Ģimenes ārsti: attālinātā pacientu konsultēšana padarījusi garākas darba stundas
Attālinātā pacientu konsultēšana palielinājusi ārstu darba slodzi un padarījusi garākas darba stundas, pastāstīja ģimenes ārstu arodorganizāciju pārstāvji.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un ģimenes ārste Līga Kozlovska pastāstīja, ka ārpus pilsētas ģimenes ārsti saviem pacientiem ir uzticības personas, tāpēc ārsti atbild uz telefona zvaniem gan brīvdienās, gan vēlos vakaros.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente un ģimenes ārste Sarmīte Veide sacīja, ka attālinātās pacientu konsultācijas ir garākas un tās no ārsta prasa vairāk laika.
Tāpat viņa pastāstīja, ja agrāk pacienti pierakstījās uz vizīti un vēlējās satikt ģimenes ārstu klātienē, tad patlaban cilvēki zvana ģimenes ārstam, lai izvērtētu, vai vizīte ir nepieciešama, vai problēma ir risināma telefonsarunā.
Veide pastāstīja, ka no katra cilvēka, kurš zvana tiek ievākta epidemioloģiskā anamnēze, neatkarīgi no tā, vai pacients ir bijis ārzemēs, vai nē.
Kozlovska sacīja, ka, sazinoties pa telefonu, ģimenes ārsti sniedz padomus un rekomendācijas, kas saistītas ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 - par iespējamiem kontaktiem ar inficētiem cilvēkiem, pašizolāciju, temperatūras mērīšanu. Tomēr tā ir tikai daļa pacientu, vēl ir personas ar hroniskām saslimšanām. "Attālināti konsultējot šādus pacientus ārstam ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība," skaidroja Kozlovska.
Arī Veide pauda līdzīgas domas - attālināti konsultējot pacientus ārstam ir jābūt daudz uzmanīgākam, izvērtējot situāciju, nekā tas notiek tiešās konsultācijās, kad pacientu var apskatīt un sniegt pilnvērtīgāko konsultāciju.
Kozlovska pauda gandarīju, ka strādā e-veselība, jo daudziem pacientiem var palīdzēt attālināti. Galvenais izaicinājums, strādājot šādā režīmā, viņasprāt, ir zināšanas, kompetence un atbildība, jo konsultējot pacientu attālināti, viņš ir ļoti labi jāpārzina. "Var gadīties, ka kādam ir blakusparādības no zālēm, vai, piemēram, alerģiska reakcija. Šādā gadījumā mēs pacientiem sakām, ka telefonkonsultāciju būs nepieciešams atkārtot," sacīja Kozlovska.
Tāpat lielāka atbildība ģimenes ārstam jāuzņemas, piemēram, atverot darba nespējas lapu, jo pacients ir jāiztaujā attālināti, skaidroja Kozlovska, norādot, ka toties sirds slimību pacienti nāk pie ģimenes ārsta uz praksi. Tāpēc praksē tiek strādāts, lai samazinātu pacientu savstarpējos kontaktus. "Telefona konsultācijā mēs nosakām konkrētu laiku tāpēc, lai pieņemšanas telpā nebūtu vairāk par diviem, trīs pacientiem."
Kozlovska norādīja, ka neviens cilvēks jau netiek aicināts atstāt ģimenes ārsta praksi, ja viņš ir mērojis tālu ceļu - cilvēki tiek pieņemti vienmēr. "Mēs regulējam rindu - vai nu pacients aiziet uz ģimenes ārsta palīga kabinetu, vai viņš atnāk pie ģimenes ārsta," skaidroja Kozlovska.
Izaicinājums neapšaubāmi ir arī jaunais vīruss, sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente. Pacienti, kas bijuši ārzemēs un atgriezušies Latvijā tiek regulāri novēroti, kaut arī bieži vien pacientiem nav nekādu augšējo elpceļu slimības simptomu. "Pacienti man raksta aplikācijā "WhatApp", informē par pašsajūtu, fotografē termometrus. Mēs viņiem nevaram izrakstīt darba nespējas lapu," sacīja Kozlovska.
Tāpat viņa norādīja, ka ir cilvēki, kas ir atbraukuši no ārzemēm, bet nav tik atbildīgi. Kozlovska teica, ka, saņemot ziņas par šādiem pacientiem, ar viņiem mēģina sazināties, lai veiktu izskaidrojošo darbu un veiktu citas nepieciešamas darbības.
