Kuldīgas bēdīgi slavenos piromānus meklē ar gaišreģa palīdzību. Vai prostitūta Kuldīgai uzlikusi uguns lāstu?
Kuldīga un tās tuvējie pagasti jau pārdesmit gadus ir bēdīgi slaveni ar piromāniem jeb dedzinātājiem. Ja gadsimta sākumā Kuldīgas vecpilsētā viens pēc otra nemitīgi dega šķūnīši, tad pēdējos pāris gados Kuldīgas pusē dedzina automašīnas. Policijai ar dedzinātāju vajāšanu neveicas, tā vien noteic, ka ierosinātas lietas, un izmeklēšanas interesēs neko vairāk nestāstīs. Tikmēr vietējie pēc padoma vēršas pie gaišreģiem un mēļo, ka dedzināšanas lāstu Kuldīgai uzlikusi kāda cara laika prostitūta.
Marta pēdējā dienā pavisam netālu no Kuldīgas – Snēpelē nodega divas Mārtiņam Vilmanim piederošas automašīnas, kas dažādās vietās sākušas degt vienlaikus. Vilmanis Kuldīgas laikrakstam “Kurzemnieks” par notikušo pastāstīja: “Mūs pamodināja suns, kurš atradās mājā. Kad izgāju laukā, redzēju, ka vienai mašīnai dega aizmugure, otrai motortelpa. Tās stāvēja blakus, bet degošās vietas atradās pretējās pusēs”. Aizdomīgi licies arī tas, ka degusi zeme pie mašīnām, it kā tā būtu nolieta ar degvielu.
Snēpeles pagasta pārvaldes vadītāja Aiga Bulava apstiprina, ka pagastā dzīvojot kāds puisis, kuram pēc alkohola lietošanas parādoties tieksme dedzināt svešus īpašumus. Nesen viņš esot savam kaimiņam aizdedzinājis divas ēkas un tajā atzinies. Vietējā prese arī rakstījusi, ka uz piromāniju nosliecies esot arī kāds garīgi nestabils jaunietis tuvējā Kurmāles pagastā.
Automašīnu dedzināšanai jau iesakņojušās tradīcijas
Kādu spēkratu Kuldīgā vai tās tuvējā apkārtnē nosvilina ar apskaužamu regularitāti.
24. martā pēc vienpadsmitiem naktī Kuldīgā, Ventspils ielā, pilnībā nodega automašīna “Mercedes”, kamēr mājās nebija tā īpašnieks. Liesmas skāra arī ēku, pie kuras braucamais bija novietots. Pirms tam kāds auto nodega arī Snēpeles pagasta Mazsālijās. Savukārt janvārī Kuldīgā nodega kādam vīrietim piederošs spēkrats.
Arī pagājušajā gadā Kuldīgu satrauca vairākas automašīnu dedzināšanas. Augustā netālu no bijušā uzņēmuma “Vulkāns” teritorijas dega kādam vīrietim piederoša automašīna. Šai gadījumā policija noskaidroja, ka spēkratam uguni greizsirdības dēļ bija pielaidis kāds auto īpašnieka “konkurents” mīlas frontē.
Toties maijā Kuldīgā tika nodedzinātas divas automašīnas, kuras piederēja kafejnīcas “Goldingen Room” saimniekiem. Tika nosvilināti arī Kuldīgas prokuroram un viņa dzīvesbiedrei piederošie spēkrati.
Gaišreģis izskaitļo dedzinātāju portretu, snēpelnieki prāto doties patruļās
2009. gada jūlija briesmīgais ugunsgrēks Kuldīgā
Kurzemes pērle – Kuldīga ir bēdīgi slavena ar ugunsgrēkiem, ko vecpilsētā izraisa senajā hercoga Jēkaba galvaspilsētā dzīvojušie piromāni – bandīti ...
Snēpeles pagasta vadītāja Bulava “Kurzemniekam” stāsta, ka pagastā dedzinātāja dēļ valdot satraukums un bailes par īpašumiem. Kāds vietējais pat vērsies pie gaišreģa, lai viņš palīdz atrast piromānus.
Gaišreģis teicis, ka šoreiz pie vainas neesot puisis, kurš Snēpelē alkohola reibumā kaimiņam nosvilināja ēkas, bet gan citi ļaundari. Gaišreģis pastāstījis, ka “Snēpeles puisis esot vainīgs ēku dedzināšanā, taču automašīnas neesot svilinājis, lai gan rokraksts līdzīgs. Šoreiz pie vainas esot divi citi cilvēki, arī ar noslieci uz piromāniju, bet tie esot saistīti ar iepriekšējām dedzināšanām Kuldīgas novadā. Abi aptuveni 25 gadus veci, braucot ar vecu auto, un esot gaidāmi jauni līdzīgi notikumi”. Par to viņš esot informējis Valsts policiju, raksta “Kurzemnieks”.
