“Ministrija šobrīd dara labu darbu, taču par nozares nākotni nepieciešams diskutēt.” Olu un putnu gaļas ražotāju pārstāve par atbalstu Covid-19 laikā

Saskaņā ar Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektores Annas Ērlihas teikto, Covid-19 krīze Latvijā īpaši skar tieši lielākos olu un mājputnu gaļas ražotājus, kas piedāvā produkciju gan vietējam tirgum, gan arī eksportē.

Olu ražotājiem grūti ēdināšanas nozares dīkstāves dēļ

“Eksporta tirgi ir ciet, krīt pieprasījuma apjomi. Tas ir rezultāts Eiropas Savienības valstīs saistībā ar Covid-19 izplatību ieviesto ierobežojumu dēļ – nestrādā kafejnīcas, ēdināšanas uzņēmumi, kur līdz šim bija liels olu un olu pārstrādes produktu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc svaigās gaļas un pārstrādātiem gaļas produktiem” problemātiku ieskicēja asociācijas izpilddirektore.

“Savu produkciju nevaram aizvest tur, kur iepriekš vedām, turklāt pie mums vēl paliek imports no trešajām pasaules valstīm, kas vietējā tirgū rada tādu kā drūzmēšanos. Šīm valstīm ES tirgus ir saistošs pievilcīgo cenu dēļ, taču ražošanas standarti, salīdzinājumā ar ES valstīs esošajiem, zemāki. ES tirdzniecības nosacījumi šo situāciju pieļauj,” piebilst Ērliha.

Ministrija esot laicīgi noreaģējusi

Runājot par valdības paredzēto atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas produktu ražotājiem, Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore skaidro, ka šajā nozarē strādājošajiem atbalsts pienākas pēc citāda principa, nekā tas ir lopu audzētāju gadījumā: “Putnkopjiem atbalsts pienākas nevis par katru “putna galviņu”, tā teikt, bet, kā minēts noteikumos – gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai. Uz to pretendē lielākie ražotāji, kas nodarbojas kas nodarbojas ar primāro putnkopības produktu ražošanu un to pārstrādi.”

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem (Nr. 219., Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi), kopējais šajā nodaļā noteiktā atbalsta apmērs nepārsniedz 14 000 000 eiro.

Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā.

Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.

Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.

Kopumā asociācijas izpilddirektore Ērliha pauž gandarījumu par to, ka ZM ir savlaicīgi noreaģējusi un bijusi gatava atbalstīt lauksaimniekus un pārtikas ražotājus.

“Vēlos gan piebilst, ka putnkopībai, kas jau izsenis ir mazāk pamanīta nozare, būtu nepieciešams vēl lielāks atbalsts. ZM šobrīd dara labu darbu un man ir prieks par kolēģiem lopu audzētājiem un piensaimniekiem. Ir labi, ka ministrija sadzird, kas notiek nozarē, taču domāju, ka, saistībā ar putnkopību ir nepieciešama plašāka diskusija par nākotni,” telefonsarunā pauda Ērliha.

Kādi atbalsta pasākumi paredzēti?

ZM izstrādātie noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.

Saskaņā ar ZM publiskoto informāciju lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem kopumā plānots 45,5 miljonu eiro atbalsts un noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus:

1) Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnija mēnesim samazināsies par 20 % salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.

Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesī” informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.

Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.

Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.

Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs ir 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.

2) Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.

Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem u.c.

Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.

3) Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.

Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.

Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.

Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 000 eiro.