Koronavīruss Vidzemē: Valkā/Valgā robežsargi norobežo būvlaukumu, Āraišos atgādina dzelzs laikmeta gudrības produktu glabāšanā

Savukārt Valkā/Valkā cer, ka drīz piespiedu izolācijas laiks beigsies un pilsētnieku dzīve atkal ieies normālā ritmā un varēs pastaigāties pa Dvīņu pilsētas centru, ko tagad robežsargi un policisti norobežojuši ar nepārvaramu žogu.

Dvīņupilsētas Valka/Valga robežsargu un policistu uzraudzībā būvē kopēju centru

Neskatoties uz ārkārtējās situācijas ieviešanu un apgrūtināto pārvietošanos pāri Latvijas-Igaunijas robežai, dvīņupilsētā Valkā/Valgā jau pēc ārkārtējās situācijas noteikšanas un robežkontroles ieviešanas 16. martā atsākās Dvīņu pilsētas centra izbūve, lai gan pašlaik tajā var atrasties tikai būvnieki.

Būvdarbu rezultātā tiks radīta kopēja pārrobežu ārtelpa uz Igaunijas–Latvijas robežas, izveidojot kopīgu Valgas/Valkas centra teritoriju un gājēju ielu, kas savienos abas dvīņu pilsētas. Mērķis ir radīt mājīgu un unikālu publisko ārtelpu pilsētu iedzīvotājiem un viesiem.

Būvdarbi notiek Igaunijas–Latvijas programmas projekta “Valgas–Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība” ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir apmēram 5.3 miljoni eiro, un būvdarbus veic igauņu akciju sabiedrība “Trev-2 Grupp”, vēsta informācija Valkas novada pašvaldības mājaslapā.

Pašlaik notiek ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un elektroapgādes tīklu būvdarbi gan Valkā, gan Valgā. Pēc “Trev-2 Grupp” būvobjekta vadītāja Marko Rentika teiktā, būvdarbi norit raiti un saskaņā ar grafiku. Būvdarbu veicējam esošā situācija ir savā ziņā sarežģīta, jo parasti būvobjektam ir viens pasūtītājs, bet šoreiz divi – Valgas pašvaldība un Valkas pašvaldība. Papildus tam abās valstīs koronavīrusa dēļ ir noteikta ārkārtējā situācija, kas rada papildus ierobežojumus, slēgto valstu robežu dēļ. Tomēr būvobjekta vadītājs redz arī pozitīvo situācijā, ar nelielu smaidu norādot: “Valgas/Valkas centra būvobjektā ir uzstādīts augsts žogs, kuru var šķērsot tikai ar īpašu Igaunijas Policijas un Robežsardzes atļauju. Robežu sargā Igaunijas zemessardze un, pateicoties tam, mums ir arī objekta apsardze.”

Āraišu ezerpils pedagoģe Sanda skaidro, kā pareizi pašizolācijā uzglabāt pārtiku

Ārkārtējai situācijai pielāgojušies Āraišu areheoloģiskā parka jeb senlatviešu ezerpils speciālisti un sniedz padomus, kā pārdzīvot šo ne visai vieglo laiku pie mūsdienu civilizācijas labumiem pieradušajiem cilvēkiem. Izrādās, ka dzelzs laikmetā cilvēki bija daudz radošāk piemērojušies dzīves izaicinājumiem, piemēram, pārtikas uzglabāšanā. Tolaik nebija ne ledusskapju, ne konservu kārbu un citu sterilizētu iepakojumu, bet viņiem ēdamo vajadzēja saglabāt daudz ilgākam laikam nekā mums, kuri var aizskriet uz bodi un sapirkt visu nepieciešamo.

Ilze Andersonne Āraišu muzejpedagoģei Sandai Salmiņai jautā: “Atklāju, ka mans ledusskapis ir krietni par mazu nedēļas iepirkumiem. Vai ir kāds padoms no dzelzs laikmeta, kā uzglabāt pārtiku vēsu, lai dzīvojamās telpās nesasilst un ārā nesasalst? Kā to darīja dzelzs laikmetā?”

Sanda Ilzei paskaidroja, kā mūsu senči vēl pirms mūsu ēras uzglabāja ēdamo, lai tas paliktu ne tikai svaigs, bet arī garšīgs. Amatas novada tūrisma centrs vēl piebilst: “Varbūt arī mūsdienām, kāds noderīgs padoms!?” Par to, kā pareizi, atbilstoši dzelzs laikmeta virtuves tradīcijām, glabāt pārtiku, izveidots pat neliels videosižets.

Izžāvētus un kaltētus pārtikas produktus (zirņus, pupas, zivis, graudaugus, sēklas) jāglabā dūmistabas piebūvē, ko neapkurina. Tur arī var glabāt gaļu un piena produktus drīzai patērēšanai. Tāšu vāceles piemērotas ogu un miltu glabāšanai. Zemē var izrakt arī saimniecības bedres, kurās glabāt pārtiku, ko var iegremdēt arī tekošā ūdenī, lai nesabojājas. Purvs ir ļoti laba vieta, kur glabāt sviestu. Protams, arī der zināt citas jau piemirstas gudrības - bērza tāss vācelītēs glabātais nepievelkas ar mitrumu, bet svaiga gaļa “labi jutīsies” nātrēs.

Dziesminieks Kārlis Kazāks ieskandina unikālo Siguldas dabas koncertzāli

Siguldas kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar novada māksliniekiem rada unikālu koncertzāli dabā. Iesaistoties sociālās distancēšanās akcijā ar motīvu “Satiec sevi”, “Siguldas devons” paplašina telpu un dodas dabā, lai sastaptu māksliniekus, kuri iestaigājuši savas radošās takas tik pārliecinoši, ka no apkārtnes pļavām, gleznainās ainavas, avotiem, klintīm un reljefa jūtams iedvesmas pilns strāvojums. Tādējādi sadarbībā ar vairākiem novada māksliniekiem top unikāla koncertzāle dabā, piedāvājot klausītājiem baudīt neparastus priekšnesumus, kā videoieraksti būs pieejami kultūras centra lapā sociālo tīklu vietnē “Facebook” (www.facebook.com/siguldasdevons).

“Laba, gudra un dziļa ir DABA. Tajā dzimst MŪZIKA. Tajā atdzimst VĀRDS,” projektu ar dziļu domu ieskicē “Siguldas devona” vadītāja Jolanta Borīte.

Aicinājumam izteikt savus vārdus un domas atsaukušies vairāki novadnieki – grupas “Dzelzs vilks” mūziķi Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, akordeonists Kaspars Gulbis, dziesminieks Kārlis Kazāks, saksofonists Artis Gāga, muzikālās apvienības “Zelta kniede” mūziķi Silvestrs Lorencs un Helvijs Kārkliņš, rakstniece un dramaturģe Inga Ābele un “Colortime” videomākslinieks Reinis Janulis. Pirmais jauno Siguldas dabas koncertzāli ieskandinājis dziesminieks Kārlis Kazāks, dziedot par kaiju debesīs.