Skaidrojam, ko Latvijas daba un kultūra zaudēs “Rail Baltica” izbūves rezultātā

Savukārt visu triju Baltijas valstu prezidenti šomēnes nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu uzsverot, ka “Rail Baltica” projektam jāpievērš lielāka uzmanība, jāizmanto piešķirtais Eiropas Savienības fondu finansējums, kas vienlaikus krīzes laikā palīdzēs nacionālajām ekonomikām. Bet Ministru kabinets jau uzsācis vairāk nekā 1600 nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa trases posmos. “RB Rail” šomēnes arī noslēdzis visus līgumus par 5,8 miljardus eiro vērtās “Rail Baltica” trases Latvijas posmu būvprojektēšanu.

“Rail Baltica” šķērsos Rīgu un vēl 14 Latvijas pašvaldības

2026. gadā atklāt paredzētais dzelzceļš, neskaitot Rīgu, Latviju 256 kilometru garumā šķērsos vēl 14 valsts novadu teritorijas – no Igaunijas robežas Salacgrīvas novadā līdz Lietuvas robežai Bauskas novadā. Jauns.lv ārpus Rīgas pašvaldībām jautāja, vai tās ir apzinājušas, kādus konkrēti vēstures, kultūras un dabas objektus Latvijas daba un apdzīvotās vietas zaudēs „Rail Baltica" trases izbūves sakarā, kas pašlaik tiek darīts, lai šīs vērtības dokumentētu, saglābtu, pārvietotu vai kompensētu?

Jau pirms dažiem gadiem tika izteiktas bažas, ka dzelzceļa trase varētu nenovēršami sagandēt vairākus kultūras pieminekļus. Pērn noslēdzās iezīmētās trases izpēte, kā gaitā arheologi, arhitekti, ģeodēzijas inženieri, vēsturnieki un mākslas vēsturnieki padziļināti izpētīja un dokumentēja 565 objektus. Kopumā trases koridorā tika atklātas 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas un objekti. Arheoloģiskās izpētes grupas vadītāja Baiba Eglāja uzskatīja, ka to zaudēšana uz Latvijas kultūrtelpu neatstās “nebūtisku iespaidu”. Bet kā to vērtē pašas pašvaldības?

Novadu pašvaldības būtisku kaitējumu nesaskata

Bauskas novada administrācijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina: ““Rail Baltica” būvniecības koridorā Bauskas novadā, saskaņā ar 2015. gadā izstrādāto Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (IVN), neatrodas ēkas un aizsargājamas dabas vai kultūrvēsturiskas vērtības. “Rail Baltica” koridora platība Bauskas novadā ir 213,75 hektāri, kurā līdzšinējā izmantošana ir šāda: meža zemes - 61,61 ha; lauksaimniecības zeme – 133,34 ha; ūdeņi – 1,18 ha (Mūsa un Mēmele); apbūves zeme – 1,19 ha (trīs stāvu dzīvojamā māja, Grenctāles kultūras nama zemes vienība, degvielas uzpildes stacija); zeme zem ceļiem – 16,44 ha”.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks: “Iecavas novadā “Rail Baltica” trase ir veiksmīgi novirzīta no iespējamiem vēstures, kultūras vai dabas objektiem. Vienīgais zaudējums ir vietējas nozīmes lauksamniecības teritorija nelielā platībā. Iedzīvotāji un īpašnieki ir informēti par plānoto darbību īpašumos, bet pašvaldībā iebildumi nav saņemti”.

Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Barkāne: “Ķekavas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvalde informē, ka novada teritorijā iecerētā “Rail Baltica” trases novietne skar ciemu un lauku teritorijas. Trase virzās gan paralēli ciemu teritorijām, gan pa ciema teritoriju, skarot apbūvei paredzētus nekustamos īpašumus, kā arī ārpus ciemu teritorijām pa meža zemēm, purviem, lauksaimniecības zemēm, skarot ūdensteces, applūstošās teritorijas un rajona nozīmes ainaviski izteiksmīgu teritoriju, kas noteikta ar Daugmales pagasta teritorijas plānojumu.
 
Novada teritorijā “Rail Baltica” skar arī divu valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu aizsardzības zonas – arheoloģijas pieminekļa “Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi” un arheoloģijas pieminekļa “Sakaiņu pilskalns” aizsardzības zonas. Raugoties uz trases novietojumu, kā būtisks faktors ir jāmin, ka “Rail Baltica” trase skar ievērojamu skaitu privātpersonu īpašumā esošu nekustamo īpašumu.
 
