Sējas novadā, būvējot elektrolīniju, ar zemes īpašniekiem nerēķinās, jo top nacionālo interešu objekts
Pēc publikāciju sērijas par Skultes gāzes termināļa projektu "Kas Jauns Avīze" saņēma stāstu par Sējas pagastā piedzīvoto. Uz svešas zemes bez saskaņošanas un būvatļaujas uzrādīšanas pēkšņi sākuši rosīties strādnieki ar būvtehniku, paziņojot, ka saskaņā ar nacionālo interešu objekta statusu notiek elektrolīnijas pārbūve.
Ņemot vērā, ka pagasta zemi šķērso gan 330 kilovoltu elektrolīnija, gan tuvā nākotnē plānotā "Rail Baltica" dzelzceļa līnija, iespējams, ka tieši šādi gadījumi liek iedzīvotājiem masveidā nostāties arī pret gāzes vada projektu.
Darbus uzsāk bez brīdinājuma
Jau pagājušā gada vasarā Sējas pagasta māju "Kaijas Gāršmuiža" saimniece Ināra Livčāne konstatēja, ka viņas īpašumā rosījušies sveši ļaudis, atstājot aiz sevis nepatīkamas darbības pēdas. Livčānes mežā bija izcirsti koki, un paveiktais izskatījās kā pēc bombardēšanas, lauka malā bija trīs dziļi urbumi.
Vainīgos uzreiz noskaidrot neizdevās, taču drīz viņi ieradās paši. Tā paša gada 18. decembrī bez jebkāda brīdinājuma un saskaņošanas īpašumā iebrauca vairākas smagās tehnikas vienības un sāka rakšanas darbus. Kad saimniece vēlējās noskaidrot, kas īsti notiek, darbu vadītājs Kaspars Sants no SIA ELKO viņai paskaidrojis, ka tā ir elektrolīnijas iezīmēšana dabā un viņš saskaņā ar būvatļauju atrodas būvobjektā. Šī atļauja arī esot tiesisks akts, uz kā pamata viņš esot tiesīgs ienākt īpašumā.
Lūgts uzrādīt būvatļauju, Sants varējis nodemonstrēt tikai izdruku no Būvniecības informācijas sistēmas, taču to nebija iespējams identificēt kā minēto dokumentu. Nekādas ziņas par izdotu būvatļauju jebkādai būvniecībai minētajā īpašumā nebija atrodamas arī Sējas pagastā.
Īpašnieces dēls, zinot, ka zemi teorētiski būtu jāšķērso 330 kilovoltu elektrolīnijas savienojumam no Igaunijas, vērsās pēc skaidrojuma uzņēmumā Augstsprieguma tīkls. Uzņēmuma projekta vadītājs Dāvis Dimants arī nav spējis atrast būvatļauju un elektroniski atsūtījis vēstuli: “Labdien! Diemžēl Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) arī Būvniecības informatīvajā sistēmā (BIS) neko daudz nav ielicis par “Igaunijas–Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums” posma 4–5 Sējas novadā būvatļauju. Šobrīd varu jums nosūtīt tikai sākotnējo būvatļauju.”
Šajā sākotnējā būvatļaujā norādīts, ka būvniecības veids ir pārbūve, kas arī raisa vislielāko jautājumu – kā var pārbūvēt elektrolīniju, kuras dabā nemaz nav?
Pēc šā fakta konstatācijas īpašniecei sākās gara sarakste ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kurā viņa lūdza sniegt atbildi uz konkrētu jautājumu: “Lūdzu man iesniegt būvatļaujas, kas attiecas uz manā zemes gabalā no jauna izbūvējamo elektroapgādes objektu, apliecinātu kopiju, no kuras es varētu secināt, ka būvdarbi skar tieši manu zemes gabalu, vai norādīt saiti BIS, kur iespējams iepazīties ar šo būvatļauju. Sniegt skaidrojumu, ko nozīmē “sākotnējā būvatļauja” un vai tā tiešām noteic būvdarbu veikšanu manā zemes gabalā. Informēju, ka bez tāda apliecinājuma saņemšanas un iepazīšanās ar reālu plānu man ir visas likumīgās tiesības liegt ienākt un veikt jebkādus būvdarbus manā īpašumā.”
Konkrētajā situācijā būvniekiem bija jāpilda arī Ministru kabineta Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi, kuros teikts: “Par saņemto būvatļauju jaunas ēkas, masta vai torņa būvniecībai vai esošās ēkas atjaunošanai būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību Būvniecības likumā noteiktajā termiņā izvietojot būvtāfeli (formātā ne mazākā par A1) teritorijā, kurā plānoti darbi. Būvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku, un tā ir jānovieto publiskā vietā un tajā jānorāda ziņas par objektu.” Neviens šādu būvtāfeli nebija pūlējies izvietot.
