Visi grib zināt, kad mēs varēsim brīvi kustēties. Skaidro eksperti

BBC vēstī, ka Austrijas pieredze varēs dot atbildes uz daudziem jautājumiem. Šobrīd jau Francija, Beļģija, Somija un Spānija domā plānus, kā iziet no izolācijas, tomēr eksperti aicina būt uzmanīgiem, jo pastāv otrā inficēšanās viļņa draudi.

Kad tas viss beigsies?

Šis jautājums nav pareizs

Visi grib zināt, kad mēs varēsim brīvi kustēties, atgriezties ofisos, satikt draugus un doties ceļojumos, taču šis ir nepareizi formulēts jautājums. Izdevums “New York Times” piedāvā to pārveidot uz: “Kā mēs zināsim, ka varam iziet no pašizolācijas režīma”?

Vēl 19. martā britu premjers Boriss Džonsons, kurš, cīnoties ar Covid-19, nonāca intensīvajā terapijā, apgalvoja, ka valsts 12 nedēļās varētu gūt virsroku pār vīrusu gadījumā, ja cilvēki ievēros varasiestāžu norādījumus. Džonsons uzskatīja, ka līdz jūnija beigām epidēmijas apmēri sāks sarukt, tomēr vēl aprīlī katru dienu pienāk ziņas par tūkstošiem jaunu inficēšanās gadījumu.

Pat tad, ja Džonsona prognoze piepildīsies, vai tas nozīmēs, ka var sākt atcelt pašizolācijas pasākumus? Atbilde ir vienkārša: visdrīzāk, ka nē. Un, lūk, kāpēc:

Uhaņa ierobežotā režīmā dzīvoja divus mēnešus. Citur būs līdzīgi?

Uhaņa kopš 23. janvāra tika slēgta, lai gan pirmie inficēšanās gadījumi parādījās vēl pērnā gada nogalē. Visi pilsētas iedzīvotāji bija spiesti palikt mājās, metro tika slēgts, vilcieni nekursēja un lidmašīnas nelidoja.

Pēc diviem mēnešiem, 25. martā, Hubei provincē, kuras galvaspilsēta ir pieminētā Uhaņa, sāka mīkstināt karantīnas pasākumus: ceļi tika atvērti, cilvēkiem sāka atļaut iebraukt un izbraukt no provinces, darbu atsāka nozīmīgākie uzņēmumi, veikali un tirdzniecības centri. 7. aprīlis kļuva par pirmo dienu, kad Ķīnā netika reģistrēts neviens mirušais Covid-19 dēļ. Saskaņā ar statistiku šajā dienā valstī tika fiksēti vien 32 jauni inficēšanās gadījumi, un tie visi bija ievesti. Bēdīgi slavenajā Hubei provincē tikmēr netika konstatēts neviens jauns saslimušais.

Vai tas nozīmē, ka pēc diviem mēnešiem arī citu valstu iedzīvotāji var gaidīt ikdienas ieiešanu vecajās sliedēs?

Ir liela iespējamība, ka tas tā nenotiks. Pirmkārt, rietumu eksperti ļoti šaubās par Ķīnas datu ticamību, jo jau atklājies, ka pagātnē oficiālajos dokumentos uzrādītie dati bija tāli no realitātes. Piesardzību pastiprina arī fakts, ka Uhaņas vara ilgu laiku pēc bīstamās slimības uzliesmojuma slēpa informāciju par notiekošo.

CNN pagājušajā nedēļā, atsaucoties uz Ķīnas izdevumu, ziņoja, ka Uhaņā piegādāti par vairākiem tūkstošiem vairāk apbedījuma urnu, nekā ir oficiālais no koronavīrusa mirušo skaits. Otrkārt, lai arī Ķīnas valdība ziņo citādāk, valsts iekšienē aizvien notiek infekcijas transmisija vietējā līmenī, lai gan tā ir neliela.