Novada pašvaldība, izstrādājot jauno novada teritorijas plānojumu, tā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir iekļāvusi prasības valsts aizsardzībā esošā kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī konkrētas prasības dzelzceļa līnijas transporta infrastruktūras attīstības teritorijai, piemēram: “Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecībai plānotajā teritorijā pirms projektēšanas un būvniecības procesa uzsākšanas jāveic nepieciešamā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte, ja to pieprasa atbildīgā institūcija”.

Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Mārīte Rūja: “Olaines novada pašvaldība nav konstatējusi, ka “Rail Baltica” trases izbūves sakarā tiktu zaudētas kādas dabas vai kultūras vērtības”.

Mārupes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere: “Tika veikta gan biotopu apsekošana, trokšņu un gaisa piesārņojuma novērtēšana, hidroloģiskais un ainaviskais novērtējums. IVN izpētes laikā tika veikta arī padziļināta ģeoloģiskā un arheoloģiskā izpēte par vēsturiskajām vērtībām trasē – precīzāk veikta kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana. Uzskatām, ka jābūt izvērtētai visai iespējamai ietekmei, gan uz vēstures, gan kultūras, gan dabas objektiem.

Pašvaldībai nav ne tādu resursu, ne kompetences, lai jauktos valstī noteiktajā normatīvā procesa kārtībā un apšaubītu valsts iestāžu kompetenci. 2015. gada sākumā, cīnoties par Mārupes iedzīvotāju dzīves apstākļu nepasliktināšanu, lai mainītu alternatīvo trases izvietojumu, tas arī tika mainīts”.

Garkalnes novada domes pārstāvis Mārcis Bauze-Krastiņš: ““Rail Baltica” projektam ir mazs iespaids uz Garkalnes novadu un tas iet pāri nepilnu kilometru. Pēc Garkalnes novada rīcībā esošās informācijas nekādi būtiski kaitējumi kultūras un dabas vērtībām netiks radīti. Iespējams gluži otrādi, tas veicinās attiecīgās teritorijas sakārtošanu”.

Ropažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Koleča: “Ropažu novadā plānotā “Rail Baltica” trase skar tikai nelielu daļu no novada teritorijas, trase iet cauri lielākoties meža masīvam, kurā nav konstatēti nozīmīgi vēstures, kultūras un dabas objekti, kas tiks zaudēti trases izbūves dēļ”.

Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Kamala: “Trases izbūves sakarā Limbažu novadā tiek skarta Ziemeļbiosfēras neitrālās zonas teritorija un tiek skarta valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Stārastu pilskalns” Skultes pagastā aizsargjoslas teritorija nevis pats objekts. Liegumu teritorijas netiek skartas”.

Pilnībā mainīsies Torņakalna kultūrtelpa

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence Jauns.lv teica:

“Šobrīd notiek darbs pie publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases teritorijas lokālplānojuma izstrādes, kā ietvaros, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un institūciju izsniegtajiem nosacījumiem (piemēram, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldes) tiek apzināts, detalizēti izvērtēts un kartogrāfiski attēlots esošais dabas un kultūras mantojums Rīgas pilsētā.

Pēc lokālplānojuma izstrādes, tas vienlaicīgi ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatu, tiks nodots publiskajai apspriešanai. Minētajos dokumentos būs norādīti konkrēti dabas un kultūras mantojuma objekti, ko ietekmēs “Rail Baltica” projekts Rīgas teritorijā. Lokālplānojums pilnībā tiks izstrādāts tad, kad būs zināmi visi “Rail Baltica” projekta tehniskie risinājumi. Atkarībā no paredzamajiem tehniskās infrastruktūras risinājumiem un tā, kādā veidā tie varētu skart kultūrvēsturiskās vērtības, to dokumentēšana, iespējamā pārvietošana un kompensēšana ir projekta iniciatoru un īstenotāju pienākums un atbildība”.

Savukārt Torņakalna attīstības biedrība sadarbībā ar pašvaldību ir realizējusi projektu, kā mērķis bija dokumentēt tos Torņakalna apbūves un kultūrvēsturisko objektus, kas tiks nojaukti vai izzudīs, izbūvējot “Rail Baltica”.

Torņakalna attīstības biedrība Jauns.lv uzsvēra, ka “Rail Baltica” izbūves rezultātā būtiski mainīsies Torņakalna apkaimes izskats, tiks pilnībā likvidēti vairāki kultūrvērturiski un arhitektūras objekti Torņakalna apkaimē.

