Pedagogi un mediķi ar atklātu vēstuli vēršas pie valsts un Eiropas Komisijas amatpersonām

Atklātā vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietniekam Valdim Dombrovskim, veselības ministrei Ilzei Viņķelei, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, finanšu ministram Jānim Reiram, Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijāvadītāja p.i. Andrim Kužniekam.

Šogad 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē.

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēl joprojām atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētu finansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns