā ideja nāk no Kremļa polittehnologiem, un no tā laika gan šīs lentes lietošana, gan Otrā pasaules kara ideoloģizēšana Krievijā ir mērķtiecīgi pacelta gluži vai reliģijas statusā.
Ir izstrādāts pat Georga lentītes kodekss no desmit punktiem, un vienā no tiem nepārprotami ir teikts, ka “akcijas mērķis ir izveidot Uzvaras svētku simbolu”. Pastāv noteikumi, kā drīkst šo lenti nēsāt – tās vieta ir tikai un vienīgi pie apģērba, vēlams sirds pusē. Siešana pie automašīnām, somām vai izmantošana komerciāliem nolūkiem ir aizliegta, un par to var saņemt arī naudas sodu.
Neiesaka pat Krievijas sabiedrotie
Sākot no 2014. gada, šis simbols saistāms ar Krievijas agresīvo ārpolitiku, jo tiek ļoti plaši lietots karā pret Ukrainu, un tieši tā to arī uztver arvien vairāk Eiropā un pat NVS valstīs.
2015. gadā tieši pirms Uzvaras dienas svinībām Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka turpmāk valstī šo svētku laikā visiem jānēsā lentītes oficiālajā sarkani zaļajā krāsā.
2017. gada jūnijā Ukrainā izdots likums, kas aizliedz Georga lentes publisku nēsāšanu, un tajā pašā gadā arī Kazahstānā strikti ierobežoja to nēsāšanu, iesakot Krievijas vēstniecībai atturēties no lentīšu dalīšanas.
Georga lentīšu nēsāšanu neiesaka arī Uzbekistānā un Kirgizstānā, bet Gruzijā, kaut arī oficiāli nav aizliegtas, tās ātri vien iebraucējiem noņem paši iedzīvotāji. Lietuvā un Igaunijā tāpat kā pie mums ir aizliegti padomju laika simboli, kuros šis atribūts nav pieminēts.
Kā ir Latvijā
Kamēr nevienā likumā netiks iekļauts pants par konkrēta simbola, proti, Georga lentītes, nēsāšanas aizliegumu, cīņa pret to būs apgrūtināta. Turklāt šīs akcijas rašanās datējama jau ar pēcpadomju laiku.
Restorāna Kūriņš gadījumā gan var uzskatīt, ka īpašnieks drīkst izvirzīt apmeklētājiem konkrētas prasības, tāpat kā nenākt sporta apavos vai kungiem obligāti ierasties ar kaklasaiti. Ja šādu prasību izvirzītu, piemēram, valsts iestāde, apmeklētājs varētu atteikties to izpildīt.
Saeimā jau kopš 2015. gada ir bijuši vairāki mēģinājumi ierakstīt Georga lentīti aizliegto simbolu sarakstā, taču līdz šim plānveidīgi pie šī jautājuma vēl neviens nebija ķēries.
Pēdējo reizi šo jautājumu skatīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 2019. gada 15. oktobrī, kura uzdeva Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju, Tiesībsarga biroju un citām iesaistītajām institūcijām darba grupā izstrādāt un divu nedēļu laikā iesniegt komisijai precizētu priekšlikuma redakciju.
Kaut arī vairākums komisijas deputātu atbalstīja šā simbola nēsāšanas aizliegumu, darba grupa tomēr nolēma jautājumu atlikt līdz brīdim, kamēr tiks pieņemti grozījumi Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.
Ārpus likuma rāmjiem
Šobrīd ir aizliegts publiskos pasākumos izmantot “bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu – represīvo iestāžu izmantotos piederību identificējošos formas tērpus, šā apģērba elementus, kā kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes”.
Proti, aizliegts izmantot sirpi un āmuru kopā ar piecstaru zvaigzni, svastiku un SS zīmi. To lietošana atļauta tikai gadījumos, kad izmantošanas mērķis nav slavināt totalitāros režīmus vai attaisnot to noziegumus.
Georga lentīte šajā klasifikācijā neiekļaujas, un aizliegt tās nēsāšanu būs problemātiski. Par minētajiem likuma grozījumiem nobalsoja Saeimas vairākums, pret bija tikai 17 Saskaņas deputātu un viena pie frakcijām nepiederoša deputāte.
Par likumu juristi vēl strīdas
Eiroparlamentā strādājošais Latvijas jurists Aleksejs Dimitrovs intervijā lsm.lv atzinis, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu nedrīkst klientus diskriminēt pēc dzimuma, etniskās izcelsmes, rases un invaliditātes. Piemēram, ja publiskās iestādes īpašnieks liegtu ieeju tiem, kuri nerunā latviski bez akcenta, tad, kaut gan formāli runa ir par akcentu, nevis par etnisko izcelsmi, būtu pamats teikt, ka tas ir netiešs aizliegums uz etniskās izcelsmes pamata.
“Taču gadījumā ar Georga lentīti tas, protams, nedarbojas, jo ar šo lentīti var staigāt jebkuras tautības cilvēki. Tādējādi diskriminācijas aizliegums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē šajā gadījumā tieši nav pārkāpts,” teic Dimitrovs. Satversmes 91. pants gan aizliedz jebkādu diskrimināciju, un pat juristiem sen ir atšķirīgi viedokļi – cik lielā mērā tas regulē privātpersonu savstarpējās attiecības.
