Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka Latvijas katoļu baznīcas paspārnē darbojies noziedzīgs grupējums, kas no mūsu valsts budžeta izkrāpis vismaz 177 tūkstošus eiro. (Foto: Shutterstock)

Katoļu “organizētā grupa” Latvijas budžetam varētu būt izkrāpusi 177 654 eiro. Kā savu turīgumu vērtē citas baznīcas? 12

Sabiedrība
9. aprīlī 04:25 2020. gada 9. aprīlī 04:25
 
Elmārs
Barkāns
Turpinot ielūkošanos Latvijas Baznīcu naudas lādēs, Jauns.lv jautāja valsts kristīgo konfesiju vadībai un to preses dienestiem, kā viņi vērtē pērn izraisījušos skandālus saistībā ar aizdomām par ziedojumu naudas nelikumīgu izmantošanu un pārkāpumiem draudžu grāmatvedības dokumentos, kāda ir baznīcu un draudžu turība? Pēc būtības atbildēja tikai divu Baznīcu vadība - baptisti un metodisti. Pārējie, vai nu dažādi atrunājās vai vispār neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt.

Jauns.lv jau rakstīja, ka pērnvasar Valsts ieņēmumu dienests (VID) saistībā ar aizdomām par ziedojumu naudas nelikumīgu izmantošanu veica kratīšanas trīs katoļu dievnamos – Rīgas Sāpju Dievmātes, Ogres un Salaspils baznīcās. Rezultātā no draudzes kasēm tika izņemti vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tad arī sabiedrība sāka pastiprināti interesēties, cik godprātīgi kristiešu kopienu vadība un draudzes uzskaita ziedojumus un vai to aizsegā nenotiek dažādas mahinācijas?

Jauns.lv visu Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadībām jautāja, kā tās veic ziedojumu uzskaites kārtību, vai spēj to ievērot un kā tās vērtē savu turību, vai tās nodarbojas arī ar saimniecisko darbību? Pēc būtības atbildēja tikai baptistu un metodistu Baznīcu vadība.

Baptisti: ”Likumdošana nenosaka pienākumu veikt datu apkopošanu par draudžu “turīgumu””

Latvijas Baptistu draudžu savienības ēka Lāčplēša ielā 37, kurā bijusi ebreju slēpšanas vieta. (Foto: LETA)

Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) pārstāve Elīza Spriņģe Jauns.lv teica: „Pērn Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju  uzsāka sarunas ar reliģiskajām organizācijām par likumprojekta “Grāmatvedības likums” turpmāko virzību un organizēja vairākas tikšanās, lai  pārrunātu no reliģiskajām organizācijām saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumprojektā. Minētās sarunas joprojām ir procesā.

Šobrīd ziedojumu noformēšanas kārtība tiek nodrošināta kā līdz šim - atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai.

LBDS dara zināmu, ka LBDS draudzes ir neatkarīgas juridiskas personas, kas savā darbībā ievēro likumu „Par reliģiskām organizācijām” un citus saistošos likumus, tai skaitā, kas attiecas arī uz grāmatvedības kārtošanu.

Latvijas likumdošana LBDS nenosaka pienākumu veikt datu apkopošanu par draudžu “turīgumu”. Reliģisko organizāciju finanšu dati ir pieejami publiskajos valsts reģistros. LBDS veic tikai to datu apkopošanu, ko nosaka likums. Reliģiskās organizācijas katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Tieslietu ministrijai pārskatu par savu darbību.

Darba samaksa darbiniekiem tiek veikta tādā apmērā, kas ir samērīga attiecīgajam amatam un reliģiskās organizācijas finansiālajām iespējām maksāt, ievērojot likumdošanas prasības, kas attiecināmas uz darba likumdošanu.

Reliģiskās organizācijas tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību nosaka Reliģisko organizāciju likuma 15. pants,” tā Spriņģe.

Te jāpiebilst, ka minētais likuma pants nosaka, ka “maza apmēra” saimniecisko darbību reliģiskā organizācija var veikt “ārpus likumdošanas aktiem” – tikai savas draudzes “iekšienē”. Reliģisko organizāciju likuma 15. pants skan šādi: 

“Reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību. Ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, ko valdība noteikusi attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina savs uzņēmums, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem”.

Metodisti: “Nav viegli savilkt galus kopā”

Kamēr vieni mācītāji dzīvo svētā pieticībā, citi kārto “rebes” un apšmauc valsti. (Foto: Vida Press)

Savukārt Latvijas apvienotās Metodistu Baznīcas superintendants Edgars Šneiders Jauns.lv pauda: „Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca (LAMB) vadās pēc Latvijas likumdošanas un mēs cenšamies ievērot tās prasības.

