Valdība vilcinās ar bezdarbnieka pabalsta pielāgošanu pieaugošajam bezdarbnieku skaitam

No šī gada bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir saīsināts no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem, kā arī ir ieviestas izmaiņas tā izmaksas proporcijā - par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi - no 75% uz 50%, un par septīto un astoto mēnesi - no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Atsaucoties uz šiem grozījumiem, Baldzēns norādīja, ka "nevienam nepatīk mainīt lēmumus, bet situācija ir mainījusies". "Ja iepriekš bija laiks diskutēt, tad tagad ir jāparāda skaidrs signāls iedzīvotājiem - ja kaut kas slikts atgadīsies, tad valsts par tevi iestāsies," uzsver arodbiedrību savienības priekšsēdētājs.

LBAS arī uzsver, ka šoreiz, lemjot par izmaiņām bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtībā, jābūt ciešam kontaktam ar sociālajiem partneriem, tostarp arī Latvijas Darba devēju konfederāciju un LBAS. Tāpat izmaiņas būtu jāattiecina uz iespējami plašāku bezdarbnieku loku, jo, noteikt, ka jaunā kārtība attieksies tikai uz bezdarbniekiem, kas savu darbu zaudējuši pēc konkrēta datuma, būtu negodīgi pret tiem darbu zaudējušajiem iedzīvotājiem, kuri kļuva par bezdarbniekiem neilgi pirms noteiktā datuma, uzskata Baldzēns.

Pēc LBAS priekšsēdētāja paustā, šāda situācija jau bija novērojama šī gada sākumā, kad bezdarbnieks, kurš šādu statusu ieguvis 1.janvārī, nevis 31.decembrī, pabalstu saņem ievērojami mazākā apmērā un laika periodu, kas ir par mēnesi īsāks. 

Tādējādi, palielinot tā izmaksas ilgumu vai apjomu, Baldzēns mudina, izmaiņas attiecināt uz visiem bezdarbniekiem, kas savu statusu ieguvuši, sākot no 1.janvāra.

Vienlaikus LBAS atgādina arī par bezdarbniekiem, kas savu darbu zaudējuši televīzijas kanāla "LNT" un VAS "Latvijas dzelzceļš" kolektīvo atlaišanu rezultātā un kuriem pašreizējā situācija varētu ietekmēt turpmākās iespējas iztikas nodrošināšanai.

Kā ziņots, līdz 24.martam Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) bija saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu.

LBAS Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā, kad vairāki uzņēmumi lemj atlaist savus darbiniekus, aicina ne tikai atgriezties pie bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas līdzšinējās kārtības, bet arī palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, kā arī palielināt tā apmēru.

LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.

Otrdien labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) žurnālistiem paziņoja, ka, neskatoties uz to, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", kas ļāva samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu par vienu mēnesi, Labklājības ministrija tuvākā laikā varētu nākt klajā ar ierosinājumu pārskatīt pabalsta izmaksas ilgumu atsevišķām grupām.

Tomēr, komentējot ministres ieceri, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka pagaidām nesaskata iemeslu lemt par izmaiņām bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņos. Premjers gan atzina, ka valdībā diskusijas par šo jautājumu vēl nav bijušas, bet gadījumā, ja labklājības ministre rosinās runāt par šo jautājumu, tas tiks darīts.

Vienlaikus Kariņš norādīja, ka, viņa ieskatā, jautājums par bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņa pagarināšanu ir pakārtots jautājums tiem, par kuriem līdz šim lēmusi valdība, piemēram, par dīkstāves pabalstu izmaksu to nozaru darba ņēmējiem, kuras visvairāk cietušas pēc valdības pieņemtā lēmuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī.

Ministru kabinets otrdien lēma dīkstāves pabalstus sākotnēji izmaksāt aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā skartajās nozarēs, proti transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Šajās nozarēs strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.

Vienlaikus trešdien sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru darba grupā panākta vienošanās par universālu kritēriju, pie kura pārējās nozares varēs pretendēt uz atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai, proti, tas ir apgrozījuma kritums par 30%. Par šo ieceri ceturtdien lems valdība.