Pēc vairāk nekā 70 gadu pārtraukuma Daugavpilī ebreji aizlūdz par Latviju

Kā pastāstīja viens no Latgales ebreju foruma organizatoriem Jānis Pitrāns, notikušais aizlūgums ir simbolisks aizsākums pasākumu ciklam, gatavojoties Latvijas un Latgales simtgades norisēm.

"Šādas lūgšanas Daugavpils sinagogās pirms 70 gadiem bija tradicionālas, tagad šī tradīcija ir atjaunota, un tas ir simbolisks pieteikums kopējai Latgales tautu dalībai valsts svētkos," norādīja Pitrāns.

Lūgšanu vadīja sinagogas mācītājs Boriss Cipins, tajā tika vēlēta arī laba veselība pasākuma dalībniekiem un pieminēti Latvijas un Latgales simtgades pasākumi.

Dievkalpojumā piedalījās ebreju kopienu pārstāvji un Latgales ebreju foruma dalībnieki no visas Latgales, kā arī Lielbritānijas militārās misijas oficieri, kas uzturas Latvijā. Militāristi ieinteresējās arī par iedzīvotāju attieksmi pret NATO un ebreju biedrības sadarbību ar vietējo pašvaldību.

Foruma dalībnieki iepazinās ar Daugavpils sinagogas ("Kadīša" lūgšanu nama) vēsturi, kas uzcelta 1850.gadā un Latgalē ir vienīgā funkcionējošā sinagoga. Lielu interesi pasākuma dalībniekos raisīja arī iepazīšanās ar muzeju "Ebreji Daugavpilī un Latvijā".

Foruma gaitā tika apspriesti arī jautājumi par vairāku sakrālo celtņu atjaunošanu Latgales reģionā. Kā zināms, tuvākajā laikā Rēzeknē pēc rekonstrukcijas tiks atklāta "Zaļā sinagoga". Pateicoties pašvaldības atbalstam, sinagogas remonts sākts arī Ludzā. Abās sakrālajās celtnēs plānots atvērt ebreju muzeju, kas veicinās Latgales ebreju sakrālā un kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicinās tūrisma attīstību.

Foruma dalībnieki noskatījās arī koncertu, kuru bija sarūpējuši Daugavpils ebreju kopienas pašdarbības kolektīvi: vokālais ansamblis "Mazl tov" ("Laimi jums") un deju kolektīvi "Aviva" ("Pavasaris") un "Holam" ("Sapnis").

Latgales ebreju foruma mērķis bija palielināt ebreju kopienu lomu reģiona kultūras un sociālajā dzīvē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

LETA / Publicitātes foto