"de facto": Īsi pirms pirmā inficēšanās gadījuma patversmē “Zilais krusts” norisinājās lūgšanu pasākums

Vēl pēc tam ar draudzi saistīti cilvēki uz ielas gājuši klāt cilvēkiem, sludinot tiem savu ticību un solot izārstēt no dažādām slimībām. Jauniešu uzrunātās personas – galvenokārt gados veci cilvēki un cilvēki, kas izskatās pēc iespējamiem bezpajumtniekiem.

“Zilais krusts” ir vīriešu patversme, kuru apsaimnieko evaņģēliski kristīgā draudze, par patversmes pakalpojumiem maksā Rīgas dome. Draudze pazīstama ar savu atbalstu gan bijušajiem ieslodzītajiem, gan tiem, kuri vēlas atbrīvoties no atkarībām. Draudzei raksturīgi arī “atveseļošanās dievkalpojumi” jeb reliģiski rituāli, kuros cilvēkus sola izārstēt ar lūgšanām un pieskaršanos.

“Zilajā krustā” pirmo saslimšanas gadījumu ar Covid-19 atklāja 28.martā, kad testu veica kādam slimnīcā nonākušam patversmes klientam. Pēc tam slimību atklāja viņa tuvākajam kaimiņam patversmē. Nākamajā piegājienā jau testēja 31 cilvēku, no tiem 25 izrādījās pozitīvi, turklāt viņiem nebija saslimšanas simptomu. No līdz šim atklātajiem, ar patversmi saistītajiem 34 saslimšanas gadījumiem, ārstēšana slimnīcā bijusi nepieciešama vienam, lai arī hospitalizēti tikuši vairāki. Viens cilvēks ir miris, un eksperti vēl skaidro, vai par nāves cēloni uzskatāms koronavīruss. Epidemiologi kā iespējamo saslimšanas laiku pirmajam pacientam pieņem 24.martu.

“Tā nevarēja izplatīties momentāli tik plaši – noteikti jau kādu laiku šī infekcija paspēja tur būt, sāka izplatīties un bija daudz inficēto (..) Loģika norāda uz to, ka tas sākās ar kādu vienu cilvēku, kas šajā patversmē ienesa šo infekciju. Rīgā toreiz nebija tik daudz to gadījumu, kas varēja masveidā izplatīties,” saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Šobrīd aizvien nav skaidrs, kā tieši jaunais koronavīruss nonāca patversmē. “de facto” mēģināja izsekot dažiem no notikumiem, kas saistīti ar šo vietu. Tā viens no draudzes aktīvistiem Vadims Palaguta savā “Facebook” (FB) kontā 29.martā (viņš tobrīd jau atradās karantīnā “Zilajā krustā”) saka: “Ziniet, šai vietā, kur es šobrīd atrodos, pirms divām nedēļām bija ļoti spēcīga grēku nožēlošana, kurā piedalījās 33 cilvēki. Tagad visi šie notikumi, visi šie saslimušie – tas ir tikai pamats turpināt darbu ar cilvēkiem.”

Šis reliģiskais pasākums “Zilā krusta” telpās notika 15.martā – laikā, kad jau bija ārkārtējā situācija un strikti pulcēšanās ierobežojumi. Pēc dažādu avotu sniegtām ziņām, pasākumā piedalījās no 30 līdz pat 50 cilvēkiem. To apstiprina arī Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, kura ir arī karantīnas pasākumu koordinācijas komisijas vadītāja vietniece.

“Es pieņemu, ka tur bija cilvēki arī no malas, tie nebija tikai klienti. Un tur nav ko brīnīties, tāda prakse ir (..) Es saprotu, ka bija noticis šis aizlūgums, un tad ir kaut kāda paciņu dalīšana, vai kaut kas tamlīdzīgs, ko parasti šādas draudzes piekopj, cilvēki labprāt dodas tur, kur kaut ko iedod,” saka Kondrāte. Pēc šī datuma neviens pasākums ar dalībniekiem no malas nav noticis. Deviņas dienas vēlāk ir pirmās zināmās saslimšanas iespējamais sākums.

