Kādas izmaiņas notikušas likumos ārkārtējā stāvokļa laikā
Saeima 3. aprīlī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz daudz stingrākus sodus par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu un epidemioloģiskās drošības noteikto pasākumu pārkāpšanu. Tie stājās spēkā 5. aprīlī. Vai tas bija vajadzīgs?
Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, kopš 13. marta veikto pārbaužu skaits jau sasniedzis vairākus desmitus tūkstošu, arī sodīto skaits nemitīgi turpina pieaugt.
Par ko un kādi ir jaunie sodi
Naudas sodi paaugstināti par divu Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu pārkāpšanu. Atbilstoši 42. pantam par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu naudas sods tagad ir privātpersonām no 10 līdz 700 eiro, juridiskajām no 140 līdz 2800 eiro. Šos sodus piemēros Veselības inspekcija.
Likumprojekts papildināts ar 176.3. pantu, kas paredz sodu, ja persona ir inficējusies, kontaktējusies ar inficētu personu vai bijusi infekcijas slimības skartā rajonā, bet nesniedz šo informāciju pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma.
No 10 līdz 2000 eiro var nākties šķirties personai, kura apzināti noklusējusi informāciju, ka ir slima, bijusi kontaktā ar inficētu personu vai atgriezusies no ārzemēm.
Katrā gadījumā īpaši izvērtēs, cik apzināta un mērķtiecīga bijusi šāda rīcība un kādas ir bijušas sekas. Piemēram, tas notiks situācijā, ja kāds pēc atgriešanās no Covid-19 skartas valsts vai kontaktiem ar inficētu personu nepaliks pašizolācijā, bet dosies uz darbu.
Tā notika Salaspilī, kur neapzinīgi vecāki, aizsūtot bērnu uz skolu mācību pēdējā dienā, aplipināja vairākus viņa skolas biedrus. Arī vairākās medicīnas iestādēs pēc palīdzības cita rakstura kaitēs vērsušies pacienti, neinformējot par iespējamiem kontaktiem ar Covid-19 inficētu personu. Rezultātā cieta Ogres slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļa.
Jāatceras arī, ka sods var sasniegt maksimālo lielumu gadījumā, ja pārkāpuma rezultātā būs aplipinātas arī citas personas, bet, ja kāds no inficētajiem nomirs, var iestāties arī kriminālatbildība, draudot līdz astoņiem gadiem cietumā.
Pagaidām lielākais – 1000 eiro naudas sods – piespriests kāda vīrietim Alūksnē, kurš ne pirmo reizi klaji ignorēja divu metru distanci.
Ne tuvāk par diviem metriem
Neievērojot 176.2. pantu, naudas sods privātpersonām arī būs no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām no 140 līdz 5000 eiro Šādus sodus policijas darbinieki var piemērot par individuāliem pārkāpumiem – divu metru distances neievērošanu, uzturēšanos kompānijās vairāk nekā trīs cilvēkiem, karantīnas, izolācijas vai pašizolācijas neievērošanu, aizlieguma par masu pasākumu rīkošanu neievērošanu. Arī te soda lielums atkarīgs no sekām.
Lai efektīvāk varētu apkarot šos pārkāpumus, ārkārtas stāvokļa darbības laikā naudas sodus notikuma vietā var piemērot arī ierindas policijas darbinieki, kuri līdz šim drīkstēja operēt ar sodiem tikai līdz 140 eiro apmēram. Tiesīga sodīt ir arī Veselības inspekcija.
Jaunums ir arī tas, ka šos administratīvos sodus var piemērot arī pašvaldības policisti, kuriem līdz šim tādu tiesību nebija. Tiesa gan, jaunākajiem inspektoriem un kārtībniekiem ir tiesības piemērot naudas sodus līdz 140 eiro. Jaunā kārtība atslogos arī Valsts policiju, jo pārkāpuma izdarīšana nebūs jāfiksē divas reizes, kā bija līdz šim.
Ja šmauksies ar dīkstāves pabalstiem
Administratīvo pārkāpumu kodekss papildināts ar 159.10. pantu, kas paredz sodu par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz 1500 eiro gan fiziskajām, gan juridiskajām personām vai valdes locekļiem.
