“Grūtāk ir tiem, kuriem nav ne interneta, ne datora.” Nedzirdīgo savienība atklāj, kā mainījusies dzīve Covid-19 krīzes laikā
Daudz tiek runāts par to, cik izmainījusies ir ikdiena kopš ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, kas Latvijā, Covid-19 izplatības dēļ stājās spēkā 13. martā. Ar papildu grūtībām šobrīd saskaras arī ļaudis, kuru ikdiena jau līdz šim ir būtiski atšķīrusies no vairumam ierastās.
Jauns.lv sazinājās ar Latvijas Nedzirdīgo savienību (LNS), lai apvaicātos, kā Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi ietekmējuši dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Īsumā situāciju piekrita aprakstīt savienības prezidente Sandra Gerenovska.
Kritizē cilvēku neapdomību un neiecietību
“Šobrīd ikdiena gan mūsu biedrībai, gan mūsu biedriem ir ļoti mainījusies, bet domājam optimistiski un radoši. Mēģinām panākt maksimālās iespējas, lai mūsu cilvēki saņemtu vienlīdzīgas iespējas, gluži kā pārējie Latvijas iedzīvotāji. Mēs ceram uz sabiedrības sapratni un iejūtību,” portālam Jauns.lv pauž savienības prezidente.
Aicinot saprast tuvākos cilvēkus un nerīkoties bez apdomas, viņa īpaši piemin arī neseno gadījumu Jelgavas pusē, kur kāds vīrietis veikalā, it kā pārpratuma pēc, pagrūda aiz sevis rindā pie kases stāvošu nedzirdīgu pensionāri.
“Ja gadījumā jums neatbild, varbūt cilvēks nedzird. Kā, piemēram, Ozolniekos viens jaunietis vecu tantuku “aizlidināja” no kases pa grīdu, tāpēc, ka neatbildēja. Cilvēks nav mūsu biedrs, viņa no vecuma zaudējusi dzirdi, bet vienalga, noskatoties video, es nevaru iedomāties, kā var vecu cilvēku tā grūst. Saprotams, ka cilvēki daudzi ir panikā un baidās saslimt, bet nevajag zaudēt cilvēcību,” pārdomās dalās Gerenovska.
LNS prezidente atklāj, ka katra savienības reģionālā biedrība – kopā Latvijā ir astoņas reģistrētas biedrības – ir izveidojusi saziņas aplikācijas “Skype” grupu, kur pieslēgušies visi biedri.
Biedri paliek mājās, vingro un nododas rokdarbiem
“Attālināti nodrošinām viņiem konsultācijas, informāciju un sniedzam arī citus pakalpojumus. Piemēram, Dienas centra fizioterapeits nofilmē vingrojumus mājās apstākļos un ievieto “Skype”, kur visi Dienas centra klienti var skatīties un paši vingrot savās dzīvesvietās. Tāpat radošo nodarbību vadītāji nofilmē uzdevumu mājās no paša sākuma līdz beigām. Tad biedri paši no mājās pieejamiem materiāliem var veidot kaut ko, kā, piemēram, no parastas kastes uztaisīt rotaļu kasti savam mīlulim kaķim. Vai kādu vecu lādīti atjaunināt,” stāsta savienības prezidente.
Pašlaik “Skype” lietotnē darbojas arī “karstais telefons”, kur katru vienu stundu dežurē kāds no darbiniekiem un atbild uz dažādiem jautājumiem vai vienkārši uzklausa.
“Grūtāk ir tiem biedriem, kuriem nav pieejas visām modernajām tehnoloģijām – nav mājās ne interneta, ne datora. TV raidījumi tiešraidē tiek tulkoti ļoti maz. Ar subtitriem var dažus raidījumus noskatīties konkrētā laikā ar atkārtojumu vai TV kanāla mājaslapā. Bet, kā jau iepriekš minēju, ne visiem mājās ir internets,” atklāj Gerenovska.
LNS prezidente gan velta pateicību valdībai un TV kanālu vadībām par sapratni, ka šobrīd visas ārkārtas preses konferences savienības biedri var skatīties ar tulkojumu arī Latvijas Televīzijas ēterā.
“Šobrīd veidojam arī paši videoziņas gan par Covid-19, gan citām aktuālām tēmām. Aicinām savus biedrus, ievērojot visus piesardzības pasākumus, attālināti palīdzēt arī tiem biedriem, kuri dzīvo tuvumā un viņiem varbūt nav, kas palīdz,” noslēgumā piebilst savienības prezidente.