Uzskatu, ka reliģiskajām organizācijām būtu nepieciešams izstrādāt nedaudz atšķirīgus kritērijus attiecībā uz finanšu pārvaldīšanu, nekā firmām, kam ir liela peļņa. Latvijā ir ļoti daudz mazu lauku draudžu, kam nav viegli savilkt galus kopā, kur nu vēl algot profesionālus grāmatvežus. Ar ienākumiem labi, ka pietiek, lai samaksātu vajadzīgos rēķinus. No valsts praktiski nav nekāds atbalsts. Tajā pašā laikā daudzas draudzes ļoti daudz dara, lai, neskatoties uz ierobežotiem resursiem, palīdzētu tiem, kuriem ir grūti.
 
Runājot par LAMB 12 draudzēm - mums nav melnās vai pelēkās grāmatvedības, un mēs cenšamies visus ienākumus uzrādīt.
 
Mūsu mācītāji paši par savu naudu pērk mašīnas un paši par savu naudu labo, un dažreiz arī paši maksā par benzīnu, lai nokļūtu uz draudzēm. 
  
Par laulībām, kristībām, iesvētībām un citām svētdarbībām mums nav noteiktas takses. Ja kādam nav iespējams samaksāt, mācītāji vienmēr nāk pretī un finanšu trūkuma dēļ nevienam nav atteikts. Ja kāds vēlas ko ziedot, tad to var izdarīt kopīgā ziedošanas traukā. Šie ziedojumi tiek pievienoti svētdienas kolektēm. Pie kolekšu naudas skaitīšanas parasti klāt ir vairāki cilvēki, un viss tiek iegrāmatots. Katrā draudzē ir revīzijas komiteja, kas ik pa laikam pārskata visus ienākumus un izdevumus, un kontrolē vai viss notiek pareizi. Par katru izdevumu obligāti ir nepieciešami čeki. Šo kārtību tad arī cenšamies ievērot. 

Pēc informācijas no plašsaziņas līdzekļiem par notikumiem katoļu Baznīcā var šķist, ka visas Latvijas kristīgās draudzes ir ļoti bagātas. Tā tas nav. Protams, lielākām draudzēm var būt nedaudz lielāki ienākumi, bet tajā pašā laikā var būt arī lielāki izdevumi, lai uzturētu savus dievnamus.

Piemēram, LAMB Rīgas 1. metodistu draudzei, kas atrodas Akas ielā, ilgu laiku bija problēmas ar vecu māju, kurai bija vēsturiska vērtība. Kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Baznīca atguva savus īpašumus, komplektā nāca arī šis vecais vēsturiskais grausts. Tā kā to pārdot nevarēja, un atdāvināt Rīgas pašvaldībai arī nebija iespējams, tad pašai draudzei vajadzēja savākt daudzus tūkstošus eiro, lai šo vēstures pieminekli demontētu. Tas prasīja daudz spēku, laika un līdzekļus. Un pieņemu, ka tamlīdzīgas problēmas ir arī citām draudzēm un Baznīcām. 

Tādēļ es būtu ļoti pateicīgs, ja atspoguļotu arī tās labās lietas, ko dara Baznīcas un draudzes. Šo labo un svētīgo lietu ir ļoti daudz. Es necenšos attaisnot kādas kļūdas. Tās mums ir jāatzīst un no tām mums visiem ir jāmācās.
 
Dažreiz kļūdas tiek pielaistas vienkārši nezināšanas dēļ. Runājot par komercdarbību, man šķiet, ka nav neviena draudze, kas uz to var paļauties. Lielākajā daļā draudžu vispār nav nekādas komercdarbības, un visi pasākumi ir bez maksas, vai par maziem ziedojumiem. Vienā no metodistu draudžu dievnamiem pirmā stāva telpas tiek iznomātas kādām firmām. Viss tas tiek darīts oficiāli, saskaņā ar likumdošanu. Ienākumi no tā aiziet dievnama un īrnieku telpu uzturēšanai. Par kaut kādu peļņu vispār nav runas.

Mūsu draudzēs neviens, izņemot mācītājus, nesaņem atalgojumu. Tā ir kalpošana Dievam un tas notiek brīvprātīgi. Domāju, ka nebūtu korekti runāt par mācītāju atalgojumu detaļām, jo katrā Baznīcā ir savi kritēriji, kā tas tiek darīts. Varu tikai pateikt to, ka daudziem mācītājiem atalgojums ir tikai nedaudz lielāks par minimālo algu. Diemžēl Baznīca nespēj samaksāt to, ko viņi patiesībā ar savu darbu būtu pelnījuši”.

Citas baznīcas klusē

Tikko jāsprediķo par Dieva valstību dievnamu kancelē uzreiz atrodas runātājs, bet kā jārunā par ticīgo naudas lietām, kancelē bieži vien nevar uzdabūt nevienu. (Foto: Gatis Dieziņš/LEA)

Pārējās Latvijas lielākās konfesijas izvairījās sniegt izvērstas atbildes. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis bija mazrunīgs un vien norādīja, ka informāciju par LELB finanšu situāciju var atrast Baznīcas mājaslapā. Tomēr tajā tā īsti skaidrību nevar gūt.

