Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Lamatas internetā: krāpnieki sākuši izmantot jaunas shēmas
Kaut ko pērkot vai pārdodot internetā, būsim ļoti piesardzīgi. (Foto: Shutterstock)

Lamatas internetā: krāpnieki sākuši izmantot jaunas shēmas 3

112
2020. gada 23. aprīlī 06:33 2020. gada 23. aprīlī 06:33
 
Kārlis
Seržants
| "Likums un Taisnība"
Izliekot internetā pārdošanā pašam nevajadzīgas, bet labas mantas, jābūt piesardzīgiem – uzdarbojas krāpnieku grupa, par kuras mērķi kļūst nelielas, viegli pārdodamas preces ar augstu vērtību, piemēram, foto un video aparatūra.

Reinis Bambers sociālajos tīklos ievietojis brīdinājumu: “Izkrāpta videokamera 1000 eiro vērtībā. Shēma vienkārša – zvana par ss.com sludinājumu un saka, ka pērk videokameru, lai pārdevējs atsūta konta numuru. Jau pēc pusstundas vēlreiz zvana un jautā, vai nauda saņemta. Atbilde, protams, ir nē, jo krāpnieks skaita no citas bankas, tāpēc uzreiz piedāvā atsūtīt maksājuma uzdevumu. Tajā viss izskatās skaisti un pareizi, tad krāpnieks prasa, lai preci sūta ar Autoostas pastu uz Liepāju, jo kamera ļoti steidzami vajadzīga jau rīt.”

Viltots bankas maksājums

Kad kamera nosūtīta, paiet 3–4 stundas, līdz tā nonāk galā, un zvanītāja telefons uzreiz tiek izslēgts. Nekāda nauda kontā tā arī neparādās, jo patiesībā maksājuma uzdevums izveidots ar fotošopa palīdzību.

Protams, ka vārds, ar kādu krāpnieks uzdevies, ir izdomāts, neatbilst patiesībai arī viņa uzrādītā adrese, telefona zvanam izmantota īsa darbības termiņa priekšapmaksas karte.

Dažu dienu laikā uz šo ierakstu atsaukušies vēl vairāki cietušie, un ir acīmredzams, ka tas nav viena krāpnieka roku darbs. Pēc visa spriežot, tā ir vairāku cilvēku grupa, kas no Liepājas darbojas arī caur Priekuli un pat Rēzekni, un apkrāpto skaits jau tuvojas desmitam.

Visos gadījumos izmantots tas pats viltotais maksājuma uzdevums, kurā mainās tikai it kā samaksātā naudas summa un maksātāja vārds. Apkrāptie ir vērsušies Valsts policijā, un ir sākts kriminālprocess.

Krāpšanas pamatā ir bankas "Citadele" viltotais maksājuma uzdevums, taču nav izslēgts, ka krāpnieki līdzīgā veidā to var izdarīt arī ar citu banku dokumentiem.

Arī augstāks līmenis

Šāds krāpšanas veids gan uzskatāms par visai vienkāršu un ir īstenojams, tikai un vienīgi izmantojot citu lētticību. Lai šādas situācijas novērstu, ieteicams – lai cik kārdinoša būtu vēlme iespējami ātrāk tikt vaļā no nevajadzīgas mantas par it kā labu cenu, neizlaidiet to no rokām līdz brīdim, kamēr neesat pilnīgi pārliecinājies, ka nauda jūsu kontā ir patiešām ieskaitīta.

Diemžēl policijas statistika liecina, ka dažādos interneta krāpšanas veidos ik gadu cieš simtiem Latvijas iedzīvotāju. Uzdarbojas arī krāpnieki, kuru līmenis ir daudz augstāks, un bieži vien tas notiek starptautiskā līmenī.

Tad krāpšana notiek, izmantojot speciāli izveidotas uzņēmumu mājaslapas, kur piedāvā, piemēram, par labu cenu nopirkt no zemniekiem ražu vai pārdot tehniku, bet pamats būs tas pats, kas ar videokameru, – viltots bankas dokuments.

