Lauksaimnieki aicina ļaut ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm

"Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) šonedēļ nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro (KPV LV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV), iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) ar bažām ar darbinieku trūkumu nozarē, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Vēstulē, izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, lauksaimnieku organizācijas atbildīgās institūcijas lūdz rast iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt tos lauksaimniecības nozarēs, aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā un viesstrādniekiem atļaut sākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes, un ir apliecinājums, ka nav saslimstība ar Covid-19.

"Zemnieku saeimā" paziņoja, ka lauksaimniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas iepriekš jau vairākkārt aicinājušas Latvijas vietējos iedzīvotājus pieteikties sezonas darbiem augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanai, kā arī vērsušas uzmanību darbaspēka trūkumu atsevišķās pārtikas ražošanas nozarēs.

Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pastāstīja, ka pērn LOSP vērsa toreizējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) uzmanību darbaspēka trūkumam lauksaimniecībā. Ministrs problēmu mudinājis risināt, izvietojot vakances Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā.

Rudzāte stāstīja, ka viņas saimniecība "Arosa-R" pērn 120 darbinieku meklējumu nolūkos izvietojusi vakances NVA, kā arī sludinājumus laikrakstos un portālā "ss.lv". Darbiem pieteicās apmēram 70 cilvēki, taču vēlāk daudzus no tiem neesot bijis iespējams sazvanīt - telefoni atslēgti. Tā rezultātā izdevās nokomplektēt vien apmēram sesto daļu no vajadzīgā darbinieku skaita un 40% "Arosa-R" ražas aizgāja bojā, radot milzīgus neiegūtos ieņēmumus.

"Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtina, pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus," norādīja vēstules autori.

Biedrībā norādīja, ka programma "Sezonas laukstrādnieki" funkcionē kvalitatīvi, un būtu jāievieš kā pastāvīga, tomēr tā neatrisina situāciju pilnībā. "Ņemot vērā iepriekšējos darba gados novēroto tendenci Latvijas darba tirgū, ir ļoti apšaubāms, ka šī brīža ārkārtējā situācija valstī mudinās cilvēkus strādāt fizisku darbu, atsakoties no pabalstiem. Nevienam vietējam darba meklētājam darbs netiek atteikts, bet viesstrādnieki ir garantija, ka būs vajadzīgais strādnieku skaits," norādīja "Zemnieku saeimā".

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka pēdējo 15 gadu laikā darbaspēks no Latvijas ir aizplūdis uz ES valstīm. Iedzīvotāji, kuri atgriezās atpakaļ no citām valstīm, tik un tā izvēlas doties prom. Savukārt skolēni, studenti un pagaidu darbu veicēji pilnībā nevar aizstāt darba roku trūkumu lauksaimniecības sezonālajos darbos, kur roku darbs ir neizbēgams, jo ne visur ir iespējams to aizstāt ar iekārtām.

Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs piebilda, ka ražas novākšanu laukos nevar pārcelt līdz valstī bez darba palikušo cilvēku skaits būs sasniedzis kritisko punktu. "Interese par sezonas darbiem nav pietiekama, lai mūsu augļkopji un dārzeņkopji tuvojošos sezonu sagaidītu bez raizēm. Lauksaimnieki aktīvi meklē iespējas nolīgt vietējo darbaspēku, taču līdz šim ar salīdzinoši maziem panākumiem. Pieredze rāda, ka atrisināt problēmu ar vietējā darbaspēka palīdzību, ātri aizstājot viesstrādniekus ar vietējiem iedzīvotājiem, nav reāla," uzsēra Treibergs.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons piebilda, ka situācija lauksaimniecībā saistībā ar ražas novākšanu, kur galvenais faktors ir cilvēkresursi, ir satraucoša. "Iespēju un situācijas robežās, valstij ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai viesstrādnieki brīvi, bet tajā pašā laikā ar zināmiem nosacījumiem, varētu braukt strādāt Latvijas lauksaimnieku tīrumos," viņš pauda pārliecību.

Pēc lauksaimnieku nevalstisko organizāciju aprēķiniem, ražas novākšanas sezonā Latvijā no jūnija līdz oktobra beigām, un augļkopības un dārzeņkopības nozarēs ir nepieciešami aptuveni 1000 sezonas darbinieku. Kopējais nodarbināto viesstrādnieku skaits valstī pērn sasniedza gandrīz 10 000 darbinieku, no kurām aptuveni 5000 darba atļaujas izsniegtas Ukrainas valsts piederīgajiem.