foto: Evija Trifanova/LETA
Darbs pandēmijas apstākļos: kādas darba ņēmēja tiesības un darba devēja pienākumi
Ja darba devējs nespēj nodrošināt drošības pasākumus koronavīrusa krīzes laikā, darbiniekam ir tiesības atteikties no darba pienākumu pildīšanas.
Sabiedrība
2020. gada 8. maijs, 05:48

Darbs pandēmijas apstākļos: kādas darba ņēmēja tiesības un darba devēja pienākumi

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

“Kādas ir strādājošā tiesības šajā ārkārtējās situācijas laikā no darba devēja pieprasīt nodrošināt īpašus darba aizsardzības pasākumus? Vai darba ņēmējs var atteikties pildīt kādus pienākumus, ja uzskata, ka tie viņam draud ar inficēšanos ar Covid-19?” jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Aina. Skaidrojam, kādas šajā laikā ir darba ņēmēja tiesības un darba devēja pienākumi.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Darba devējam pēc iespējas jāizvērtē darba vidē pastāvošais inficēšanās risks ar Covid-19 un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai to samazinātu vai novērstu.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā, skaidro Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša.

Darba devējam ir aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojis savas tiesības.

Nodarbinātajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizsardzībai vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu. Valsts darba inspekcija jau ir saņēmusi iesniegumus, tostarp anonīmus, par drošības prasību neievērošanu un veselības aizsardzības nenodrošināšanu dažādos tirdzniecības uzņēmumos.

Valsts darba inspekcija sazinās ar darba devēju un aicina būt atbildīgiem un novērst sūdzībā norādīto. Geduša uzsver, ka mērķis nav piemērot administratīvos sodus, bet aicināt darba devējus uz godprātīgu rīcību un izpildīt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu drošus darba apstākļus.

Valsts darba inspekcija piedāvā darba devējiem bezmaksas konsultācijas. Informācija un labās prakses piemēri, kā ierobežot Covid-19 infekciju darba vietās, atrodami vietnē stradavesels.lv.

Darba likums krīzes situācijā paredz attaisnotu īslaicīgu prombūtni

Ministru kabinets 12. martā visā valsts teritorijā izsludināja ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Atbilstoši likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kas nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Šie risinājumi var izpausties gan kā darba laika pielāgojumi, gan kā darba vietas pielāgojumi. Iespējams vienoties, piemēram, par darbu attālināti vai citiem darba organizēšanas veidiem, kas neveicina vīrusa izplatību.

Labklājības ministrija noteikusi: “Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ; Darba likuma 147. panta otrajā daļā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks laikus paziņo darba devējam. Tas nozīmē, ka darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kā dēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Vienlaikus jānorāda, ka īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu tiesībām uzteikt darba līgumu.”

Esošajā situācijā normatīvo aktu piemērošana var radīt neskaidrības, tāpēc Labklājības ministrija aicina darba devējus, darbiniekus un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Darba devēja pienākumi pandēmijas laikā

Darba devējam nepieciešams veikt šādus pasākumus:

* Nodarbināto instruktāža un apmācība (pastāstīt nodarbinātajiem par Covid-19, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem (sekot līdzi aktualitātēm un informēt nodarbinātos), izvietot informāciju biežāk pieejamās vietās, pastāstīt klientiem par uzņēmuma preventīvajiem pasākumiem);

* aizsardzības līdzekļi un pasākumi (nodrošināt nodarbinātajiem pieejamus dezinfekcijas līdzekļus (alkohola saturs 60–95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), virsmu regulāru tīrīšanu vai dezinficēšanu (tostarp – durvju rokturi, tastatūra, pele), ja nepieciešams, aizsargmaskas, aizsargcimdus un citus līdzekļus);

* organizatoriskie pasākumi (pārskatīt darba laika, darba grafika, darba vietas organizēšanu (drošas distances ievērošana starp nodarbinātajiem gan darba, gan atpūtas telpās, pulcēšanās ierobežošana, elastīgs darba laiks, lai izvairītos no pīķa stundām sabiedriskajā transportā un tamlīdzīgi);

* attālinātais darbs (ja iespējams, organizēt darbu attālināti, jo īpaši riska grupām: gados vecākie nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti; moderno tehnoloģiju izmantošana – telefons, videokonference, videozvani).