Arī šajā gadījumā jāpārliecinās bankā par naudas saņemšanu vai – vēl labāk – jāpieprasa daļēja priekšapmaksa. Pārdošanas gadījumā svarīgi noskaidrot atsauksmes un – vai tāds uzņēmums vispār eksistē.

Vilinošie fondu tirgi

Pēdējā laikā vērojama krāpšana, kas balstīta uz vēlmi ātri un viegli nopelnīt. Vispirms telefonā atskan zvans (arī raksta autoram tā gadījies vairākkārt) pārsvarā no numura, kas izskatās pēc fiksētās tālruņa līnijas un sākas ar cipariem 67.

Patiesībā tas interneta ģenerēts numurs, un to sazvanīt nav iespējams. Interesanti, ka zvana brīdī jūs pat dzirdat fonā troksni – parasti lielam birojam raksturīgas darba gaisotnes imitāciju. Zvanītājs uzdod jautājumu – vai jūs kaut ko zināt par fondu tirgiem.

Ja sazvanītais par to izrāda interesi, viņu sarunas laikā apvārdo, solot pasakainas peļņas iespējas, spekulējot ar dažādu uzņēmumu akcijām. Piekrītot sadarbībai, viņš tiek ievilināts Forex fondu tirgus viltus profilā – to izveido, gan izmantojot Skype, gan vienkāršā tiešsaistē.

Pēc tam upurim liek ielādēt savā datorā speciālu attālinātas piekļuves programmu un pierunā sākt sadarbību, noriskējot ar salīdzinoši nelielu naudas summu. Lai to pārskaitītu, protams, jāatver savs bankas konts, un šīs nelielās summas pārskaitīšanas laikā krāpnieki tam piekļūst un var iztīrīt kontu tukšu. Zīmīgi, ka cietušais šīs darbības savā ekrānā neredz un pat nepamana, ka faktiski skatās jau iepriekš sagatavotu multfilmu.

Zaudē pat 150 000 eiro

Otrs variants – tieši tāpat piedāvā nopelnīti fondu tirgos vai ieguldīt naudu kriptovalūtā. Sākumā darījums notiek par nelielu summu, it kā ļauj nopelnīt, un cilvēks ir gatavs lielākam darījumam. Tā viņš ieiet azartā, un, kad summa sasniegusi iespaidīgus apmērus un grib to noņemt, viņam paskaidro, ka tas ir iespējams, samaksājot lielu komisijas naudu.

Apkrāptais savā ekrānā redz savu kontu ar lielu summu, bet vieglas peļņas iespēja reizēm padara cilvēku aklu. Summas, par kādām cilvēki Latvijā ir iekrituši, reizēm ir fantastiskas – šogad kāds liepājnieks šķīries no 104 000 eiro, un kāda kundze vērsusies policijā ar iesniegumu par izkrāptiem 150 000 eiro. Lieki piebilst, ka atgūt šo naudu ir pilnīgi bezcerīgi.

Izvairīties no šīs krāpšanas var, vienkārši neturpinot telefona sarunu, taču krāpnieki mēdz būt uzstājīgi. Raksta autoram no viena un tā paša numura zvanīja pat trīs reizes pēc kārtas – zvanītājs neizpratnes pilnā balsī mēģināja noskaidrot, kāpēc mani neinteresē šī brīnišķīgā iespēja.

Kādai kundzei sarakste ar amerikāņu virsnieku izmaksāja traku summu – 300 000 eiro.

Tiku no viņiem vaļā, tikai pielietojot krievu valodas īpašo vārdu krājumu. Ja nu kādam tiešām ir vēlme pamēģināt tirgoties ar akcijām, to var darīt, pašam tirgotāju oficiālajās mājaslapās vai izmantot legālu finanšu konsultantu pakalpojumus. Latvijā šādu iespēju ir gana daudz.

