Mārtiņdiena, 80. gadu diskotēka un Liepājas koncertzāles atklāšana: ko darīt 7. un 8. novembrī
Šajās brīvdienās jāsāk gatavoties Mārtiņdienas svinībām – visā Latvijā notiek lielie Mārtiņtirgi, lustes, koncerti un seno tradīciju vakari. Piebalgas pusē tiks atzīmēta Emīla Dārziņa nedēļa, bet Liepājā notiks vērienīga koncertzāles „Lielais Dzintars” atklāšana.
Rīgā mūzikas mīļotāji aicināti uz pasaules mūzikas festivālu „Porta”, bet Dzintaros pulcēsies Aurēlijas Šimkus talanta cienītāji. Savukārt trakulīgākie dosies uz astoņdesmito gadu diskotēku „Arēnā Rīgā”. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs: somu mūsdienu stikls, Kaspara Zariņa „Tiešraide”, Annas Laicānes trotuāra vērojumi, karš un telpa dialogam Liepājā.
1. Mārtiņdienas tirgi un lustes visā Latvijā
Nākamās nedēļas otrdienā jau svinēsim Mārtiņdienu, tāpēc šīs nedēļas nogales brīvdienas nogale ir vispiemērotākais laiks, lai gan sarūpēti gaili svētku mielasta galdam, gan atcerētos senās Mārtiņdienas tradīcijas. Visā Latvijā šajās dienās notiek Mārtiņdienas tirgi ar neiztrūkstošām lustēm un tradicionālajām godu izdarībām. Lūk, daži Mārtiņdienas svinību pieturpunkti:
* Valmiermuižā Mārtiņdienas Mārtiņdienas tirdziņš „Ar gardu muti Valmiermuižā” un dažādām lustēm norisināsies sestdien, 7. novembrī, no pulksten 11.00 līdz 15.00. Svinību mielastā godā tiek celts alus, tamdēļ Valmiermuižas pils parkā meistari virs dzīvās uguns brūvēs alu pēc senām latviešu tradīcijām. Mārtiņu izdarības ierādīs Mārtiņbērni no Dikļu folkloras kopas „Endzelīte”. Mazākie tirdziņa apmeklētāji varēs doties zirgu izjādēs un piedalīties radošajās darbnīcās. Svinības noslēgsies pulksten 19.00 ar lustīgu tradīciju vakaru, dziesmām un dančiem Valmiermuižas klētī. Biļešu cena uz vakara svinībām: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.gardumuti.lv.
* Rūjienas kultūras namā sestdien, 7. novembrī, Mārtiņdienas labumus būs sarūpējuši gan vietējie, gan tālāki zemnieku un amatnieki. Bērniem būs iespēka darboties radošā darbnīcā „Mana Mārtiņdienas maska”, bet pulksten 11.00 svētkus ieskandinās kapela „Rūvenas aure”, deju kolektīvi „Denči” un „Jampadracis”. Sīkāk internetā: www.rujiena.lv.
* Ludzas Amatnieku centrā (Tālavijas ielā 27 a uz Mārtiņdienas tirdziņi visi tiek gaidīti sestdien, 7. novembrī, no pulksten 9.00. Būs lauku labumi, cienasts un amatnieku darbi. Vārdu sakot - interesantas, gardas un noderīgas lietas mūsu veselībai un mājai. Sīkāk internetā: www.ludzasamatnieki.lv.
* Arī Sabilē Mārtiņdienas gadatirgus noritēs sestdien, 7. novembrī. Sīkāk internetā: www.sabile.lv.
* Savukārt Salaspils kultūras namā “Rīgava” (Līvzemes ielā 7) Mārtiņdienas lustes sestdien, 7. novembrī, būs jau no deviņiem rītā. Programmā: Latvijas labumu tirdziņš, amatnieku un rokdarbnieču izstāde – pārdošana,, Mārtiņdienas lielkoncerts, zupas katls un adīšanas meditācija. Sīkāk internetā: www.knrigava.lv.
