“Smago” Lieldienu hronika: eksministrs publicē videorecepti, kā “pagatavot” Svēto Vakarēdienu; katoļi domā par Lieldienu procesiju pārcelšanu uz septembri
Noteiktie pulcēšanās un karantīnas pasākumi Latvijas baznīcas nostādījušas līdz šim vēl nepieredzētas dilemmas priekšā – kā svinēt Kristus Augšāmcelšanās svētkus, lai ticīgie piedzīvotu Lieldienu svētību un netiktu pārkāpti epidemioloģiskās drošības pasākumi. Kristieši šo problēmu risina visnotaļ radoši.
Rīgas Mateja draudzes mācītājs Ainars Baštiks, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs, publicējis videorecepti, kā mājas apstākļos pagatavot Svēto Vakarēdienu. Un tam it nebūt nav nepieciešami greznie dievnamu sudraba biķeri, ja nekā cita nav, var izlīdzēties pat ar parastu “graņonku”, jo galvenais jau nav trauka forma, bet gan saturs. Savukārt Vatikāns paudis ideju, ka Lieldienu procesijas varētu pārnest uz septembri, bet luterāņu virsvadība savu Baznīcu locekļus mudina ne tikai ievērot karantīnas priekšrakstus, bet pat pieļauj iespēju, ka var laicīgās varas mudināt vēl uz striktāku ierobežojumu noteikšanu.
Luterāņu ģenerālsekretārs: “Vajadzības gadījumā mudināsim pastiprināt pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus”
Ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules luterāņu Baznīcas, vadās pēc Pasaules Luterāņu federācijas (PLF) prezidenta, kādreizējā Nigērijas luterāņu Baznīcas vadītāja, arhibīskapa Musa Panti Filibusa un PLF ģenerālsekretāra, mācītāja Martina Junga vēstījuma visām PLF dalībbaznīcām, kurā norādīts:
“Baznīcas atrodas publiskajā telpā, tāpēc uz tām attiecas likumi un noteikumi, ko izdevušas mītnes zemju valdības. Baznīcas atbalstīs valdību centienus, kuri veicina un aizsargā dzīvību. Attiecīgi baznīcas atbalstīs sabiedrības veselības aizsardzības noteikumus un taisnīgus centienus apturēt šī vīrusa izplatību, kas nešķirojot ietekmē visus cilvēkus. Mēs aicinām PLF dalībbaznīcas atbalstīt un ievērot noteikumus, kurus valdības pieņem, lai veicinātu un aizsargātu dzīvību”.
Tai pašā laikā vēstījumā uzsvērts, ka pasaules luterāņi “vajadzības gadījumā mudinās valdības un pašvaldības pastiprināt pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, lai aizsargātu visneaizsargātākos un vecāka gadagājuma cilvēkus” un “kad medicīniskie protokoli to prasa, sava neaizsargātā tuvākā labklājību var labāk nodrošināt, nesatiekoties”.
Tādas globālas pandēmijas kā Covid-19 laikā nepulcēties dievkalpojumos ir līdzjūtības un solidaritātes izpausme, uzsvērts PLF vadības paziņojumā: “Tas nevis dara mūs par mazāk Baznīcu, bet pilnīgi par Baznīcu. Šis ir līdzcietības paradokss, kas atnāk līdzi Covid-19 pandēmijai”.
Tādējādi luterāņi skaidri norādījuši, ka Covid-19 dēļ uzliktie ierobežojumi nāk par labu ne tikai cilvēku drošībai un laicīgai sabiedrībai, bet arī Baznīcai, kas skaidri norādījusi, ka nepieciešamības gadījumā pieprasīs pastiprināt drošības pasākumus.
Katoļi rosina Lieldienu procesijas pārcelt uz 14. un 15. septembri
Vatikāna Dieviškā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija izdevusi dekrētu par Klusās nedēļas un Lieldienu dievkalpojumu svinēšanu šajā krīzes laikā. Kongregācijas prefekta, kartdināla Roberta Sara un sekretāra, arhibīskapa Artura Rohes parakstītajā dokumentā teikts:
“Tā kā Lieldienu datumu pārnest nevar, slimības skartajās valstīs, kur ir noteikti cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, bīskapi un priesteri Lielās nedēļas rituālus veic bez ticīgo līdzdalības un piemērotā vietā, izvairoties no koncelebrācijas un miera žestu apmaiņas. Ticīgie tiek informēti par svinību sākuma laiku, lai viņi varētu vienoties kopīgā lūgšanā savās mājās, izmantojot arī dažādus komunikācijas līdzekļus.
Tautas dievbījības izpausmes un procesijas, kas bagātina Lielās nedēļas un Lieldienu dienas, pamatojoties uz diecēzes bīskapa lēmumu var tikt pārnestas uz citām piemērotām dienām, piemēram, 14. un 15. septembri (kad katoļu Baznīcā svin Svētā Krusta pagodināšanas svētkus – red.)”.
