Kā rīkoties, ja mājā ielaužas laupītājs

Iesaka Kārlis Seržants

Par pēdējā laika skaļāko šāda veida noziegumu uzskatāma bruņota laupīšana pērn Mārupē, kuras laikā bojā gāja advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš. Divi bruņoti noziedznieki iekļuva viņa mājā Mārupē un sasēja Bērziņa sievasmāti, taču viņus atgriežoties pārsteidza saimnieki. Noziedznieki metās bēgt, Bērziņš viņiem sāka sekot, tika sašauts ar pieciem šāvieniem un slimnīcā nomira. Sākumā bija arī versija par viņa profesionālo darbību, taču pēc noziedznieku aizturēšanas kļuva skaidrs, ka tas ir bijis laupīšanas uzbrukums.

Kā parasti notiek aplaupīšanas

Vienkāršas zādzības bieži notiek uz labu laimi un pēc principa – uzlauž durvis, kuras var uzlauzt, taču ar laupīšanu parasti nodarbojas nopietnāki noziedznieki.

Par laupīšanu paredzētais cietumsods ir līdz 15 gadiem, bet, ja ir cilvēku upuri, var būt arī mūža ieslodzījums. Laupīšanas uzbrukumu ļaundari plānos, ja viņu rīcībā būs pilnīgi droša informācija, ka objektā patiešām ir lielas un, vēlams, viegli aiznesamas vērtības (vērtslietas, liela naudas summa, dārgs antikvariāts), bet citas iespējas tās paņemt nav.

Kad ir kārtīgas durvis ar signalizāciju, iekļūt nozieguma vietā iespējams tikai tad, kad tās atver paši saimnieki. Lai iekļūtu mājoklī, laupītāji uzdodas par dažādu dienestu darbiniekiem vai nejaušiem cilvēkiem, kuri meklē senu paziņu. Lai iekļūtu dzīvoklī, noziedznieki izmanto arī sievietes. Bija gadījums, kad pie durvīm piezvanīja jauna meitene ar lielu ziedu pušķi rokās, kura ieradusies it kā uz jubileju, bet sajaukusi dzīvokļus. Nu kā tu neatvērsi, nodomāja saimnieks, bet aiz puķu pušķa stāvēja divi laupītāji.

No tā var izvairīties, vispirms kārtīgi aplūkojot cilvēku pie durvīm caur actiņu vai paverot tās spraugā, ja tās ir nodrošinātas ar labu ķēdi. Lielākā daļa dienestu darbinieki būs formās vai darba tērpos, bet apliecībai ir jābūt obligāti visiem. Ja tādas nav, ir visas tiesības neielaisties nekādās sarunās.

Ko drīkst darīt aizstāvoties

Jebkurš Latvijas pilsonis, kurš atbilst Ieroču aprites likumā noteiktajiem kritērijiem, var saņemt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju. Tā vajadzīga gan šaujamierocim, gan ar gāzi darbināmam. Jebkurš drīkst iegādāties legālos pašaizsardzības līdzekļus (gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces), tos kopš 18 gadu vecuma var nopirkt attiecīgos veikalos un pielietot bez ierobežojuma uzbrukuma gadījumā.

Šaujamieroča pielietošanu reglamentē Ieroču aprites likuma 65. panta 4. daļa, kurā teikts, ka persona drīkst piemērot šaujamieroci kā galējo vai pašaizsardzības līdzekli, lai:

Aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību.

Novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci.

Aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos.

Šā paša panta 6. daļā ir teikts, ka, pielietojot šaujamieroci, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Šā paša likuma 66. panta 1. daļa arī nosaka, ka “pirms jebkura šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu”, taču ir situācijas, kad brīdinājums nav vajadzīgs. Tie ir gadījumi, kad uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, notiek pēkšņi un persona uzbrukuma vai pretošanās laikā pielieto dzīvībai bīstamus ieročus un priekšmetus, ieskaitot mehāniskos transporta līdzekļus.

Līdz noteiktai robežai

Tomēr ir piebilde, ka, “pielietojot šaujamieroci, personai ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību”.

Pārkāpjot šo visai trauslo robežu, var iestāties kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 29. panta 2. daļas: “Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu ir atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.” Sods par to gan jebkurā gadījumā būs minimāls – līdz vienam gadam.

Proti, nevajadzētu turpināt sist ļaundari, kurš vairs nav spējīgs pretoties, vai izšaut uz noziedznieku visu aptveri.

Zvaniet policijai, taisiet troksni

Ja kāds sāk lauzt durvis, jums esot mājās, uzreiz zvaniet policijai – dariet to, stāvot pie durvīm un runājot iespējami skaļi. Ja ielaušanās turpinās, piebīdiet durvju priekšā mēbeles vai citus smagus priekšmetus.

Pretojoties uzbrucējiem, jums ir tiesības izmantot jebkuru pa rokai esošu priekšmetu, ieskaitot beisbola nūju vai gaļas maļamo mašīnu, tomēr, pieņemot šādu lēmumu, noteikti ir jāizvērtē savas reālās iespējas. Ja noziedznieku ir vairāk nekā divi, visticamāk, tas nebūs prātīgi, jo neviena manta nav paša vai ģimenes locekļu dzīvības vērta.

Drīzāk tādā situācijā ir jāmēģina piesaistīt apkārtējo uzmanību, piemēram, ar puķu podu vai krēslu izsitot logu; nevajag arī kautrēties skaļi saukt palīgā. Lieks troksnis laupītājiem nav vajadzīgs, un viņu plāni šādā situācijā var mainīties.

Profilaksei pasākumi

Jo mazāks skaits pavirši pazīstamu cilvēku zinās, kas atrodams jūsu mājās, jo labāk, tāpēc, ievietojot sludinājumus par dārgu mantu pārdošanu, neuzrādiet adresi.

Arī izrādot sevi sociālajos tīklos vai komunicējot ar mazāk pazīstamiem cilvēkiem, no šādas pašas netiešā veidā pasniegtas informācijas noplūdes vajadzētu izvairīties.

Nekad neatveriet durvis nevienam, par kura nolūkiem vai identitāti ir kaut vismazākās šaubas. Iemāciet to arī bērniem.

Uzturiet ar kaimiņiem no savas kāpņu telpas vai vismaz stāva draudzīgas attiecības, jo nekad nevar zināt, no kuras puses var saņemt negaidītu palīdzību.

Labas durvis, stipri logi, ieslēgta signalizācija arī tad, kad visa ģimene ir mājās, sētas apgaismojums ar sensoru tipa lampām un galu galā arī suns jūsu namu padarīs drošāku.

Ja ir jebkādas aizdomas, ka notiek kaut kas nelāgs, nekautrējieties un zvaniet policijai – labāk kļūdīties nekā būt upurim.

Ja nu tomēr jūs aplaupa un noziedznieki aizejot brīdina stundu nezvanīt policijai, jo tiksiet novērots, neticiet tam, bet mēģiniet piefiksēt, ar kādu auto viņi pārvietojas. Reizēm, lai atklātu noziegumu, pietiek pat ar automašīnas numuru.