Svarīgi jautājumi

Atbild Valsts darba inspekcija un Labklājības ministrija

Kā darba devējam tirdzniecības uzņēmumā pareizi rīkoties, ja darbinieks baidās iet uz darbu, piemēram, strādāt kasē?

Normatīvie akti tiešā veidā neregulē šādu situāciju, tāpēc ir jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas ir darba devēja rīcībā. Ir saprotamas darbinieka bailes, veicot darbu, inficēties ar Covid-19, tādējādi arī ieteikums darba devējiem ir meklēt risinājumus, kas nepakļautu darbiniekus inficēšanās riskam, veicot atbilstošus aizsardzības pasākumus.

Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē ir minēti ieteikumi personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai, par kuriem darba devējs varētu informēt darbiniekus. Vienlaikus darba devējs varētu pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam.

Darba devējs varētu veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību. Vienlaikus darba devējam būtu jānodrošina nodarbinātie ar aizsardzības līdzekļiem un jāveic aizsardzības pasākumi. Darba devējam ir iespēja arī elastīgāk organizēt darbu – pārskatīt darba laiku un darba grafikus.

Kā izņēmums varētu būt situācijas, kad darbinieks ietilpst kādā riska grupā, piemēram, viņam ir hroniskas slimības, ir vecāka gada gājuma, tad varētu piedāvāt veikt citu darbu, kas nav saistīts ar klientu apkalpošanu (ja vien tāda iespēja pastāv).

Daudzus darbiniekus darba devēji pārceļ uz attālināto darba režīmu. Vai darbinieks var atteikties no tā?

Atbilstoši Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktam darba vieta ir viena no darba līgumā obligāti norādāmajām sastāvdaļām. Līdz ar to darbiniekam saistības izpildei ir tiesības darba laikā atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams, tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties.

Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama pašizolācija?

Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu bijis komandējumā vai darba braucienā vai bijis nosūtīts veikt darbu citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību.

Savukārt, ja šāda situācija radusies tāpēc, ka darbinieks pats ir devies uz Covid-19 skartajām valstīm vai teritorijām tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.

Ja darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.

Darbinieki baidās par savu veselību, bet strādāt attālināti viņi nevar. Vai viņiem ir tiesības slimības draudu dēļ atteikties no darba, un vai viņi nezaudēs darba vietu?

Darba devējam pēc iespējas jāizvērtē darba vidē pastāvošais inficēšanās risks ar Covid-19 un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai šo risku samazinātu vai novērstu.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 4.22. apakšpunktu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem jāievieš pasākumi sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās. Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams.

Kā rīkoties, ja grūtniece baidās par savu veselību darba vietā Covid-19 dēļ? Vai viņa var uz grūtniecības fakta pamata lūgt darba devēju, lai viņas darbs nebūtu saistīts ar klientu apkalpošanu? Vai viņa var izņemt slimības lapu?

Saskaņā ar Darba likuma 37. panta septīto daļu darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām.

Lai šo jautājumu risinātu, grūtniecei ir tiesības vērsties pie ārsta, kurš, izvērtējot viņas veselības stāvokli, var izsniegt darbnespējas lapu B vai atzinumu ar aizliegumu nodarbināt grūtnieci.

Ja darba devējs (kravas pārvadājumi) nosūta darbinieku uz Eiropu reisos, vai darbinieks drīkst atteikties no šādiem komandējumiem?

Darba devējam būtu jāizvērtē darba vidē pastāvošais iespējamais inficēšanās risks ar Covid-19, tostarp atrodoties komandējumā un darba braucienā, un jāizstrādā darba aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu inficēšanās risku, piemēram, paredzot distancēties, ievērot higiēnas prasības.

Par uzņēmumā ieviestajiem darba aizsardzības pasākumiem jāinformē nodarbinātie. Ja darba devējs, izvērtējot nepieciešamību, pieņem lēmumu nosūtīt darbinieku komandējumā vai darba braucienā, izdodot rīkojumu, darbiniekam tas jāpilda. Ja risks (inficēties) nav novēršams, nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas.

Darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojis savas tiesības.