Tikmēr snēpelnieki gatavojas ļaunākajam un, lai to novērstu, pie mājam izvieto videonovērošanas kameras un prāto par brīvprātīgo patruļas izveidošanu, lai aizsargātu savus īpašumus.
Piromānu “varoņdarbi”
Šī gadsimta pirmajā desmitgadē Kuldīga bija bēdīgi slavena ar nemitīgi vecpilsētā degošajiem šķūnīšiem. Lielākais ugunsgrēks bija 2004. gadā, kad briesmīgā ugunsgrēkā izdega astoņas ēkas – tajā skaitā vecās slimnīcas korpuss. Toreiz ugunsnelaime sākās no šķūnīšiem, tāpat kā vēlāk, kad vairākkārt dega arī kokapstrādes uzņēmums “Vulkāns”.
2007. gadā “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstīja: “Pilsēta deg nemitīgi, un ugunsdzēšanas vērošana pilsētniekiem kļuvusi par savdabīgu izklaidi, jo pēdējā laikā dedzināšana notikusi vienā un tajā pašā laikā – dažas minūtes pirms pusnakts. Ugunsdzēsēju Kuldīgas brigādes priekšnieks Dzintars Pakalns stāsta, ka darbinieku slodze kopš maija, kad sākās šķūnīšu dedzināšanas sērija, ir milzīga.
Izveidot vidējā dedzinātāja portretu ir praktiski neiespējami, taču pilnīgi noteikti aplams ir uzskats, ka vienmēr vainīgi puikas ar sērkociņiem. Aizdomīgo personu lokā ir divdesmit gadu veca sieviete, kurai kāre dedzināt mostas proporcionāli alkohola saturam asinīs. Cits dedzinātājs ar atkārtotu sodāmību par ugunsdarbiem ir nopietns četrdesmitgadnieks, kuram, pēc paša teiktā, “vienkārši tā gadoties”.
Bet kāds šķūnīšu svilinātājs, sēžot policijas izolatorā, ir sagaidījis pilngadību”.
2007. gadā Kuldīgas policija atklāja, ka tās rīcībā ir ziņas vismaz par desmit uz piromānijas nedarbiem tendētiem pilsētas pilsoņiem.
Vēlāk par piromānu “iekāres objektiem” kļuva automašīnas. Bet te jāteic, ka viņi nesmādē arī citu “kurināmo”. Tā 2018. gada pirmajā dienā kāds 30 gadus vecs dedzinātājs tika ielikts uz sešiem mēnešiem cietumā par to, ka viņš aplēja ar benzīnu pilsētas centrālajā laukumā uzslieto Ziemassvētku egli un to aizdedzināja, Tiesas spriedumā bija teikts, ka viņš to izdarījis “dauzonības motīvu vadīts”.
Vairākus šķūnīšu dedzinātājus policija ir notvērusi. Piemēram, viens dedzinātājs bija kāds jauns puisis, kurš atzinās 13 “piromānijas eksperimentos”. Bet pirms deviņiem gadiem notvēra kādu dzīvojamo māju svilinātāju – 30 gadus vecu kuldīdznieku. Tomēr ar spēkratu svilinātāju gūstīšanu gan likumsargiem kaut kā neveicas.
Leģendārais prostitūtas lāsts
Laicīgajai varai, nespējot notvert un ierobežot piromānu izklaides, vietējie ķeras pie misticisma un Kuldīgas vecpilsētas dedzināšanu saista ar kādu notikumu pirms vairāk nekā simts gadiem – vēl cara laikos, pirms Pirmā pasaules kara.
Tolaik pilsētai kāda vietējā prostitūta uzlikusi “uguns lāstu”. Svaigi celtajā viesnīcā “Metropole” cara armijas garnizona virsnieki nodevās izklaidēm. Starp kādu jauniņu prostitūtu un augstdzimušu oficieri uzplaukusi mīlestība. Taču puiša vecāki ne par kādām laulībām par netikli pat neesot gribējuši dzirdēt un panākuši, ka dēls aizsūtīts uz citu dienesta vietu. Bet prostitūta viesnīcas numurā darījusi sev galu, pirms tam nolādot “Metropoli” ar visu pilsētu, kur tā atrodas – lai pilsēta degot zilās liesmās.