* Toties Auces centrālajā laukumā visi uz Mārtiņdienas svinībām tiek gaidīti svētdien, 8.novembrī, no pulksten 10.00. Būs tirgus un gaiļa zupa, bet rotaļas un dziesmas skandinās folkloras kopas „Dālava” un „Līgotne”. Sīkāk internetā: www.auce.lv.
* Bet Saules muzejā (Vaļņu ielā 30, Vecrīgā) svētdien, 8. novembrī Mārtiņdienas atzīmēšana sāksies pulksten 16.00. Pasākuma programmu sāksies ar ekskursiju un tām sekojošām radošajām darbnīcām. Būs arī zāļu tēja un Mārtiņdienas pīrādziņi. Biļešu cena: 5 eiro. Sīkāk internetā: www.saulesmuzejs.lv.
2. Astoņdesmito gadu diskotēka „Arēnā Rīga”
Svētdien, 8. novembrī pulksten 19.00 „Arēnas Rīga” sienas satricinās lielisks garastāvoklis un nostalģiskas atmiņas grandiozajā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu diskotākā ar tā laika spožāko pasaules zvaigžņu piedalīšanos. Jau no pulksten 19.00 uz skatuves kāps tādas visiem labi pazīstamas Eiropas līmeņa zvaigznes kā „Bad Boys Blue”, „Joy” un „C.C. Catch”, izpildot visiem labi pazīstamus un neaizmirstamus hitus.
Diskotēka astoņdesmito gadu stilā „Arēnā Rīga” ļaus atgriezties atmiņās par krāsaino laiku un dziesmām, kurām joprojām var dziedāt līdzi. Diskotēka „Disco 80’s” skatītājiem piedāvās trīs unikālas, bet visiem labi pazīstamas Eiropas zvaigznes. „Bad Boys Blue” ir astoņdesmito gadu vidū Vācijā dibināta popmūzikas grupa, kas visplašāk pazīstama ar tādiem megahitiem, kā „You’re a Woman”, „Pretty Young Girl”, „Kisses And Tears (My One And Only)”, „I Wanna Hear Your Heartbeat”, „Sunday Girl” un daudziem citiem. Disco grupa „Joy” no Austrijas Eiropu satricināja 1985. gadā ar hitu „Touch by Touch”, kam sekoja tikpat populārais hits „Valerie”. Uzstāšanās „Disco 80’s” grupai būs īpaša, jo šogad aprit 30 gadi kopš tās dibināšanas dienas. Iespējams, koncerta gaidītākā viešņa būs Spānijā mītošā astoņdesmito gadu zvaigzne „C.C. Catch” jeb Karolīna Katarīna Millere, kas pasaules slavu ieguva sadarbības laikā ar leģendārās vācu grupas „Modern Talking” mūziķi Dīteru Bolenu.
Atcerēsimies, ka astoņdesmitie gadi bija, iespējams, spilgtākais laiks gan mūzikā, gan modē, kas joprojām iedvesmo daudzus. Arī Latvijā mīlestība pret astoņdesmito gadu mūziku nemazinās un pasākumi gadu gaitā stabili saglabā savu popularitāti un tā laika popmūzikas diskotēkas Rīgā notiek teju katru gadu.
Biļešu cenas: 29 – 49 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.com.
Diskotēka astoņdesmito gadu stilā
3. Pasaules mūzikas festivāls „Porta”
Mūzikas namā „Daile” sestdien, 7.novembrī, pulksten 18.00 notiks pasaules mūzikas festivāla „Porta” koncerts, kurā uzstāsies grupas „Trad.Attack!” (Igaunija), „Gasandži” (Kongo, Francija) un „DakhaBrakha” (Ukraina).