BBC arī vēstī, ka Ķīnas Nacionālā veselības komisija neiekļauj statistiku par gadījumiem, kad inficētajam nav simptomu, neraugoties uz to, ka šie cilvēki aizvien ir vīrusa izplatītāji. Lielākā daļa Ķīnas iedzīvotāju vēl nav imūni pret vīrusu, tāpēc saglabājas otrā inficēšanās viļņa iespēja.

Floridas Universitātes epidemiologs Aira Longini brīdina: “Vīruss var atgriezties, tiklīdz tiks atcelti visi ierobežojošie pasākumi. Es vēlētos kļūdīties, bet nespēju iedomāties, ka varētu būt citādāk.”

Kāda tad ir izeja?

Šobrīd visdetalizētāko un strukturētāko stratēģiju iziešanai no pašizolācijas režīma piedāvā Amerikas Uzņēmējdarbības institūts, kurš izstrādājis trīs soļu plānu, kas paredzēts ASV, taču cīņa pret koronavīrusu notiek visā pasaulē, un valstis skatās viena uz otras pieredzi:

Pirmais solis. Apturēt vīrusa izplatību. Tieši šajā stadijā šobrīd ir lielākā daļa valstu, kuras skāris Covid-19 uzliesmojums. Lai veiksmīgi izpildītu pirmo soli, tiek slēgtas skolas un universitātes, tirdzniecības centri un sporta zāles, bet cilvēki pāriet uz attālinātā darba režīmu un turas viens no otra pa gabalu.

Kas šajā stadijā jāpaveic?

• Testēt pēc iespējas vairāk cilvēku un analīžu rezultātus saņemt tajā paša dienā. Testu daudzumam ir jābūt pietiekošam, lai konstatētu saslimšanu hospitalizētajiem pacientiem, mediķiem un citiem cilvēkiem, kuri bijuši kontaktā ar inficētajiem, kā arī pacientiem, kuri neizrāda simptomus. Pētnieki uzskata,  ka ASV gadījumā runa ir par vismaz 750 tūkstošiem testu nedēļā, kad inficēšanās gadījumu skaits sāks krist, taču uzliesmojuma kulminācijā tie varētu būt pat miljons testu nedēļā. Šobrīd ASV nedēļā tiek veikti aptuveni 455 tūkstoši testu, turklāt dažos štatos ar šo uzdevumu tiek galā krietni labāk nekā citos, līdz ar to saslimušo gadījumu identificēšana dažādās valsts daļās notiek nevienmērīgi.
• Paplašināt nacionālās veselības aizsardzības sistēmas iespējas. Tam būtu vajadzīgas piecas līdz septiņas mākslīgās plaušas ventilēšanas iekārtas uz katriem 10 tūkstošiem iedzīvotāju (ASV šobrīd tās ir trīs ierīces), kā arī piecas līdz septiņas gultas intensīvajā terapijā uz katriem 10 tūkstošiem iedzīvotāju (ASV šobrīd tās ir vien 2,8).
• Nodrošināt ārstus ar personīgās aizsardzības līdzekļiem. Runa ir par vienreizlietojamām maskām, lai tās būtu pietiekamā daudzumā visās medicīnas iestādēs. Tāpat svarīgi, lai visiem mediķiem, kuri nonāk saskarsmē ar inficētajiem, būtu N95 standarta maskas.
• Izstrādāt plaša mēroga izsekošanas sistēmu, lai varētu identificēt, ar ko kontaktējās inficētie cilvēki, uzlabot potenciāli inficēto veiksmīgāku izolāciju. Tas nozīmē uzreiz izolēt Covid-19 pacientus un katru dienu kontrolēt viņu stāvokli.

Kad var pāriet pie nākamās soļa?

• Kad tiks panākts noturīgs jauno gadījumu skaita samazinājums ne mazāk kā 14 dienu periodā;
• Kad slimnīcas varēs uzņemt visus pacientus, kuriem nepieciešama hospitalizācija;
• Kad būs iespējams testēt visus pacientus ar Covid-19 simptomiem;
• Kad izdosies veikt visu ar Covid-19 inficēto kontaktpersonu monitoringu.

