Kā vienoties ar kaimiņu, lai no savas mājas varētu piekļūt ceļam caur viņa īpašumu
"Man pieder neapbūvēts zemes gabals Rīgas nomalē. Pēc teritorijas plānojuma te ir mazstāvu dzīvojamā apbūve. Ir viena problēma – mums nav izejas uz ielu, jo mūsu zemei priekšā ir kaimiņu zemes gabala stūris. Kaimiņš negrib vienoties par ceļa servitūta noteikšanu, tātad nāksies tiesāties. Lai piekļūtu ielai, mums vajag kaimiņa zemes stūrīti četru metru platumā un divu metru garumā. Vai likums atļauj man no kaimiņa nopirkt šādu mazu gabaliņu un pievienot to savai zemei? Tad nebūs strīdu par ceļa servitūtu. Kaimiņa zemes gabals ir krietni lielāks par minimālo. Mums visapkārt ir privāti zemes gabali. Pašlaik mums nav arī adreses, ir tikai kadastra numurs. Kas un kā piešķir adresi?" žurnālam "Likums un Taisnība" jautā rīdziniece Dace.
Jā, likums atļauj mainīt robežas. Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns skaidro, ka šādu procedūru sauc par zemes robežu pārkārtošanu. Ja abi kaimiņi tam piekrīt, robežu var pārcelt.
Jāvēršas būvvaldē
Īpašnieki iesniedz Būvvaldē iesniegumu par zemes robežu pārkārtošanu, tam pievienojot abu zemes gabalu zemes robežu plānus, kur iezīmēta jaunā robeža (to var iezīmēt paši). Būs jāmaksā pašvaldības nodeva. Ja zemes gabala platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, nodeva ir 120–128 eiro. Ja gabals mazāks, arī nodeva ir mazāka. Ja ir neskaidrības, var bez maksas konsultēties Būvvaldē pa tālruni 67105800 vai klātienē Amatu ielā 4.
Kā kaimiņi norēķināsies savā starpā, tā ir viņu pašu darīšana.
Toties, lai zemes gabalu sadalītu divos zemes gabalos, tie abi nevar būt mazāki par minimālo zemes gabala lielumu, kas noteikts pašvaldības teritorijas plānojumā, tātad vismaz 600 kvadrātmetru katrs, atsevišķos gadījumos pieļaujami 300 kvadrātmetri.
Robežu pārkārtošana abiem kaimiņiem varētu būt izdevīgāka nekā ceļa servitūta noteikšana. Ceļa servitūts vienmēr sevī ietver slēpta konflikta iespēju – kalpojošā zemes gabala (tā, kuram brauc pāri) īpašnieks uztrauksies, ka kāds izbraukā un piemēslo viņa zemi, tāpēc izdomās dažādus ierobežojumus. Savukārt servitūta izlietotājs būs pikts par kaimiņu, kurš viņam traucē piekļūt īpašumam.
Ja nevar sarunāt, atliek tiesu darbi
Tomēr, ja kaimiņš nepiekritīs jūsu priekšlikumam par robežu pārkārtošanu, tiesas ceļā viņu nevar piespiest to darīt. Tad nāksies izmantot tradicionālo risinājumu un noteikt ceļa servitūtu. Jums ir nepieciešams braucamais ceļš, un pēc Civillikuma 1158. panta tam jābūt vismaz 4,5 metrus platam. Atbilstoši Civillikuma 1231. pantam servitūtu varat nodibināt ar līgumu (savstarpēji vienojoties), vai arī to var nodibināt ar tiesas spriedumu.
Ja kaimiņš negrib vienoties, nāksies tiesāties. Nosūtiet viņam ierakstītā vēstulē savu priekšlikumu par ceļa servitūta nodibināšanu un nosakiet laiku, līdz kuram jādod atbilde. Ja atbildes nav vai tā ir negatīva, nāksies sniegt prasību tiesā.
Tiesa prasību par ceļa servitūta nodibināšanu var noraidīt tikai tad, ja pie jūsu īpašuma var piebraukt citādā veidā. Prakse rāda, ka tiesa noraida šādas prasības, ja zemes gabals citā pusē robežojas ar ceļu, kaut arī piebraukšana ir neērta un ar lielu līkumu.
Ja jūsu zemes gabals atrodas citu privātu zemes īpašumu ielenkumā un nekur nav pieejas ielai, tad tiesa nevarēs noraidīt prasību par ceļa servitūta nodibināšanu. Varēs diskutēt tikai par servitūta ceļa atrašanās vietu. Tiesa parasti atbalsta visracionālāko variantu (visīsāko ceļu).
Adresi piešķir bez maksas
Ar adreses piešķiršanu problēmu nebūs. Zemes vienībai, ēkai vai telpu grupai (dzīvoklim) adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē ar Būvvaldes lēmumu pēc īpašnieka iesnieguma.
No Rīgas pilsētas Būvvaldes mājaslapas varat izdrukāt veidlapas formu adreses piešķiršanai zemes vienībai vai ēkai. Aizpildiet to un iesniedziet Būvvaldē Amatu ielā 4. Klāt jāpievieno zemes gabala robežu plāna kopija un zemesgrāmatas kopija, jaunbūvēm – arī ģenerālplāna kopija.
Lēmumu pieņem 22 darbdienu laikā. Par to nav jāmaksā, pēc lēmuma pieņemšanas Būvvalde piecu darbdienu laikā iesniedz informāciju Valsts zemes dienestam reģistrācijai Valsts adrešu reģistrā.