* Grupas „Trad.Attack!” atsvaidzinošā enerģija, humorpilnā un draudzīgā komunikācija ir apbūrusi auditoriju jau kopš debijas koncerta Tallinas Mūzikas nedēļas ietvaros 2014. gada martā. „Trad.Attack!” veiksmīgā debija īsā laikā ir izpelnījusies gan publikas, gan kritiķu atzinību, un par trio popularitāti liecina arī balvu klāsts: Grupa ir Igaunijas Etnomūzikas balvas 2014. gada titula ieguvēji „Labākā grupa”, „Labākais albums”, „Labākā dziesma” un „Labākie jaunie izpildītāji” kategorijās. „Trad.Attack!” ir līdzdejojama ziemeļnieciska turbo folkgrupa, kas atgriež igauņu folkmūzikas enerģiju, tīrību un patiesumu.
* Gasandži vārds tulkojumā nozīmē: „viņa, kura modina apziņu”. Un tas patiešām ir tas, ko viņa dara ar savu krāšņo balsi un filigrānajām dziesmām, kurās viņas dzimtās mūzikas tradīcijas sakūst kopā ar soulmūziku, regeju, popmūziku, džezu, kā arī urbāno stilu, nenoliedzot savu izcelsmi. Dzimusi Kongo Demokrātiskajā Republikā, inženiera ģimenē, kas nozīmīgu laiku uzturas ārvalstīs un lielu nozīmi piešķir akadēmiskai izglītībai, Gasandži, sapņainā un izdomas bagātā meitene, 14 gadu vecumā tiek nosūtīta uz skolu Francijā. Viņa drīz vien iesaistās skatuves mākslas laukā, īpaši aizraujoties ar hiphopa deju. Būdama apveltīta ar uzņēmēja garu, viņa deviņdesmitajos gados nodibina savu deju trupu. Viņai līdzās uz skatuves - bungas bagātinātas ar afrikāņu perkusijām, akustiskā ģitāra un flauta... un tikai Rīgas koncertā arī viens no grupas „Instrumenti” dalībniekiem Jānis Šipkēvics.
* Festivālu noslēgs prasmīgais, fotogēniskais un aizraujošais pasaules mūzikas žanra kvartets no Kijevas „DakhaBrakha”, kas paspējis rotāt virkni festivālu visā pasaulē. Atspoguļojot fundamentālus skaņu un dvēseles elementus, Ukrainas „etniskā haosa” grupa rada negaidītas jaunas mūzikas pasauli. Nosaukums „DakhaBrakha” vecajā ukraiņu valodā nozīmē „dod un ņem”. Eksperimentējumos ar Ukrainas folkmūziku, grupa ir pievienojusi apkārtējās pasaules ritmus savā mūzikā, tādejādi radot spilgtu, unikālu un neaizmirstamu skatuvisko tēlu.
Biļešu cenas: 14 - 30 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.festivalporta.lv.
4. Emīla Dārziņa diena Jāņaskolā
Pusceļā starp Veco un Jauno Piebalgu sestdien, 7.novembrī, pulksten 15.00 Emīla Dārziņa memoriālajā muzejā „Jāņaskola” (Jaunpiebalgas novadā) ar latviešu mūzikas klasiķa 140 gadu jubilejas koncertu noslēgsies Emīla Dārziņa nedēļa Piebalgā, kurā piedalīsies Emīla Dārziņa jauktais koris no Rīgas.