2. Solis. Pakāpeniski atvērt katru štatu. Šajā posmā var vērt vaļā skolas, uzņēmēji var ķerties atpakaļ pie darba, bet cilvēki aizvien tiks lūgti ievērot sociālo distancēšanos. Protams, masu pasākumi būs aizliegti. Tas viss būs vajadzīgs tāpēc, lai novērstu otrā viļņa iespējamību. Tikmēr cilvēki, kuri ir vecāki par 60 gadiem vai ir komplikāciju riska grupā, aizvien būs spiesti ierobežot sociālos kontaktus.

Šajā solī jābūt spējai ātri reaģēt uz atkārotu gadījumu skaita pieaugumu un nekavējoties atgriezties pie pirmā soļa pasākumiem.

Kad tiks izstrādāta vakcīna, var jau pāriet pie trešā soļa.

3. solis. Sociālās kontaktēšanās ierobežojumu atcelšana. To varēs darīt tad, kad ārsti būs spējīgi glābt kritiskos pacientus vai novērst smaga stāvokļa iestāšanos riska grupas pacientiem. Vai arī tad, kad tiks izstrādāta efektīva un droša vakcīna.

Ir sajūta, ka ceļš ir garš. Vai tā tas arī būs?

Ceļš patiešām ir garš: daži eksperti apgalvo, ka ierobežojumiem būtu jābūt spēkā 18 mēnešus – tas ir laiks, kāds aptuveni nepieciešams vakcīnas izstrādei, vēstī BBC.

Vai cilvēki spēs visus šos mēnešus pavadīt pašizolācijā, kad daudziem cilvēkiem visā pasaulē vairs nav naudas un darba? Londonas Impērijas koledžas profesors Nils Fergusons uzskata, ka dažus ierobežojumus var atcelt pēc trim vai četriem mēnešiem kopš brīža, kad cilvēkiem pirmo reizi ieteikta pašizolācija. Tiesa gan, pasākumus būtu jāievieš un atkal jāatceļ ik pēc pāris nedēļām, lai varētu nokontrolēt smagu gadījumu skaitu un dotu iespēju ārstiem sniegt palīdzību visiem, kam tā ir nepieciešama.

Eksperts gan uzskata, ka, piemēram, Lielbritānijā tas nav iespējams, jo ir grūti gaidīt no uzņēmumiem, ka tie ātri atjaunos darbu, bet tūlīt pat pēc epidemiologu lūguma atkal to pārtrauks. Tāpat nevar gaidīt, ka valsts 18 mēnešus nebankrotējot būs spējīga izmaksāt pabalstus cilvēkiem.

Britu politiķis Niks Boulss slejā izdevumā “Times” aicināja pievērst uzmanību pieminētajam amerikāņu trīs soļu plānam un izstrādāt pašiem savu shēmu, lai cilvēki saprastu, kas un kāpēc viņiem ir jādara.

Ierobežojumu atcelšanai ir jābūt pakāpeniskai, uzskata Boulss. Un tas var notikt tikai tad, kad mediķi redzēs pastāvīgu hospitalizācijas un Covid-19 izraisītu nāves skaita samazinājumu; kad Lielbritānijas veselības aprūpes sistēma būs spējīga ārstēt visus pacientus, kuriem vajadzīga intensīvā terapija, bet katrs valsts iedzīvotājs ar Covid-19 simptomiem varēs uzzināt savu diagnozi, veicot testu.

Politiķis uzskata, ka tikai tad var sākt atcelt visstingrākos pasākumus lielākajai daļai cilvēku, taču tos saglabāt neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Taču pat tad britiem nevajadzētu steigties, lai atgrieztos pie ierastā dzīves ritma – tie, kuri var strādāt no mājām, būtu spiesti to turpināt darīt.

Boulsam nepiekrīt Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs, kurš šobrīd, kamēr Boriss Džonsons ir intensīvajā terapijā, veic valsts premjera pienākumus. Viņš ir pārliecināts, ka pagaidām ir pāragri domāt par iziešanas stratēģijām, tā vietā koncentrējoties uz esošo noteikumu izpildi.