Savukārt Latvijas pareizticīgo virsgans Aleksandrs kādā televīzijas diskusijā teica: „Mūsu draudzes locekļi - pareizticīgie neprasa publiskot baznīcas finanšu pārskatus, viņi tic baznīcai uz vārda. Protams, ja būs vajadzība un visa baznīca nolems, tad mēs tos varam atklāt”. Pagaidām šāda “vajadzība” vēl nav radusies.

Toties gan katoļu, gan adventistu Baznīcu vadība Jauns.lv izlikās nedzirdējsi.

Katoļi radījuši zaudējumus 177 654 eiro apmērā

Izrādās, ka tie krusti baznīcu smailēs ne vienmēr var spīdēt “debešķīgā glītumā”. (Foto: Ivars Soikāns/LETA)

Kā lietas draudžu grāmatvedībā vērtē, Jauns.lv jautāja Valsts ieņēmumu dienestam. Dienesta Sabiedrisko attiecību daļa atsūtīja šādu atbildi: 

“Nodokļu un muitas policijas pārvalde pagājušā gada 30. decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu (pamatlieta), kura izmeklēšanas laikā tika atklātas vairākās baznīcās veiktas nelikumības ar  draudzes naudas līdzekļu (ziedojumu) izlietojumu un grāmatvedības uzskaites dokumentiem. Šajā kriminālprocesā (pamatlietā) prokuratūrai tika lūgts uzsākt kriminālvajāšanu pēc Krimināllikuma 218. panta trešās daļas pret piecām personām, kuras, savstarpēji saskaņojot darbības un izpildot sev organizētā grupā iedalītos pienākumus,  nodarīja zaudējumus valsts budžetam 177 654,08 eiro apmērā.

No minētā kriminālprocesa atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 217. panta, 217.1 panta, 275. panta otrās daļas, 195. panta trešās daļas un kā ietvaros tiek izmeklēti vairākās draudzēs, iespējams, veikti noziedzīgi nodarījumi, pirmstiesas izmeklēšana turpinās. Minētā iemesla dēļ papildus komentāri netiks sniegti (VID minētie Krimināllikuma panti attiecas uz “grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu”, “darba samaksas noteikumu pārkāpšanu”, “par darbībām mantkārīgā nolūkā, kas radījušas būtisku kaitējumu valsts varai” un “noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu” – red.)

Saistītās ziņas

KNAB nekonstatē priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus katoļu baznīcās 31
Par teju 300 000 eiro izkrāpšanu no baznīcas Lielvārdē tiesās bijušo draudzes priekšnieku un viņa sabiedroto 23
Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu baznīcā VID izņēmis naudu un, iespējams, aizturējis prāvestu 139

Šobrīd grāmatvedības kārtošana draudzēs un baznīcās nemainās. VID konsultējoties ar reliģiskajām organizācijām ir izstrādājis metodiskos materiālus, kas palīdzēs labāk izprast nodokļu un grāmatvedības normu piemērošanu. Pamatojoties uz reliģisko organizāciju sniegtajiem piemēriem par faktiski notikušajiem darījumiem, metodiskajos materiālos tiks iekļauti šādi piemēri, skaidrojot kā grāmatvedībā jāuzrāda konkrētais darījums. Šobrīd metodisko materiālu projekts tiek saskaņots VID. Turklāt metodisko materiālu projekti tiks nosūtīti izskatīšanai arī Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai. Savukārt attiecībās par normatīvo aktu grozījumiem, kas iespējams nākotnē varētu atvieglot grāmatvedības kārtošanu reliģiskajām organizācijām, reliģisko organizāciju izteiktie priekšlikumi ir iesniegti izskatīšanai Finanšu ministrijai, kas ir politikas veidotāji šajā jomā”.

Jauns.lv turpinās ieskatīties Baznīcu seifos, un nākamajā reizē par to, vai Baznīcas un draudzes izveido noteiktus cenrāžus un takses par savu svētdarbību veikšanu.

Citi šobrīd lasa

Jauna māmiņa, no krūtīm pilot pienam, pirms gadiem piedzīvoja milzīgu pazemojumu. Izrādās, vainīgais bija Dereks Šovens 23
Sākumā Marikai no Talsiem piedzima trīnīši, bet vēlāk - vēl dvīnīši. Kā ir augt piecu bērnu ģimenē? 4
Fotogrāfam Garkalnē izdodas nofilmēt četrus mazus lapsēnus, kuri jestri spēlējas
Skatīt visus komentārus

Жена Робби Уильямса заявила о нежелании скрывать от детей его "распутное" прошлое

"В институте я была - пацан!": Агата Муцениеце удивила подписчиков неожиданным фото