Kā beigsies Covid-19 pandēmija? Ir divi varianti

Medicīnas vēsturnieks Džeremijs Grīnijs no Džona Hopkinsa universitātes norāda, ka cilvēki, kad vaicā: “Kad tas beigsies?”, parasti runā par sociālo noslēgumu, proti, beigas pienāk nevis tāpēc, ka slimība ir uzvarēta, bet gan tāpēc, ka cilvēki ir noguruši no panikas stāvokļa un iemācās dzīvot līdzās slimībai, vēstī “The New York Times”. Arī vēsturnieks no Hārvardas Alans Brends uzsver, ka līdzīgi notiek ar Covid-19 – cilvēki diskutē par ekonomiku atvēršanu. Daudzus jautājumus par tā dēvēto pandēmijas galu nosaka nevis medicīniskie un sabiedrības veselības dati, bet gan sociālpolitiski procesi.

Ārste Sjūzena Mureja no Karaliskās Ķirurgu koledžas Dublinā norāda, ka baiļu epidēmija var rasties pat bez pašas slimības epidēmijas. 2014. gadā viņa vēroja sabiedrības bailes Īrijā, ko izraisīja Ebolas vīruss, lai gan neviens gadījums valstī netika konstatēts. Šis baisais, ļoti infekciozais un nāvējošais vīruss plosījās Āfrikā, laupot dzīvības tūkstošiem cilvēku.

“Cilvēki uz ielas un slimnīcu nodaļās bija nemierīgi,” viņa vēstīja rakstā “The New England Journal of Medicine”. Cita ādas krāsa jau bija pietiekams iegansts, lai apkārtējie autobusos vai vilcienos varētu sākt skatīties ar aizdomām. Ieklepojoties vienreiz, varēja vērot, kā cilvēki steidz doties prom.

Dublinas slimnīcu darbinieki toreiz tika brīdināti gatavoties ļaunākajam, viņi bija nobijušies un uztraucās, ka trūkst aizsarglīdzekļu. Kad neatliekamās palīdzības nodaļā tika ievests kāds jaunietis no valsts, kur bija reģistrēti Ebolas saslimšanas gadījumi, neviens negribēja viņam tuvoties – medmāsas slēpās, bet ārsti draudēja iet prom no darba. Viņu ārstēt toreiz uzdrošinājās tikai Mureja. Jaunietim bija vēzis tik smagā stadijā, ka viss, ko varēja piedāvāt, bija viņa ciešanu atvieglošana. Pēc dažām dienām atnāca atbilde, ka viņš nesirgst ar Ebolas vīrusu, bet stundu vēlāk viņš jau bija miris. Trīs dienas vēlāk Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja, ka Ebolas epidēmija ir beigusies.

Mureja rakstā norādīja: “Ja mēs neesam gatavi cīnīties ar bailēm un nezināšanu tikpat aktīvi un pārdomāti, kā mēs cīnāmies ar jebkuru citu vīrusu, ir iespējams, ka bailes var ļoti kaitēt neaizsargātiem cilvēkiem pat tādās vietās, kur uzliesmojuma laikā nav pieredzēts neviens infekcijas gadījums. Un baiļu epidēmijai var būt daudz sliktākas sekas tad, ja to sarežģītāku dara tādi jautājumi kā rase, privilēģijas un valoda.”