2003. gada novembrī dibinātais „Swedbank koris” (ar toreizējo nosaukumu – „Hansabankas koris”) no 2014. gada turpina darbību ar nosaukumu „Emīla Dārziņa jauktais koris. Ilggadējais kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Artūrs Ancāns. Šobrīd kora diriģenti ir Nora Vītiņa - vokālās grupas „Latvian Voices” dalībniece, Rūdolfs Krēsliņš - Latvijas Mūzikas akadēmijas Māra Sirmā kordiriģēšanas klases absolvents un Agnese Urka - Sigvarda Kļavas klases audzēkne. Spraigā mēģinājumu darbā, koncertējot un regulāri uzstājoties starptautiskos konkursos, koris ir audzis un pilnveidojies. Koris kā galveno mērķi ir sev izvirzījis būt par Latvijas amatierkoru paraugkori, ko arī godam aizstāv, piedaloties un gūstot augstus novērtējumus konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā 2013. gadā iegūta Zelta medaļa Tautas mūzikas kategorijā I Eiropas koru olimpiādē Austrijā, Grācā, un 1. vieta 2013. gada Latvijas Dziesmu svētku Koru karos.
Īsais, bet spilgtais Emīla Dārziņa (1875 - 1910.) mūžs cieši saistīts ar Jaunpiebalgas Jāņaskolu, kur komponists dzimis un uzaudzis. Skolā, kur vairāk nekā 90 gadus pirmās zināšanas apguvuši apkārtnes bērni, dzīvoja komponista ģimene. Viņa tēvs Andžs Dārziņš ir pirmais šīs skolas skolotājs un tieši tur Dārziņš uz mūžu iemīlēja mūziku. Svinot Dārziņa 90. dzimšanas dienu, 1965. gadā Jāņaskolā iekārtoja komponista piemiņas istabiņu, bet 1968. gada augustā atklāja Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzeju.
Sīkāk internetā: www.jaunpiebalga.lv.
5. Aurēlijas Šimkus solokoncerts Dzintaru koncertzālē
Dzintaru Mazajā koncertzālē sestdien, 7.novembrī, pulksten 20.00 notiks pianistes Aurēlijas Šimkus solokoncerts. Gados vēl jauno, bet apņēmīgo pianisti raksturo grācija un vieglums, skaidrs redzējums un pamatīgums. Viņa nevairās pieskarties nopietniem, sarežģītiem opusiem.
Līdz ar uzvaru 11. starptautiskajā pianistu konkursā „Klavier Olymp” Bādkisingenē, Vācijā, jaunās pianistes karjera attīstījusies un veidojusies straujiem soļiem: viņa sniegusi pirmo solokoncertu Rīgā, muzicējusi daudzviet Eiropā, kā arī ieskaņojusi savu pirmo albumu „Scherzo”, kurā līdzās Ludviga van Bēthovena mūzikai ir Roberta Šūmaņa un Franča Lista klavierdarbi. Ievērojamais vācu mūzikas žurnāls „Piano News” to jau paguvis ievērot, un recenzijā atzīmējis, ka Aurēlija Šimkus ir īsts atklājums.
Mākslinieces solokoncertā izskanēs Johana Sebastiana Baha, Aleksanda Skrjabina un Ferenca Lista skaņdarbi.
Jaunā un talantīgā pianiste dzimusi 1997. gadā un klavierspēli Tukuma mūzikas skolā sāka apgūt četru gadu vecumā. Savukārt šobrīd viņa jau uzsākusi starptautisku karjeru. Pirmo solo koncertu pianiste sniegusi 11 gadu vecumā Kauņas Starptautiskajā kamermūzikas festivālā Lietuvā, kur uzstājusies kopā ar Kauņas filharmonijas kamerorķestri. Pirmais solo koncerts Rīgā, Lielajā ģildē, Aurēlijai Šimkus notika 2013.gada aprīlī. Jāpiebilst, ka Aurēlija ir talantīgā un pasaules atzinību guvušā pazīstamā latviešu pianista Vestarda Šimkus māsa.
Biļešu cenas: 7 – 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dzintarukoncertzale.lv.
6. Liepājas koncertzāles „Lielais Dzintars” atklāšana
Šajā nedēļas nogalē Liepājā tiks svinēts sengaidīts notikums – oficiāla jaunās koncertzāles „Lielais Dzintars” atklāšana ar Liepājas Simfoniskā orķestra, starptautiski atzītu solistu un valsts akadēmiskā kora „Latvija” piedalīšanos. Atklāšanas koncerts notiks piektdien, 6.novembrī, pulksten 19.00.
