“Latvijas valsts meži” pārmet Dabas aizsardzības pārvaldei “ugunsgrēku veicināšanu”
foto: Publicitātes foto
Pēc “Latvijas Valsts mežu” ieskata Dabas aizsardzības pārvalde vilcinās un liek birokrātiskus šķēršļus tam, lai īpaši aizsargājamajās teritorijās novērstu postošus ugunsgrēkus.
Sabiedrība

“Latvijas valsts meži” pārmet Dabas aizsardzības pārvaldei “ugunsgrēku veicināšanu”

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” (LVM) jau vairāk nekā gadu cīnās ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), jo tā vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Kurzemē, kas var izraisīt postošus ugunsgrēkus, kāds tika piedzīvots 2018. gadā, kad dega Stiklu purvs.

“Latvijas valsts meži” pārmet Dabas aizsardzības p...

LVM pārstāvis Tomass Kotovičs Jauns.lv teica, ka parasti jau LVM ar DAP neskandalējas, bet šis ir kliedzošs gadījums, kas var izraisīt vietēja mēroga dabas katastrofu. Paradoksāli ir tas, ka dabas sargi, kuriem jārūpējas par vides aizsardzību, šajā gadījumā rīkojas gluži pretēji.

Lielākie meža ugunsgrēki – aizsargājamajās teritorijās

LVM visā savā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu (VMD). Tāpat papildus izstrādāti arī individuāli plāni īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien VMD saskaņojums, bet arī DAP vērtējums. Tomēr DAP Kurzemes reģionālā administrācija ar VMD saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumos “Stikla purvi”, “Ovīši” un “Ances purvi un meži”. 

Aprīļa beigās VMD noteica meža ugunsnedrošo laikposmu. Tas nozīmē, ka gan meža īpašniekiem, gan apmeklētājiem jāievēro noteikti ugunsdrošības pasākumi, savukārt meža ugunsdzēsēji strādā paaugstinātā gatavības režīmā.

Gan Latvijas, gan pasaules pieredze liecina, ka lielākais meža ugunsgrēku risks ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Cilvēka bezdarbības dēļ pieaugošais mirušās un sausās koksnes apjoms veicina strauju uguns izplatību, bet administratīvo aizliegumu radītais meža ceļu un saimnieciskās infrastruktūras trūkums traucē veikt dzēšanas darbus un apturēt ugunsgrēka izplatību.

LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks atgādina par 2018. gada sauso vasaru, kad 83% no izdegušajiem mežiem bija tieši aizsargājamajās teritorijās. Kurzemē toreiz izcēlās pēdējās desmitgades lielākais meža ugunsgrēks Latvijā – Stiklu purvos. Uguns nopostīja gandrīz pusotru tūkstoti hektāru dabas lieguma teritorijas, apdraudēti bija arī Stiklu ciema iedzīvotāji. Meža ugunsgrēka ierobežošanas un likvidēšanas darbi ilga desmit nedēļas, atbildīgajiem dienestiem strādājot gan dienu, gan nakti. 

“Nevarēs nodrošināt ugunsdrošību”

Kopumā Latvijā mežu ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr DAP Kurzemes reģionālā administrācija ar VMD saskaņotos plānus nav atļāvusi realizēt. LVM pauž bažas un dziļu neizpratni par izveidojošos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās.

“Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada bažas par to, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos,” uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. 

Viņš Jauns.lv skaidroja, ko tad īsti plāni paredz: “Šajos plānos ir identificētas tās darbības, kas būtu jāveic, lai VMD pilnvērtīgi (ātri un operatīvi) varētu nodrošināt meža ugunsdzēsības funkciju, gadījumos, kad izceļas meža ugunsgrēki. Realizējot šo plānu, pieaug ne vien dzēšanas efektivitāte, bet arī pašu ugunsdzēsēju drošība. Plānos paredzētie preventīvie pasākumi, piemēram, ir:

* traucējošo koku un krūmu nociršana gar dabiskajām brauktuvēm noteiktā platumā, 
* dabiskās brauktuves klātnes līdzināšana un stiprināšana, 
* papildus ūdensņemšanas vietu ierīkošana, 
* caurteku ielikšana slapjākajās vietās.
 
