Covid-19 krīze: kultūras nozares pārstāvji ar atklātu vēstuli vēršas pie valsts vadītājiem
"2020. gada krīze draud ar vēl vienu Latvijas humāno katastrofu – paliekot bez valsts atbalsta zudīs arī pēdējais iemesls, kāpēc atgriezties Latvijā – tās kultūra," tā atklātā vēstulē raksta kultūras nozares pārstāvji, aicinot valdību uz proaktīvu rīcību, lai mazinātu Covid-19 krīzes izraisītās sekas.
Kopš Pasaules veselības organizācijas 11. marta izsludinātās Covid-19 pandēmijas zaudējumus piedzīvo ne tikai tūrisma, transporta un aviācijas kompānijas – visaptverošas un nebijušas krīzes priekšā atrodas arī visa Latvijas kultūras nozare. Ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju ir aizliegti jebkādi publiskie pasākumi un pulcēšanās.
Šis aizliegums ir izraisījis piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku – saskaņā ar Euorstat 2018. gada Darbaspēka apsekojuma datiem kultūras nozarē strādā 3,5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.
Prognozes nav iepriecinošas - paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti, un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020. gada beigām.
Šī ir bezprecedenta situācija – kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus – šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare.
Kultūras darbinieki ar lielu atbildību, izpratni un solidaritāti atbalsta valdības lēmumu prioritāri rūpēties par mūsu visu fizisko veselību un labklājību.
Tie savu iespēju robežās ir snieguši savu artavu ārkārtas situācijas pārvarēšanai un sabiedrības gara uzturēšanai – kopš ārkārtas situācijas sākuma bez vai par simbolisku atlīdzību sabiedrībai tiešsaistē padarīti pieejami teātra izrāžu ieraksti, tiek atskaņoti koncerti, īstenoti dzejas un prozas lasījumi un citas aktivitātes.
Tomēr, saglabājoties ierobežojumiem, vēl nebijušā krīzes situācijā nonāks viss nevalstiskais un privātais sektors, kas kultūras nozarē ir būtiski papildinājis valsts nodrošināto minimālo kultūras pakalpojumu grozu ar daudzveidīgu saturu, un galvenokārt – pateicoties līdzfinansējumam, kas veidojies no biļešu un citiem ieņēmumiem.
2008. gada ekonomiskās krīzes “jostas savilkšanas” politika būtiski iedragāja sabiedrības uzticību valsts pārvaldei – tūkstošiem bez darba un atbalsta iespējām palikušo iedzīvotāju ekonomisku iemeslu dēļ strauji emigrēja uz bagātākām valstīm, lai nodrošinātu savu ekonomisko labklājību.
Ar šīs krīzes sekām mēs cīnāmies vēl šodien – īstenojot reemigrācijas plānus, un veidojot integrācijas un kultūras programmas diasporas tautiešiem. 2020. gada krīze draud ar vēl vienu Latvijas humāno katastrofu – paliekot bez valsts atbalsta zudīs arī pēdējais iemesls, kāpēc atgriezties Latvijā – tās kultūra.
Lai nepieļautu jau iesākušās krīzes tālāku padziļināšanos un kultūras nozares pilnīgu bankrotu, aicinām valdību un Saeimu ieviest ārkārtas situācijas noteiktus risinājumus kultūras nozares krīzes pārvarēšanai:
1. Veidot valsts pasūtījumu kultūras nozarē 2020. un 2021. gadā, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu kultūras institūciju (gan valsts, gan nevaldības) saglabāšanu pēckrīzes laikam, kā arī lai nodrošinātu darbu kultūras profesionāļiem ārkārtējās situācijas laikā – to iespējams īstenot, piešķirot papildus finansējumu jau esošām programmām Valsts kultūrkapitāla fondā, kā arī izstrādājot jaunas mērķprogrammas, speciāli krīzes periodam.
2. Palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā 2020. gadā un daļēji segt negūtos ieņēmumus, kā to dara citas Eiropas valstis – piemēram, Igaunija kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus euro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus euro. Izveidot atbalstu instrumentus ārkārtējās situācijas krīzes radīto seku mazināšanai.
3. Kopējā tautsaimniecības atjaunošanas stratēģijā integrēt kultūras atbalsta pasākumus, stiprinot radošās industrijas ekonomisko pienesumu un veidojot jaunus kultūras produktus sociālās distancēšanās laikmetā – investēt radošo inkubatoru un digitalizācijas programmās LIAA.
4. Iekļaut kultūras nozare NVO un uzņēmumu pārstāvjus darba grupās, kas izstrādā krīzes situācijas pārvarēšanas mehānismus.
Kad krīzi piedzīvo lauksaimnieki, neviens neaicina tos mainīt profesiju, jo zina, ka zemnieku darba augļi ir mūsu maize. Kultūras darbinieki nodrošina sabiedrības sociālo un garīgo asinsriti, bez kuras nevienas valsts pastāvēšana nav iedomājama.
Aicinām jūs uz proaktīvu rīcību: pagājušajā gadsimtā prezidenta Rūzvelta “Jaunā vienošanās” no Lielās depresijas izveda Amerikas Savienotās valstis – strādāsim kopā, lai Latvija turpinātu veiksmes stāstu, kopā pārvarot arī 2020. gada krīzi.