Viltus paziņojumi bankas vārdā

Vēl viens variants ir pikšķerēšana, kad krāpnieki atsūta paziņojumu no it kā bankas, izmantojot speciāli izveidotu internetbankas lapu, kas faktiski neatšķiras no oriģinālās. Paziņojumā banka ar izdomātu ieganstu vēršas ar lūgumu atsūtīt savas paroles un pieejas kodus. Tikko viss saņemts, tā momentāni no jūsu bankas konta tiek veikts naudas pārskaitījums.

Te der atcerēties tikai vienu – nekādā situācijā bankai nav nekādās vajadzības prasīt jums paroles un kodus, jo tie bankas rīcībā jau ir. Vismazāko šaubu gadījumā labāk piezvanīt uz bankas diennakts tālruni un pārbaudīt, vai patiešām ir kādas problēmas.

Tieši tāpat veido arī dažādas viltus loterijas vai mājaslapas, kurās piedāvā piedalīties dažādās aptaujās. Aizpildot tās, jums atnāk paziņojums, ka esat miljonais aptaujas dalībnieks un kā balvu saņemat jaunākā modeļa telefonu.

Viss, kas jāizdara, jāreģistrējas šajā interneta vietnē – bankas piekļuves datus no jums it kā neprasa, tikai kartes numuru, un šķietami it kā neko nevar zaudēt. Pēc tam jums palūdz apstiprināt dalību loterijā vai cīņā par telefonu un pārskaitīt pavisam nelielu summu, un tālāk jau, kā paveiksies – vai tiksiet cauri ar šo vienu iemaksu vai iekulsieties nopietnākās nepatikšanās.

Nigērijas prinčus nomaina ASV karavīri

Vēstules internetā no dažādiem ļaudīm ar stāstiem par iespējām saņemt lielas summas, palīdzot tās kādam atgūt, kādreiz masveidā sūtīja no Nigērijas. Tā ir pagātne, tagad populāras ir vēstules no juristiem ar stāstiem par jums pienākošos mantojumu. Par laimi, šie stāsti parasti ir rakstīti, izmantojot Google tulkotāju, un parasti tos neņem par pilnu.

Tomēr ir krāpšanas veids, uz kuru diemžēl iekrīt sievietes, – vīriešu stāsti par karošanu dažādos karstajos punktos, par nelaimi ģimenē, vīrietim paliekot vienam ar bērniem, un tā tālāk – variantu ir ļoti daudz. Kaut arī šķiet neticami, ka uz to vēl kāds uzķeras, diemžēl lētticībai nav robežu.

Kāda kundze no Latvijas, sarakstoties ar šādu amerikāņu virsnieku gandrīz pusgadu, noticēja viņa stāstam par milzīgo laupījumu, ko viņam izdevies iegūt Afganistānas karā.

Tagad dārglietas un zelta stieņi vairāku miljonu vērtībā glabājoties kādas transporta kompānijas bagāžas glabātavā. Lai šo bagātību iegūtu, būtu jāsamaksā par glabāšanu un jāiedod liels kukulis kādam diplomātam, kurš to no valsts izvedīšot.

Stāstam ticamību piedeva gan fotogrāfijas un transporta kompānijas kvītis, gan vēstules no diplomātiskās pārstāvniecības ar ģerboņiem un zīmogiem. Sieviete sāka sūtīt lielas summas, bet nepārtraukti tika minēti jauni iegansti, un, visam beidzoties, šī afēra sievietei izmaksāja traku summu – 300 000 eiro.

Saņemot šādus piedāvājumus, atcerieties veco labo latviešu sakāmvārdu, ka par velti ir tikai siers peļu slazdā.

Citi šobrīd lasa

Kuldīgas slimnīcas mediķes stāsta, kā jūtas nedēļu pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas 9
Norvēģijā pēc Covid-19 vakcinācijas miruši 23 cilvēki: brīdina par risku vecākiem pacientiem 31
1000 eiro mēnesī un Covid-19: prestižā pansionātā klaja bezdarbība noved pie klientes nāves 9
Skatīt visus komentārus

Самая сексуальная спортсменка мира снялась в коротком топе с глубоким декольте

Галкин показал свою маму, на которую похожа его дочь Лиза