“Uzsāksim ar ticību Svēto nedēļu, kurā Jēzus nomirst un augšāmceļas,” aicinājis Romas pāvests Francisks. Ticīgos, kuri nevarēs piedalīties liturģiskajās svinībās, Svētais tēvs iedrošinājis lūgties mājās, ņemot talkā arī mūsdienu tehnoloģijas līdzekļus: “Garā būsim klāt slimniekiem, viņu ģimenes locekļiem un tiem, kuri, aizliedzot paši sevi, rūpējas par saslimušajiem. Lieldienu ticības gaismā lūgsimies par mirušajiem," rosināja Svētais tēvs: “No Marijas mācīsimies iekšējo klusumu, skatienu ar sirdi, mīlestības pilnu ticību, lai sekotu Jēzum Viņa krusta ceļā, kas ved uz Augšāmcelšanās godību”.
Eksministrs, baptistu mācītājs Ainars Baštiks publicējis Svētā Vakarēdiena “mājas recepti”
Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs, kā arī Rīgas domnieks Ainars Baštiks publicējis videopamācību, kas sīki izskaidro, kā šajā, pulcēšanās aizlieguma laikā, ticīgie paši mājās bez garīdznieka klātbūtnes, var baudīt Svēto Vakarēdienu, kas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ ticīgie dodas uz dievkalpojumiem baznīcā.
Svētais Vakarēdiens pie baptistiem obligāti nav jāiestāda tikai ordinētam diakonam vai mācītājam, kā to parasti uztver ticīgie, uzsver Baštiks. Svētajos Rakstos teikts, ka jebkurš, kurš par savu Glābēju ir pieņēmis Jēzu Kristu ir “ķēnišķīgs prieteris” (“Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā – 1. Pēt. 2.9), norāda mācītājs. Līdz ar to arī jebkurš pats mājas apstākļos var iestādīt jeb “pagatavot” Svēto Vakarēdienu.
Un receptes sastāvdaļas ir ļoti vienkāršas - Bībele, vīns vai sula un maize. Pie tam maizei nav jābūt ceptai speciālā ceptuvē, tā var būt jebkura maizes doniņa. Arī biķerim nav jābūt no zelta vai sudraba, ja mājās nav nekā līdzīga biķerim, var noderēt arī vienkārša glāze, jo galvenais jau nav trauka forma, bet gan tā saturs. Tad nu pēc Bībeles tekstu nolasīšanas un lūgšanas, arī mūsu pašu mājās iestatītie sakramenti pārvēršas Kristus miesā un asinīs.
Jāteic, ka šī videorecepte nav vis kāda viena atsevišķa mācītāja vai draudzes izdomājums, tā tapusi ar Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapa Kaspara Šterna svētību.
LBDS arī izplatījusi aicinājumu “izvērtēt plānoto regulāro un neregulāro pasākumu, dievkalpojumu atbilstību šodien valstī izsludinātajai ārkārtas situācijai un rīkoties saskaņā ar to. Būsim sociāli atbildīgi! Izmantosim šo laiku saturīgām sarunām telefoniski, interneta vidē, laikam ģimenē, savai pašizaugsmei un laikam ar Dievu! Viņš mums ir devis spēka, mīlestības un savaldības garu, nevis bailības garu. Lai piedzīvojam šo patiesību un esam tās liecinieki šogad tik atšķirīgajā ceļā uz Lieldienām!”
Pareizticīgo priesteri aicina baznīcas apmeklēt pa vienam
Savukārt daudz konservatīvāki par Svētā Vakarēdiena iestatīšanu ir pareizticīgie, kuri gan Lieldienas svinēs nedēļu vēlāk pēc Austrumu rita kalendāra – 19. aprīlī. Pareizticīgie uzskata, ka Vakarēdienu “pagatavot” un izdalīt var tikai ordinēti priesteri. Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra vēstījumā pausts:
“Noteiktu apstākļu dēļ daudzi ticīgie lūdzas savās mājās. Bet mums jāatceras, ka Svētā Baznīca dzīvo ar lūgšanu un Sakramentu spēku. Katram pareizticīgam kristietim jāatceras, ka bez nožēlas un grēksūdzes, bez Svētajiem Nemirstīgajiem Dzīvudarošajiem un Pestījošajiem Sakramentiem neviens nevar glābties. Visas baznīcas ir atvērtas katru dienu, ikvienam ir iespēja izsūdzēt grēkus kopīgā vai individuālā grēksūdzē un saņemt Svētās Nemirstīgās Dzīvudarošās un Pestījošās Dāvanas katru dienu līdz pulksten 12.00.
Aicinu visus neslīgt izmisumā, cerēt un lūgties, lasīt Svētos Rakstus, pēc iespējas palīdzēt viens otram, stingri un negrozāmi izpildīt Latvijas valdības norādījumus un mūsu rīkojumus, ievērot higiēniskās piesardzības normas, ko rekomendē Latvijas Veselības ministrija.
Lūgsimies viens par otru, par mūsu Svēto Baznīcu, par mūsu Latvijas valsti, par medicīnas darbiniekiem, kuri vīrišķīgi strādā, un par visiem Latvijas iedzīvotājiem. No sirds vērsīsimies ar kvēlu lūgšanu pie Vissvētās Dievadzmdētājas, lai ar Viņas aizstāvību Kungs novērš no mums visiem, no mūsu Latvijas un no visas pasaules šo epidēmiju”.
