Ekonomists: bezdarbs pakāpsies līdz līmenim, kas nav pieredzēts kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem

Atšķirības IKP izmaiņās starp valstīm šogad lielākoties būs atkarīgas no tā, cik nopietni tās būs ietekmējis COVID-19 un cik veiksmīga izrādīsies izvēlētā ierobežošanas stratēģija. Tādās valstīs kā Itālija, Spānija un Apvienotā Karaliste mēs sagaidām, ka IKP samazināsies par 10% vai vairāk. Tikmēr ASV, Vācijā un Zviedrijā būs vērojama lejupslīde aptuveni 6-7% apmērā. Ķīna jau ir sākusi atveseļošanos, tai skaitā rūpniecībā, taču atkārtotu vīrusu uzliesmojumu un citu valstu negatīvā ietekme neļaus šogad IKP pieaugumam pārsniegt 2%. Strauji augošo valstu grupā būs vērojams IKP kritums pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.

Saskaņā ar mūsu pamatscenāriju ekonomikas atvērsies pakāpeniski un piesardzīgi. Atgūšanās aizsāksies trešajā ceturksnī. Taču otrais netiešās ietekmes vilnis gaidāms rudenī, jo bezdarbs dažādās valstīs sasniegs 10-15%. Zema jaudu noslodze kavēs investīcijas, savukārt augsts bezdarba līmenis atstās ietekmi uz mājokļu cenām un mājsaimniecību patēriņu. Veikalu slēgšana un biroja telpu nepieciešamības mazināšanās kaitēs komerciālā nekustamā īpašuma tirgum un radīs spriedzi banku sistēmās. Neskatoties uz šķietami iespaidīgo IKP pieaugumu nākamgad, minēto apstākļu dēļ IKP līmenis nākamā gada beigās būs krietni zemāks par prognozēm, kuras tika izteiktas pirms koronavīrusa uzliesmojuma.

Tā kā šobrīd valda ārkārtēja nenoteiktība, ir dabiski izvērtēt dažādus scenārijus. Galvenais nenoteiktības faktors ir saistīts ar to, cik ātri ekonomika spējīga atsākt pilnvērtīgi darboties. Negatīvais scenārijs paredz, ka liela daļa ekonomikas pilnvērtīgu darbību arī 2020. gada otrajā pusē atsākt nespēj. Tādā gadījumā IKP OECD valstīs šogad samazināsies par aptuveni 12% un bezdarbs pieaugs līdz aptuveni 20%. Bankrotu vilnis radīs spiedienu uz finanšu sistēmu un ekonomikas politikas veidotāji būs spiesti ieviest ārkārtas pasākumus, kurus miera laikā neesam piedzīvojuši. Mūsu pozitīvākajā scenārijā OECD lejupslīde aprobežojas ar kritumu līdz 5%, jo ekonomika atgūstas ātrāk un stimulēšanas pasākumiem izrādās lielāka atdeve.

Ekonomikas stimulēšanas pasākumi tika uzsākti ievērojami agrāk, nekā iepriekšējos recesijas uzliesmojumos. Lēšam, ka valdību, centrālo banku un uzraugošo iestāžu krīzes paketes kopsumma veido USD 17,5 triljonus (apmēram 20% no pasaules IKP). Tas samazina depresijas attīstības risku, taču tam var būt negatīvas ilgtermiņa sekas. Fiskālās stimulēšanas pasākumi apvienojumā ar nominālā IKP kritumu daudzās valstīs izraisīs valsts sektora parāda pieaugumu par 15-20% no IKP. Spēcīga monetārā ekspansija apvienojumā ar slēgtām robežām radīs jaunus ilgtermiņa inflācijas riskus. Tomēr īstermiņā dominēs lejupvērsts spiediens, ko rada enerģijas cenu krišanās. Inflācijas temps šogad būs aptuveni nulles līmenī.

Agresīvi pazeminot, galvenās procentu likmes ir pietuvojušās nullei, taču daudzas CB nevēlas virzīties dziļāk negatīvo likmju teritorijā. Īstermiņa procentu likmju paaugstināšanās ir ļoti tāla perspektīva. Tikmēr centrālās bankas arvien vairāk gatavas pieņemt inflācijas mērķa pārsniegšanu. Centrālo banku likviditātes injekcijas un vēlme pirkt arī korporatīvās obligācijas ir palīdzējušas mazināt stresu finanšu tirgū. Akciju tirgi ir atveseļojušies, jo investori ir pārslēguši uzmanību no ekonomikas īstermiņa sabrukuma uz cerībām par labu korporatīvo peļņu. Zemu procentu likmju apstākļos ir arī vieglāk pamatot vēsturiski augstās akciju cenas. Bet akciju tirgus optimisms iet arvien tiešāk pretstatā drūmajai ekonomiskajai videi, un kas tiks pārbaudīts šoruden, jo bezdarbs turpina pieaugt, bet nekustamā īpašuma cenas un investīciju aktivitāte samazinās.

Sakarā ar Zviedrijas saudzīgāku ekonomikas ierobežošanas stratēģiju, tās ekonomikas kritums būs mazāks nekā citās valstīs. Taču šogad IKP kritums par 6,5% būs lielākais mūsdienu vēsturē. COVID-19 uzliesmojums apvienojumā ar naftas cenu kritumu negatīvi ietekmēs Norvēģijas ekonomiku. Kontinentālās daļas IKP (izņemot naftu, gāzi un kuģniecību) šogad saruks par 7,4%. Ekonomikas atveseļošanās būs lēna un to bremzēs naftas pieprasījuma kritums un augstais bezdarbs. Ierobežojumi ļāva Dānijai izvairīties no liela vīrusa uzliesmojuma, taču ekonomiskās sekas būs smagas. IKP samazināsies par 10%, kam sekos 9% pieaugums 2021. gadā. Somijā ierobežošanas pasākumi un sekundārā ietekme pastiprina ekonomikas lejupslīdi, kas bija sākusies jau iepriekš. IKP šogad samazināsies par 9%, kam sekos 5% pieaugums. Somijai būs jāveic vēl citi pasākumi, lai atveseļošanās posmā neatpaliktu no citām valstīm. Koronavīruss izraisīs arī lielu IKP kritumu Baltijas ekonomikās, taču sekas būs mazāk smagas nekā globālās finanšu krīzes laikā. IKP Lietuvā un Latvijā šogad samazināsies par aptuveni 9% un gandrīz par 10% Igaunijā, kam sekos atgūšanās 5-6% apmērā.