Rīdzinieki uz Pāvilostu bēg pat ar helikopteru
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas parasti klusā Pāvilosta kļuvusi par patvērumu daudziem rīdziniekiem. Iebraucēju tagad ir vairāk nekā piejūras pilsētiņas iedzimto, pie viņiem brauc arī draugi. Vietējie gan noraizējušies par savu drošību, redzot ielās un veikalos tik daudz "ārpusnieku".
Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, vārdu neatklājot, "Kas Jauns Avīzei" apliecina, ka viens rīdzinieks regulāri šurp lido ar helikopteru, tagad arī viņš ir šeit – drošības nolūkos. Portālā liepajniekiem.lv publicēta saruna ar rīdzinieku pāri, kas anonīmā intervijā atzinuši, ka tagad mierpilnajā pilsētā neesot iespēju noīrēt dzīvokli – prasot no 500 līdz 700 eiro. Viesu namiem sezona vēl nav sākusies, teic "Das Crocodill" saimniece.
Puse māju rīdziniekiem
Pāvilostnieks Māris Slanārs (pats dzimis un audzis rīdzinieks, ar ģimeni šeit dzīvo aptuveni desmit gadu) "Kas Jauns Avīzei" teic: “Pāvilosta ir šķietami maza pilsētiņa, un varētu mierīgi gan izolēties, gan distancēties, bet vairāk nekā puse māju pieder rīdziniekiem. Kur viņi citur brauks, ja ne uz savu māju klusā mazpilsētā. Katru dienu pērk produktus mūsu veikalos, ciemos brauc draugi un paziņas, bet tagad noteikumi aizliedz un nevar aicināt draugus. Viņi arī pastaigājas pa pilsētu, esmu novērojis, ka pašlaik cilvēku ir vairāk nekā parasti šajā laikā.”
Lielāks kreņķis bijis pašu repatrianti
Pāvilostas mērs Kristapsons gan stāsta, ka pilsētā viss ir ļoti labi, vējš pūš un esot superīgi. Daudzi rīdzinieki šurp braukuši arī nedēļas nogalē, kad ir jauks laiks, kur viņi citur dēšoties?
“Es gribu teikt, ka mierīgi visu uzņem apzinīgākā cilvēku daļa, arī rīdzinieki to skaitā. Vietējie gan baidās no iebraucējiem. Rīdzinieki te meklē veselību un cenšas nenoķert vīrusu, ievazāt gan viņi var, bet no tā mēs neviens neesam pasargāti,” saka pašvaldības vadītājs. “Lielākā daļa rīdzinieku mūsu pilsētu izmanto par atpūtas vietu, pārsvarā staigā gar pludmali. Diezin vai tik nesaprātīgi būtu, ka neievērotu divu metru distanci?”
Kristapsons atzīst, ka lielāks kreņķis nekā rīdzinieki bijis ar atbraucējiem no ārzemēm, kuri ar repatriācijas reisiem atgriezušies dzimtajā pilsētā – jābūt pašizolācijā, bet viņi blandījušies apkārt. Viss gan beidzies labi, novadā vismaz līdz aprīļa sākumam nav bijis neviena Covid-19 saslimušā. Kad tomēr palikuši pašizolācijā, apsargājusi pašvaldības policija.
Iestādes kā visur citur strādā attālināti. Tiesa gan, domes durvis nav slēgtas. Kafejnīcas gan ciet, un ēdienu uz mājām nepiegādā. Veikali nodrošināti ar cimdiem, dezinfekcijas līdzekļiem, un pārdevējiem vairogs priekšā.
Marhilēviča un Krauzes miera osta
Pāvilostā ilgus gadus māja un dārzs pieder komponistam Uldim Marhilēvičam – viņš šeit jūtas kā savējais. "Kas Jauns Avīzei" mūziķis stāsta: “Viss ir apstājies, un esmu gan Rīgā, gan Pāvilostā, kā kuru brīdi. Atbraukt šurp ir ideāls variants, jo te ir svaigs gaiss, jūrmala, un cilvēki to izmanto. Rīgā pašlaik ir visbīstamāk, un tu vēl blandies apkārt. Es esmu piesardzīgs, un galvenais tagad nopirkt pārtiku, un no cilvēkiem jāizvairās, jāstaigā brīvā dabā, kur citu ir mazāk.”
Dziedātājai Ancei Krauzei ar ģimeni arī pieder māja un dārzs klusajā pilsētiņā, un viņa ar visiem savējiem tagad ir šeit. Ance gan laukā no mājas neejot, pārtiku atnesot cits tuvinieks.
“Te ir dārzs, jūra, un pilsēta ir maza, nekur tālu nemaz nevar aiziet. Pāvilostā gan nav iespējas internetā pirkt produktus, arī kafejnīcas ir ciet, nevar pasūtīt siltas pusdienas uz mājām. Es domāju, jo lēnāka būs vīrusa izplatība, jo viss ies ilgāk,” spriež Krauze.
Dziedātāja paļaujas uz virusologiem un epidemiologiem, pēc kuru ieteikumiem valdība pieņem lēmumus. “Man ir divas meitas, un viņām šeit ir labāk – iet dārzā, pagalmā, uz ielām un parkā arī tagad nav ko darīt. Bērniem jāiziet svaigā gaisā, pie jūras, te nav cilvēku pārblīvēts,” priecājas Ance.
Mūzikas skolai atrādās ar video
Meitas mācās attālināti, un slodze ir tikpat liela kā parastos apstākļos. Un vēl ir mūzikas skola – čells un vijole jāspēlē katru dienu, un uz skolu jāsūta video. Ģimene internetā lielākoties skatās koncertus, kur vairāk ir šo mūzikas instrumentu izpildītāju. “Tagad skatāmi tādi koncerti, kuri citos laikos nemaz nav redzami,” priecājas Ance. Viņa pārsvarā darbojas ar bērniem, atbilstīgi savai specialitātei un aicinājumam.
“Man tagad ir brīvs laiks, un tas ir kā drošības spilvens, bet kāda būs ekonomika pēc tam, to man grūti saprast. Man mūzika un bērni ir prioritāte – tas nav maizes darbs, bet vairāk hobijs, un līdz ar to tik ļoti neraizējos. Domāju, ka šis laiks tik ātri nebeigsies un cilvēkiem būs arī baiļu sajūta – gan finansiāli grūti būs iet uz koncertiem un teātriem, gan psiholoģiski, jo vīruss jau tāpat vien nepazudīs,” pārdomās dalās Ance.
Viņasprāt, pagaidām daļai ir eiforija – viens internetā liek video, kā viņš vingro, citi skaistus koncertus. “Saka, lai ievēro visus noteikumus, bet īsti nevar nopirkt ne sejas aizsargmaskas, ne dezinfekcijas līdzekļus. Cenas uzskrūvētas kosmiskas,” par to gan dziedātāja ir dusmīga.