Pāris dienu pēc pasākuma jau minētais Palaguta savā FB profilā ziņo, ka “tāds neparasts laiks mums. Pulcēšanās ir aizliegtas, ir karantīna. Un es padomāju – kāpēc gan mums neiet laukā un nesludināt evaņģēliju?” Tālāk video redzams, kā viņš kopā ar vēl trim citiem jauniešiem stacijas apkaimē un Vecrīgā iet klāt svešiem cilvēkiem, gados veciem, arī šķietamiem bezpajumtniekiem, solot viņus ārstēt. Viņus šķir tikai rokas stiepiena attālums. Jaunieši nostājas apkārt uzrunātajam, viens no viņiem pieskaras ar roku vietai, kuru grasās ārstēt. Lai arī pieskaroties drēbēm iespēja inficēties ir maza, taču šajā gadījumā lielāka nozīme ir piešķirama faktam, ka netika ievērota distance.

Palaguta savā FB profilā arī aicina rakstīt ar koronovīrusu saslimušos, solot viņus izārstēt. Un turpat dalās arī ar “Zilajā krustā” novēroto: “Ziniet, koronavīruss vispār tik viegli ārstējas! Esmu vienkārši pārsteigts! Piemēram, ir 39 grādu temperatūra, lūdzies par viņu, un vakarā var būt jau 37 . Un viņš jau labi jūtas. Ļoti ātri notiek izārstēšanās.”

Viņš ir vienīgais sludinātājs, kurš atrodas karantīnā “Zilajā krustā” un šobrīd nav informācijas, ka viņš būtu inficēts.

Pats Palaguta raksta, ka pirmais patversmē saslimušais sanāksmes un lūgšanas neesot apmeklējis, bet gājis uz netālo tirdzniecības centra. Un patversmē vienkārši “dzīvojis un nakšņojis”.

Viena no hipotēzēm par infekcijas ienešanu patversmē saistīta ar to, ka veidojušies kontakti starp cilvēkiem, kas atgriezušies Latvijā, un to krietni atzīmējuši, un bezpajumtniekiem, kuri zinājuši, kā tikt pie alkohola pēc krogu slēgšanas.

“Šeit nav tik svarīgi, vai tie cilvēki bija kaut kādā reliģiskajā pasākumā, vai viņi savādāk kontaktējās savā starpā, neievērojot fizisku distancēšanos, mūsuprāt, šeit ir lielāki riski nekā tajā, ka viņi kaut kur piedalījās, - viņi vienkārši dzīvo kopā. Viņi lieto labierīcības, tualetes piederumus, ziepes, līdz ar to tie riski ir lielāki attiecībā uz kopīgu dzīvošanu pietiekami ilgā laikā,” uzsver Perevoščikovs.

Lai arī pie patversmes uzslietas armijas teltis, tomēr neviens tās tā arī nav izmantojis. Saslimušie tika izvietoti vienā no lielākajām telpām. Pārējie atsevišķi. Taču karantīna šajā iestādē visticamāk nebeigsies līdz pat mēneša beigām.

“Cilvēki ar simptomiem, sliktu pašsajūtu šajā iestādē nav jau nedēļu. Tas nozīmē, ka mēs varam sākt kaut ko darīt, un tad mēs sākam to, kas saucas atkārtota testēšana, kas ir nepieciešama, lai varētu saprast, vai vīruss vēl izdalās,” saka Kondrāte. Paredzams, ka vispirms pārbaudīs tos, kuri iepriekšējā reizē vai nu netika testēti, vai testi bija negatīvi, bet pēc tam pārbaudīs, vai no infekcijas atbrīvojušies saslimušie.

Patversmes vadītāja intervijai “de facto” nepiekrita. Vadims Palaguta uz viņa mājaslapā norādīto tālruni neatbildēja, tāpat kā uz viņam nosūtīto ziņu Facebook lietotnē.

Patversmes klienti vismaz divos gadījumos infekciju nodevuši arī tālāk – vienā gadījumā slimnīcā. Bet otrā – iestādes klients, kuru dzina rokā ar policijas palīdzību, paguva aplipināt savu māti.