foto: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Medicīnas vēstures muzejs veido krājumu par Covid-19
Uzreiz pēc koronavīrusa izraisīto ierobežojumu atcelšanas Medicīnas vēstures muzejā varēsim skatīt izstādi, viena no kuras sadaļām būs veltīta Covid-19 tēmai.
Kultūra
2020. gada 30. aprīlis, 05:40

Medicīnas vēstures muzejs veido krājumu par Covid-19

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Praktiski visi Latvijas muzeji un atmiņu institūcijas uzsākušas materiālu vākšanu par Covid-19 un tā izraisīto krīzi, uzzināja Jauns.lv aptaujājot valsts lielākos muzejus. Pagaidām gan ne visi muzeji sākuši veidot īpašus koronavīrusa fondus, bet centrālais medicīnai veltītais Latvijas muzejs - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs – to jau izveidojis.

Muzeja Komunikāciju un izdevumu nodaļas vadītāja Liene Šarkūna Jauns.lv pastāstīja: “Medicīnas vēstures muzejs komplektē krājumu par Covid-19, kas atbilst muzeja profilam. Muzeja krājums ir papildināts ar foto, informatīvo materiālu un lietisko materiālu (individuālie aizsardzības līdzekļi, Latvijā ražotie dezinfekcijas līdzekļi un citi) Tad, kad muzejs atkal tiks atvērts apmeklētājiem, jau esošajā izstādē “Vai rokas nomazgāji?” izveidosim atsevišķu sadaļu par Covid-19”.

Medicīnas vēstures muzejs izstādi “Vai rokas nomazgāji?” bija plānojis atvērt marta vidū, bet sakarā ar Covid-19 uzbrukumu plānus nācās atlikt. Izstādē eksponētas ziepes, mazgāšanas līdzekļi un informatīvie materiāli, kas pēdējā gadsimta laikā ir aicinājuši cilvēkus mazgāt rokas, lai izsargātos no baciļiem un vīrusiem. Nu sakarā ar koronavīrusu šie vēsturiskie materiāli ieguvuši papildus aktualitāti. Daļu no izstādes eksponātiem pašlaik iespējams aplūkot muzeja mājaslapā: www.mvm.lv.

“Mēris, bakas, holēra, dizentērija, tuberkuloze, spāņu gripa, putnu gripa, tagad arī jaunais koronavīruss - dažādu slimību izraisītāji ir mums visapkārt. Cilvēces vēsture pierāda, jo lielākā netīrībā cilvēki dzīvoja, jo bīstamākas slimības plosījās un jo vairāk upuru tās prasīja. Viduslaiku pilsētas vispirms varēja saost un tikai pēc tam ieraudzīt. Mazgāšanās tika uzskatīta par kaitīgu, bet par roku mazgāšanu pirms ēšanas varēja nokļūt inkvizīcijas nagos, jo tas liecināja par piederību citai reliģijai.

Ik dienu mūsu rokas tūkstošiem reižu aizskar priekšmetus, uz kuriem mīt slimības izraisoši mikrobi. Nauda, mobilie telefoni, datoru klaviatūra, durvju rokturi - uz to virsmas esošie mikroorganismi nonāk uz mūsu rokām. Cilvēks ar rokām sejai pieskaroties vidēji 23 reizes stundā, tādējādi mikrobi no rokām var nonākt mutē, degunā, acīs un izraisīt slimības. Tāpēc rūpēsimies par roku tīrību un pasargāsim sevi no daudzām slimībām. Arī koronavīrusa un gripas izplatības laikā svarīgs profilakses pasākums ir roku mazgāšana,” atgādina muzejs.