Uzņēmumu amatpersonām reizē ar naudas sodu var atņemt arī tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Tas notiks, ja tiks sagrozīti grāmatvedības dati pabalsta saņemšanai vai gadījumos, kad uzņēmums, kurš it kā būs apturējis darbību, tomēr turpinās strādāt, algu maksājot aploksnēs.
Pases būs derīgas pēc termiņa
Ir pieņemts arī likums Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Tajā noteikts, ka valsts iestādēm jāturpina nodrošināt nepārtrauktu darbību, vienlaikus ievērojot visus drošības pasākumus. Iestādēm ir uzdots “pastiprināti koordinēt savu darbību un savstarpēji sadarboties, atturoties no juridiskā formālisma un resorisma”. Iesniegumu izskatīšanas laiks pagarināts uz laiku līdz diviem mēnešiem.
Pašvaldību domes un komiteju sēdes var notikt attālināti, ja spēj nodrošināt videokonferences režīmu, deputāti ir iepriekš elektroniski informēti par izskatāmo jautājumu un nodrošināta individuālā balsojuma fiksēšana.
Pagarināts personas apliecinošu dokumentu derīguma termiņš, kas beidzas ārkārtas situācijas laikā, uzliekot par pienākumu to nomainīt 30 dienu laikā pēc situācijas maiņas. Personas, kurām šis dokuments vajadzīgs elektroniskai identitātes pārbaudei vai elektroniskā paraksta lietošanai, var attālināti pieteikties tā saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Viņiem dokuments tiks izgatavots kā pagaidu apliecība, izmantojot iepriekš iesniegtos biometrijas rādītājus.
Arestanti pagaidām brīvībā
Lielas izmaiņas notikušas tiesu darbā, un turpmāk mutvārdu tiesas sēdes notiks tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgiem personu tiesību aizskārumiem vai objektīvu steidzamību. Pārējās visas lietas var izskatīt rakstveida kārtībā, ja pret to neiebilst procesa dalībnieki. Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas atcelto lietu izskatīšana būs jāveic ārpus kārtas, un jau tagad tiesās ir prognozējama pamatīga sastrēguma veidošanās.
Atlikta īslaicīgās brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda (arests) izciešanas uzsākšana brīvības atņemšanas iestādēs. Situācijās, kad administratīvā aresta izpilde būs atlikta, bet ārkārtējās situācijas laikā tam būs iestājies noilgums, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tas nebūs jāizcieš. Tāpat var atlikt arī ieslodzīto pārņemšanu un nodošanu ārvalstīm.
Aptur mednieku eksāmenus
Ārkārtas situācijā ar atsevišķu lēmumu var apturēt valsts institūciju vai valsts kapitālsabiedrību izdotu sertifikātu, licenču, apliecinājumu, atļauju u.c. līdzīgu dokumentu izsniegšanu. Tas jau skāris, piemēram, medību eksāmenu pieņemšanu un ļoti samazinājis autovadītāju tiesību saņemšanas iespējas. Tiesa gan, visu šo dokumentu darbības laiks ir automātiski pagarināts, bet ar atrunu, ka ne ilgāk par trīs mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Atlikta jaunu klientu ievietošana dažādās sociālo pakalpojumu institūcijās, izņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecākiem palikušu bērnu ievietošanu krīzes centros vai bērnu namos. Nakts patversmes gan turpina darboties, taču sociālie pakalpojumi dzīves vietās jāsniedz attālināti, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams.
Konfiscēto spirtu izmanto dezinfekcijai
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ārkārtas situācijas laikā drīkst nodarbināt personas, kuras savulaik ir darbu atstājušas un atrodas izdienas pensijā. Darba laikā izdienas pensija tiek saglabāta.
Valsts policijas materiālo rezervju pārvalde ar iekšlietu ministra lēmumu izmanto konfiscēto spirtu, lai izgatavotu virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļus. Agrāk to vienkārši iznīcināja, izlejot kanalizācijā.
Daudzi eksperti jau izteikušies, ka krīzes laika jaunievedumi visai sekmīgi varētu darboties arī pēc tās beigām, paverot iespēju valsts pārvaldes lielākai digitalizācijai un birokrātiskā aparāta samazināšanai.
Šo rakstu un daudz ko citu par Covid-19 lasiet “Kas Jauns Avīzes” speciālizdevumā: viss svarīgais par koronavīrusu.
“Kas Jauns Avīzes” speciālizdevums nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī pasūtāms internetā - www.zurnali.lv.
