Ārkārtējo brīvdienu ceļvedis: ko darīt 23. un 24. maijā? Baisās Staļina bēres, maģiskais Bahs un Rundāles dārzi

* Jūrmalas pilsētas muzejs (Tirgoņu ielā 29, Majoros) atkal vēris durvis apmeklētājiem ar jaunām izstādēm: vecmeistares Edītes Krastenbergas darbu retrospekciju “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas tonāli piesātināto izstādi “Pelēkās vielas”. Edīte Krastenberga (1929-2016) 1958. gadā ar izcilību absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 1956. gada piedalījusies neskaitāmās izstādēs. Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne saka: “Edītes Krastenbergas izstādei dots nosaukums “Daugavas plūdums”, jo neviena sieviete Latvijas mākslā nav ar tādu regularitāti un daudzveidību uz audekla atstājusi gleznieciskas liecības par mūsu Likteņupi, un katra mākslinieka, cilvēka dzīve ir tikai īss, kaut ļoti piesātināts, plūdums lielajā laika nepārtrauktībā. Cik vērtīgs, nozīmīgs ir bijis mazais sprīdis cilvēka acīm redzamajā esības laukā, par to visbūtiskāk liecina viņa atstātie darbi”. Savukārt Signe Vanadziņa (1973) 1997. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie profesora Induļa Zariņa. Kopš 2018. gada viņa Rīgas Stradiņa universitātē studē mākslas terapiju. Jaunajā Jūrmalas muzejā izstādītajā gleznu ciklā Signe Vanadziņa eksperimentē ar sev neierasta mākslinieciskā līdzekļa - pelnu pielietojumu, kas interesanti balansē ar viņai tik raksturīgo aktīvo krāsainību. Pelni ir sāpju un pārvērtību simbols. Iespējams, šī pelnu simboliskā pielietošana ir ne tikai jaunas tehnikas meklējumi, bet arī turpinājums mākslinieces interesei un studijām par mākslas kā terapijas līdzekli cilvēka garīgajā sakārtotībā. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

* Ogres muzejā līdz 30. maijam skatāma vēl pirms pandēmijas laika iekārtotā Signes Kraukles un Žanetes Žvīgures izstāde “Paralēlās līnijas”. Mākslinieču apgleznotajā porcelānā, māla priekšmetos un vainagos, kā arī papīra gaismas objektos iezīmējas pavasara atnākšana, gaismas atgriešanās un lapu, ziedu plaukšana, kas tik ļoti sasaucas ar šo laiku, ar tūlīt ziedošajām kastaņām gājēju ielā līdzās muzejam un atgādina, ka, neraugoties uz ierobežojumiem un izaicinājumiem, dabas cikliskais ritējums turpinās un arī mākslinieciskās izpausmes nav norimušas. Šī ir abu mākslinieču ceturtā kopīgā izstāde. Abas mākslinieces beigušas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. Signe Kraukle turpināja studijas Tallinas Valsts mākslas institūta Interjera un iekārtu nodaļā, savukārt Žanete Žvīgure Valsts mākslas akadēmijā studēja keramiku. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

* Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī līdz 30. jūnijam apskatāma mākslinieces Andas Buškevicas gleznu izstāde “Peonijas brūkleņu mērcē”, kurā skatāmi krāšņi, dzīves pilnasinību izstarojoši mākslas darbi. Anda Buškevica (1960) ir gleznotāja un pedagoģe, mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. Bijusi skolotāja Garozas astoņgadīgajā skolā, audzinātāja bērnudārzā „Rotaļa”, metodiķe Jelgavas Tautas izglītības nodaļā, pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā, kopš 2002. gada - māksliniece Jelgavas pašvaldības aģentūrā „Kultūra”, bet kopš 2009. gada - Jelgavas pilsētas Tautas gleznošanas studijas vadītāja. Savukārt torņa skatu laukumā iespējams vērot pilsētas ainavu no 37 metru augstuma. Turklāt, Jelgavas pilsētas 755. jubilejas ietvaros tur izvietotajā ekrānā ir iespēja vērot simbolisko Jelgavas pilsētas karodziņa stafeti, kurā iesaistās un tiek aicināti iesaistīties gan jelgavnieki, gan arī pilsētas viesi. Torņa pirmajā stāvā darbojas Tūrisma informācijas centra, kurā iespējams saņemt aktuālāko informāciju par pārgājienu maršrutiem, velomaršrutiem un citām atpūtas iespējām brīvā dabā Jelgavas pilsētā un apkārtnē. Tāpat atvērts arī torņa restorāns “Tornis” 8. stāvā. Tornis atvārts katru dienu no pulksten 10.00 līdz 21.00. Sīkāk internetā: www.visit.jelgava.lv.