Starp likvidējamiem objektiem būs Torņakalna ielas dzelzceļa pārvads, kas ir pirmais un vecākais monolītā betona tilts pilsētā, celts 1909. gadā; Altonavas ielas tilts-pārvads; Brīvzemnieka ielas pārvads; Lutera Torņkalna baznīcas apkārtne; Torņakalna stacija, piemineklis represētajiem - vagoniņš tiks pārvietots; vairāki simti koku, veselas ielas ar apkaimei raksturīgu privātmāju apbūvi, piemēram, Indriķa ielas posms.

Pašlaik safilmēts liels apjoms video materiāla, no kā nākotnē paredzēts samontēt filmu, kā arī izveidot vairākas foto izstādes, tai skaitā Ojāra Vācieša muzejā un Rīgas domē, lai sabiedrību iepazīstinātu ar kultūrtelpas vērtībām, ko mēs nākotnē varētu zaudēt.

Trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus

“RB Rail” komunikācijas konsultante Līva Biseniece Jauns.lv pastāstīja: “Kultūrvēsturiskās vērtības “Rail Baltica” koridorā tika apzinātas un fiksētas, veicot Kultūrvēsturisko izpēti un nozīmīgu objektu fiksēšanu (3D uzmērījumi) visā trases garumā, piesaistot Latvijas Universitātes Vēstures institūta, Latvijas Industriālā mantojuma fonda, kā arī Latvijas Arhitektoniskās izpētes grupas atzītus ekspertus un speciālistus. Darbs ilga vairāk nekā gadu. Tā rezultātā “Rail Baltica” izpētes grupa, kur piedalījās arheologi, arhitekti, ģeodēzijas inženieri, vēsturnieki un mākslas vēsturnieki padziļināti izpētīja un dokumentēja 565 objektus. Kopumā trases koridorā tika atklātas 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas un objekti, par kurām esam saņēmuši rekomendācijas tālākai rīcībai. 

Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kas mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots. Tāpat uzieti un neitralizēti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kur būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.
 
Vēl pirms izpētes uzsākšanas bija zināms, ka “Rail Baltica” trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem izpētes ietvaros veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un izstrādātu rekomendācijas labāko risinājumu izstrādei trases projektēšanas laikā.

Tāpat objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā. Izpētes ietvaros “Rail Baltica” posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti. Ieteikti saglabāšanai: Acones stacijas pasažieru ēka, dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, slepenais objekts Nr. 100 (padomju laikā izbūvētais bunkurs Rīgas Centrālajā stacijā), dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūve, ielu viadukts pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā.

Torņakalnā kā kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti fiksēti Torņakalna stacijas apbūve un memoriāls represētajiem, kā arī Torņakalna un Altonavas ielas dzelzceļa tilti.  
Par Torņakalna stacijas un represēto piemiņas ansambļa pārvietošanu ir panākta vienošanās, kopīgi ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un represēto organizācijām.

Saskaņā ar sākotnējiem tehniskajiem risinājumiem, kas tika apstiprināti jau 2016. gadā, Torņakalna un Altonavas ielas tiltus paredzēts pārbūvēt. Notiek inženiertehniskā izpēte, kas vērtē iespējamos risinājumus. Diskusijā ar vietējiem iedzīvotājiem ir skaidri redzams, ka sabiedrības interesēs ir izveidot drošu, ērtu un visiem pieejamu dzelzceļa šķērsojumu, kas ļautu tiltu pilnvērtīgi izmantot gājējiem ar bērnu ratiem, velosipēdistiem, kā arī cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Šobrīd esošie tilti pār dzelzceļu, neskatoties uz to vēsturisko vērtību, ierobežo vietējo iedzīvotāju mobilitāti, jo veidojas sastrēgumi.
 
Torņakalna biedrības secinājumi par dzelzceļa ietekmi  uz Torņakalna baznīcas teritoriju, Indriķa ielu un apkaimes kokiem neatbilst patiesībai, jo “Rail Baltica” dzelzceļa sliedes Rīgā – Daugavas kreisajā krastā neizies no esošā dzelzceļa koridora. Tādējādi minētās teritorijas netiks būtiski skartas. Savukārt būvniecības laikā paredzēti risinājumi, kas nodrošinās tuvējo ēku drošību un pieejamību”.