Nekādas ziņas par projektu nebija atrodamas arī BIS sistēmā, kurā trīs dienu laikā pēc būvatļaujas izsniegšanas jāparādās publikācijai ar sīku informāciju par projektu.
Visas šīs sarakstes rezultātā zemes īpašniecei beigās ierādīta vieta, caur puķēm paziņojot, ka, “iespējams, ka kaut kas nav izdarīts pareizi un laikā, bet mēs vienalga turpināsim būvēt, jo Būvniecības likuma 15. panta 7. daļa nosaka, ka “nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību””.
Livčāne, protams, saprot, ka pastāv nacionālās intereses un valstij svarīgi objekti, tomēr uzskata, ka arī šāda mēroga būvēs likumi ir jāpilda un nedrīkst īpašniekus uzskatīt tikai par lieku šķērsli.
Viņa stāsta: “Savā īpašumā biju iecerējusi veidot viesu māju ar izklaides un sporta aktivitātēm jauniešiem, uzbūvēt zirgu stalli un skolu reitterapijas speciālistu apmācīšanai, kuri nākotnē varētu palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja nu, neko nezinot par grandiozajiem plāniem uz manas zemes, es vieglprātīgi būtu uzsākusi būvniecību, tad tam visam kāds tagad pārbrauktu pāri ar buldozeru.”
Protams, uzņēmumiem, kuri konkursa kārtībā ieguvuši tiesības veikt izbūvi, vienīgā interese ir darbus agrāk sākt un agrāk pabeigt, tāpēc tos juridiskas nianses neuztrauc. Tā nu nākamajā reizē smagā tehnika ieradās jau policijas ekipāžas pavadībā.
Visticamāk, ka šāda situācija konkrētās elektrolīnijas izbūvē nav vienīgā, un tieši tāpēc iedzīvotājos termins nacionālo interešu objekts raisa dažādas asociācijas. Jo kuram gan gribas rītā pamosties no ekskavatoru rakšanas darbu radītā trokšņa paša īpašumā…
Nacionālās intereses pār privātīpašumu
Situācijās, kad plānota valstiski svarīga objekta būvniecība, likumdošanā ir vairāki mehānismi, kā to nodrošināt, daļēji apejot īpašnieku intereses un izvairoties no spekulatīvām darbībām ar zemi paredzētās būvniecības teritorijā.
Regulējums par nacionālo interešu objektu ieviests 2011. gadā. Reizē ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu tas garantē konkrēta projekta izņēmuma situāciju no vispārējā regulējuma.
Likuma 17. pantā teikts: “Priekšlikumu par nacionālo interešu objektu izveidošanu sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgās nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts.”
Šādam objektam nosaka funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tas paredzēts normatīvajos aktos. Būvniecības likuma 15. panta 7. punkts paredz: “Nacionālo interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.”
Šis regulējums neļauj nobremzēt projektu, pastāvot juridiskiem strīdiem. Šī norma ieviesta laikā, kad sāka būvēt elektropārvades savienojumu Kurzemes loks un tā plānojumu apstrīdēja gan zemes īpašnieki, gan vides aizstāvji.
Nacionālo interešu objekta statuss ir piešķirts Mežaparka estrādei, Stradiņa slimnīcai, stadiona "Daugava" teritorijai, patvēruma meklētāju izmitināšanas centram "Mucenieki", vairākiem militārajiem objektiem.
Otra iespēja, kā paātrināt valstij svarīgu objektu būvniecību, ir privātīpašuma piespiedu atsavināšana. Situācijās, kad īpašnieks atsakās valstij pārdot īpašumu par saprātīgu samaksu, to var atsavināt ar speciālu Saeimas lēmumu likuma formā.
Tādā gadījumā īpašnieks saņem kompensāciju kadastra vērtības apjomā, un ar to tiek ierobežotas situācijas, kad varai tuvas personas, uzzinot informāciju par kādas teritorijas attīstību, speciāli iepērk īpašumus, lai tos valstij pārdotu par spekulatīvu cenu.
Tiesa gan, savulaik tādā veidā atsavinot zemi Rīgas brīvostas teritorijā Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam, valsts samaksāja kompensāciju, par pamatu ņemot 1940. gada kadastra vērtību. Abi vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un pēc gandrīz divdesmit gadus ilgas tiesāšanās valsts bija spiesta samaksāt viņiem 1,2 miljonus eiro. Vairāk gan šādu precedentu nav bijis.