Šīs visas darbības jāveic, lai VMD specializētai meža ugunsdzēsības tehnikai nebūtu apgrūtinoša pārvietošanās apvidū, kā arī pēc ugunsgrēka likvidēšanas, lai meža īpašnieks var veikt kvalitatīvu meža ugunsgrēka vietas uzraudzību, tā novēršot iespēju, ka uguns atkal atsākas no jauna”.

Dabas aizsardzības pārvalde: “Nav izvērtējuma uz dabas aizsardzības vērtībām”

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte Jauns.lv skaidroja:

“Latvijā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāni tiek izstrādāti jau daudzus gadu desmitus tai skaitā LVM minētajos dabas liegumos “Stiklu purvi”, “Ances purvi un meži” un “Ovīši”. Šie plāni attēlo esošo infrastruktūru, ko operatīvie dienesti var izmantot ugunsgrēku konstatēšanai un dzēšanai.
 
DAP nav jāveic šo plānu apstiprināšana, kā arī tā nekad nav iebildusi pret esošās infrastruktūras uzturēšanas, kas sevī ietver mineralizēto joslu sagatavošanu, kvartālu stigu attīrīšanu, esošo ceļu un dabisko brauktuvju attīrīšanu no kritušajiem kokiem un ūdensņemšanas vietu uzturēšanu.

Pēc 2018. gada ugunsgrēka LVM uzsāka praksi šajos plānos iekļaut plānotās darbības, bet tā kā lielākā daļa no plānotajām darbībām uzskatāma par būvniecību (caurteku ielikšana, ceļa klātnes uzbēršana un paplašināšana, jaunu ūdensņemšanas vietu rakšana), tad tā ir realizējama un izvērtējama saskaņā ar vispārējo likumdošanu, tai skaitā izvērtējot šo darbību ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tāpat arī iekļauti plāni paplašināt dabisko brauktuvju (meža ceļi bez speciālā seguma) paplašināšana līdz četru metru platumam un traucējošo koku nociršanu līdz viena metra platumam abpus dabiskajām brauktuvēm.

Jau 2018. gada nogalē DAP sarunās ar LVM norādīja, ka dabas lieguma “Stiklu purvi un meži” gadījumā, būtu izstrādājams teritorijai jauns dabas aizsardzības plāns, kur tiktu izvērtētas un saskaņotas arī ugunsapsardzības un dabas vajadzības, ugunsgrēka seku likvidācijas/apsaimniekošanas iespējamais modelis un piedāvāja rast sadarbības iespējas šāda plāna izstrādei. Tomēr LVM gāja citu ceļu un sagatavoja ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, kur nebija ietverts plānoto darbību izvērtējums uz dabas aizsardzības vērtībām, uz kura trūkumu DAP norādīja jau sākotnēji.

Savukārt 2019. gada pavasarī LVM prezentēja DAP ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus vairākām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tai skaitā dabas liegumam “Ances purvi un meži” un “Ovīši”. Nevienā no dokumentiem nebija ietverts plānoto darbību izvērtējums uz dabas aizsardzības vērtībām. Uz šiem trūkumiem DAP norādīja LVM un papildus lūdza izvērtēt citus alternatīvos variantus, ko būtu iespējams realizēt – piemēram, tādu dabisko brauktuvju sakārtošana, kas paralēli kalpotu arī sabiedrības vajadzībām un teritorijas apsaimniekošanai, un kuru sakārtošana paredzēta teritoriju dabas aizsardzības plānos.

Pēc LVM un DAP sarunām un sarakstes ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānos netika veiktas izmaiņas un papildinājumi, un tie tika iesniegti izvērtēšanai Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests, izskatot dokumentus, pieņēma lēmumu šiem plāniem piemērot ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras, jo plānos iekļautā darbība var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Ugunsbīstamība šajā teritorijās vienmēr ir pastāvējusi un Ugunsdrošības noteikumi noteikuši prasības, kas jāveic zemes īpašniekam, līdz ar to nav saprotams, kādēļ LVM un Valsts mežu dienests (VMD) nav šiem jautājumiem pienācīgi pievērsies iepriekš, kad dabas liegumiem “Ances purvi un meži” un “Ovīši” 2015. un 2016. gadā tika izstrādāti dabas aizsardzības plāni, kā izstrādē piedalījās šo institūciju pārstāvji, lai dokumentā tiktu izvērtētās gan LVM, kā īpašnieka, gan VMD, kā ugunsapsardzību veicošās institūcijas vajadzības”.