Saglabās kuršu ķoniņu kultūrvēsturisko mantojumu. VIDEO

Ķoninciema vēsturiskajās ēkās „Vidusmauļās” un „Kalna Ķīkāļos” iecerēts izveidot sabiedrībai pieejamu kuršu ķoniņu mantojuma kopšanas un popularizēšanas vietu, Kasjauns.lv pastāstīja biedrības „Dižavots” vadītājs Juris Vītols.

Kuldīgas novada teritorijā savulaik atradušies septiņi ķoniņu brīvciemi, no tiem plašāk zināmais un izpētītais ir Ķoniņciems Turlavas pagastā. Kā izpētījis vēsturnieks Agris Dzenis, gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā ir pastāvējušas simtiem brīvļaužu kopienu, kas paralēli valsts varas maiņām spēja saglabāt savu pašnoteikšanos, spēja organizēt savu dzīvi paši, bez rīkojumiem, bez uzspiešanas no varas puses. Šo pašnoteikšanās spēju nodrošināja viņu tēvu zeme, ar to saprotot visus resursus, par kuriem pilnīgs noteicējs ir dzimta, resursus, kas nodrošina dzimtas turpināšanos. Vēsturnieks uzsver, ka ķoniņi dzīvoja tāpat kā citi zemnieki, vienīgā atšķirība bija tā, ka ķoniņi bija pilnīgi noteicēji pār savu tēvu zemi un tēvu mantojumu. Dzīvot kā ķēniņam nozīmēja nevienam nedot nodevas, nevienam nebūt parādā, spēt pašam sevi apgādāt.

Kuršu ķoniņu unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai Kuldīgas novada pašvaldība šovasar no kuršu ķoniņu pēctečiem Ritas un Kristapa Tontegodēm pārņēma lietošanā divus vēsturiskā Ķoniņciema teritorijā esošus nekustamos īpašumus – „Vidusmauļas” un „Kalna Ķīkāļus”. Pašvaldība saskaņā ar noslēgto līgumu nodod abus īpašumus lietojumā biedrībai „Dižavots”, kura dibināta 2014. gada janvārī un kuras mērķis ir veicināt Turlavas pagasta attīstību, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu un popularizēšanu.

„Dižavots” līdz šī gada 1. decembrim sola sagatavot un pašvaldībai iesniegt kuršu ķoniņu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas plānu un tā ieviešanas programmu. Tāpat biedrība apņemas nodrošināt īpašuma ikdienas uzturēšanu pienācīgā kārtībā, rīkot pasākumus un informēt sabiedrību par aktivitātēm ķoniņu mantojuma saglabāšanā.

Pašvaldība savukārt apņemas nodrošināt īpašumu piebraucamā ceļa uzturēšanu kārtībā, gādāt par sadzīves atkritumu izvešanu un samaksāt par patērēto elektroenerģiju.

Biedrība „Dižavots” iecerējusi piesaistīt dažādu fondu finansējumu, lai iezīmētu Ķoniņciema kādreizējo teritoriju, atjaunotu vēsturiskās Ķoniņciema mājas un tās iekārtot par sabiedrībai pieejamu kuršu ķoniņu mantojuma kopšanas un popularizēšanas vietu. Tāpat iecerēts atjaunot un uzstādīt Ķoniņciema stabu ar brīvciema ģerboni – savulaik šāds stabs atradās katrā brīvciemā, kā arī vēsturisko Dižgaiļu klēti, kas šobrīd izjauktā veidā glabājas un gaida atjaunošanu. Plānots arī Kuldīgas – Aizputes ceļa malā uzstādīt informatīvu stendu ar informāciju par Ķoniņciemu un pārējiem Kuldīgas novada brīvciemiem un to vēsturi.

Biedrība arī vēlas potenciālajiem apmeklētājiem un tūristiem piedāvāt kultūrvēsturisku un izglītojošu programmu, kurā caur sajūtām, emocijām un praktisku darbošanos varēs iepazīt brīvciemu vēsturi un brīvo kuršu tradīcijas. Tāpat biedrība apņēmusies strādāt pie tā, lai apmeklētājus Ķoniņciemā sagaidītu pēc vietējām tradīcijām darinātos tautastērpos tērpti gidi.

Kuršu ķoniņi bija septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas bija saņēmuši no Livonijas ordeņa lēņu grāmatas, kā tieši vasaļi, kuriem par dienestu Ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme. Par kuršu ķoniņu izcelsmi, iespējams, nav saglabājušās dokumentālas liecības. Tomēr kuršu ķoniņu dzimtu pēctečus droši var uzskatīt par ļoti senu vietējo valdnieku dzimtu mantiniekiem. Livonijas Atskaņu hronikas tekstā ir pieminēta kuršu dižciltīgo vasaļu piedalīšanās 13. gadsimta Livonijas ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem un zemgaļiem.