Datu aizsardzības eksperts skarbi kritizē SPKC pieeju sabiedrības informēšanai

Viedoklī par to, kā atspoguļoti ar Covid-19 saistītie dati dalās sertificēts datu aizsardzības speciālists, zvērināts advokāts Lauris Klagišs.

Publicējam viņa viedokli nerediģētā formā:

“Datu atspoguļojumā Latvija ir sadalīta 6 daļās (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Vidzeme). SPKC norāda, ka sīkāk datus šobrīd nevar atspoguļot, lai pasargātu konkrētu pacientu no sensitīvo datu izpaušanas.

Datu valsts inspekcija ir norādījusi, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana).

Savukārt īpašu kategoriju (veselības dati) personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai.

Līdz ar to personas datu apstrāde būtu jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu informācijas slēpšanu novadiem vai pilsētām, kuros ir saslimuši pacienti.

Datu valsts inspekcija ir norādījusi, ka datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar Covid-19 izplatību, bet gan novērstu nepamatotu un nesamērīgu informāciju izplatīšanu par konkrētām saslimušām personām vai personām, kuras atrodas riska grupā.

Ir svarīgi, lai attiecīga informācija tiktu izmantota, lai veiktu konkrētos pasākumus/darbības sabiedrības veselības jomā.

Piemēram, ja SPKC šodien ir informējis, ka viena persona ar Covid-19 ir saslimusi arī Vidzemē, man, kā Valmieras iedzīvotājam, būtu tiesības zināt, vai šī saslimšana ir notikusi Valmierā (līdz ar to, man jāievēro papildu piesardzības pasākumi), vai arī aptuveni 100 kilometrus tālāk esošajos novados (Alūksne, Gulbene, Madona).

Uzskatu, ka konkrēta novada vai pilsētas, kurā atrodas saslimusī persona, norādīšana, dotu tikai un vienīgi pozitīvu efektu (attiecīgā reģiona iedzīvotāji ievērotu papildu piesardzību), taču man, kā sertificētam datu aizsardzības speciālistam, ar 11 gadu pieredzi šajā nozarē, nav skaidrs, kāpēc datu aizsardzības aizsegā, tiek slēpta būtiska informācija par Covid-19.

No Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. panta izriet, ka “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Vai kāds man var paskaidrot, kā pēc saslimušās personas atrašanās vietas (piemēram, Daugavpils, kurā ir gandrīz 100 000 iedzīvotāji), var identificēt konkrēto fizisko personu?”

SPKC pieeju kritizē arī sociālajos tīklos

Jau ziņots, ka SPKC šādu pieeju skaidro ar nepieciešamību aizsargāt iedzīvotāju sensitīvos datus, kā to paredzot likums.

“Sīkāk datus šobrīd nevar atspoguļot, lai pasargātu konkrētu pacientu no sensitīvo datu izpaušanas,” teikts SPKC “Twitter” ierakstā, pie informatīvās kartes, kura tika publicēta 14. martā, kad oficiāli tika ziņots par 26 Covid-19 saslimšanas gadījumiem.

Tā izskatījās šādi:

Kā jau minēts, ka kritiku SPKC pieeja konkrētās informācijas publiskošanai izpelnījusies arī no daļas sabiedrības. Tā galvenokārt arīdzan atspoguļota sociālajos tīklos:

Jāpiebilst, ka ar paziņojumu šajā sakarā portālā “Twitter” klajā nāca arī Datu valsts inspekcija, skaidrojot, ka nav pieņēmusi lēmumu par aizliegumu publicēt detalizētāku karti:

Valstī izsludināta ārkārtējā situācija

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Tāpat tika pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.
Pārtraukta visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.

Ar 13. martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.

Valdība arī nolēma no 17. marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17. marta ir aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.