* Veselu gadu – līdz nākamā gada 17. maijam - Džūkstes Pasaku muzejā (Tukuma novada Džūkstes pagasta Lancenieku skolā) skatāma jauna izstāde “Lāča bērni”, kas veltīta teologa, skolotāja, dzejnieka, etnogrāfa un folklorista, profesora Ernesta Luda Bērziņa (1870-1965) 150 gadu atcerei. Izstādē apskatāmas viņa pierakstītās tautas šūpuļdziesmas “Aijā žūžū, lāča bērni” ilustrācijas, ko darinājis Luda Bērziņa dēls Ansis Bērziņš (izstādes māksliniecisko koncepciju un iekārtojumu veidojusi māksliniece Tija Vīksna). Interese par folkloru Ludim Bērziņam veidojās jau bērnībā, mācoties Džūkstes pagasta skolā pie Ansa Lerha-Puškaiša. Šis jaunais skolotājs ieinteresēja vairākus savus audzēkņus tautasdziesmu, pasaku, ticējumu un nostāstu vākšanā. Ludis Bērziņš kļuva par izcilu pedagogu un zinātnieku. Viņš, apbraukājot visus Latvijas reģionus, pierakstījis vairāk nekā 7000 tautas dziesmas. Jau 19. gadsimta beigās viņa publikācijas par folkloru parāda Ludi Bērziņu kā erudītu un folkloras vākšanā pieredzējušu pētnieku, kas lielu uzmanību pievērsa tieši valodai un tās vērtībai. Viņš raksta: “Ikvienam ir jākopj un godā jātur sava valoda. Bet līdzīgi kā valoda ir godā turama arī tautas dzeja”. Tautas dziesmu par lāča bērniem Ludis Bērziņš pirmo reizi publicēja 1926. gadā, iekļaujot to tautasdziesmu krājumā “Tēvu dziesmas”, bet atsevišķā grāmatiņā tā izdota 1943. gadā, kuras ilustrācijas skatāmas izstādē “Lāča bērni”. Sīkāk internetā: www. www.tukumamuzejs.lv.

* Pēc ierobežojumu atcelšanas durvis vēris arī Rīgas Motormuzejs, kurā nu var vērot īsu brīdi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas atklāto izstādi “Garāža”, kurā izrāda jaunākos un spilgtākos 2019. gada Latvijas Antīko automobiļu kluba (AAK) biedru atradumus – septiņus dažādu laiku un stilu automobiļus, turklāt katram no tiem ir savs īpašais stāsts. “Renault Nervasport” modeli “ACN-1” ražo tikai pusgadu - no 1935. gada marta līdz septembrim. Izgatavoti daži desmiti eksemplāru, tostarp astoņi kabrioleti, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies tikai divi. “Cadillac Fleetwood V16 series 37-90” - šādu automobili līdz 1940. gadam izmantoja arī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. “Audi 920” izceļams īpaši, jo tieši šis - viens no 818 izgatavotajiem kabrioletiem ar “Glaser” virsbūvi - ir muzeja jaunieguvums. Motormuzeja galvenais restaurators Gunārs Dortāns teic: ““Audi 920” ir pēdējā laika Latvijas pārsteidzošākais “barn find” (“šķūņa atradums”), tas ir labā komplektācijā un visvairāk priecē ar autentisko ādas salonu un orģinālo motoru”. Tāpat izstādē aplūkojams amerikāņu auto sacīkšu lepnums “STUTZ series A” (1912.), kas tiek uzskatīts par ASV sērijveida sporta automobiļu pirmsākumu. Apmeklētājus priecēs arī “STAR 3 1/2 HP” (1899.) - šobrīd pats vecākais spēkrats Baltijā - un “tvaicinieks” “Stanley model 63 Toy Tonneau” (1911.), kā arī noslēpumainākais un mītiem apvītākais izstādes eksponāts – “Rolls Royce Silver Spirit “Kroko””. Izstādes kurators Linards Zandovskis ir lepns: “Latvijā nonākuši autobūves stūrakmeņi, katrs spēkrats ir atstājis neizdzēšamu ierakstu pasaules autobūves vēsturē”. Sīkāk internetā: www.motormuzejs.lv.