Atklāšanas koncerta programmā izskanēs Agra Engelmaņa „Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim" (pirmatskaņojums), Ērika Ešenvalda „Ceturtais Liepājas koncerts" klarnetei un orķestrim un Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija (solisti: soprānas Elizabete Strida (Zviedrija), mecosoprāns Jovita Vaškevičiūte (Lietuva), tenors Mati Turi (Igaunija), bass Egils Siliņš un Ints Dālderis (klarnete)).
Katrs, kas klausījies mūziku Liepājā zina, ka šeit tā skan, kā nekur citur pasaulē. Pilsētā, kurā dibināta pirmā Filharmonija Baltijā, kurā dzimušas un radījušas daudzas izcilas, visā pasaulē atzītas mūzikas personības, ir tapusi mūsdienīga koncertzāle. Koncertzāle tapusi pateicoties Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, un, tā iecerēta kā nozīmīgs visa Baltijas reģiona mūzikas centrs.
Biļešu cenas: 20 – 60 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv.
7. Izstāžu ceļvedis: somu stikls, trotuāra skati Vecrīgā un telpa dialogam Liepājā
* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecrīgā) līdz nākamā gada 10. janvārim skatāma izstāde „Somijas stikla māksla. 2005–2010”. Izstāde sniedz atbildi uz jautājumiem: Kāda šodien ir Somijas stikla māksla? Kā tā dzīvo un attīstās jau 21. gadsimtā? Tās kopainu veido pēdējo divdesmit gadu laikā strādājošā radošā un talantīgā somu stikla studiju mākslinieku un dizaineru paaudze. Skatē piedalās 65 autori ar 327 darbiem. Stilīgi, eleganti, krāsaini trauki, skulptūras ar pārdomātu tektoniku un plastiku, mākslas objekti, kuros dažbrīd atklājas zināma humora deva, pārdomas rosinošas instalācijas – tāds ir ekspozīcijas darbu diapazons. Izstādes atklāšana piektdien, 6. novembrī, pulksten 17.00. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
Mūsdienu Somijas stikla māksla Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
* Mākslas galerijā „Daugava” (Ausekļa ielā 1, Rīgā) līdz 5. decembrim skatāma Kaspara Zariņa personālizstāde „Tiešraide”. Pats mākslinieks par savu izstādi stāsta: „Izstādē kā pamatu izvēlējos stāstu par to, kā cilvēks spēj nolasīt dabas vēstījumu (Tiešraidi) saskaņā ar savu dvēseles stāvokli un uztveres jūtīgumu. (..) Vēstījums atklājas, iedziļinoties attēlā, izēdot to ar acīm un sirdi. Darbos esmu izvēlējies pāru principu, lai parādītu to, ka viens lielums ārēji var būt atšķirīgs iekšēji. Katrs no mums, uztverot vienu un to pašu informāciju, tulko to dažādi”. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.
* Vecrīgas mākslas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 21. novembrim apskatāma gleznotājas Annas Laicānes darbu izstāde „Uz trotuāra”. Savos darbos Anna Laicāne ļaujas baudīt un nodot skaitītājam nodiluša balkona margas, nelīdzenas sienas raupjumu, ūdens šļakstus uz strūklakas malas, durvju krāsas pieredzi, aizsvīduša, netīra stikla matējumu un gaismēnu rotaļu uz ietves. Taču būtiskākais ir - kā šajā vidē, šajā detaļu virknējumā un apstākļos jūtas cilvēks... suns... putns...Kā viņi dzīvo un veido šo vidi un kā vide iespaido viņus! Sīkāk internetā: www.paintings.lv.
Annas Laicānes darbi izstādē „Uz trotuāra”
* Līdz nākamā gada 10. janvārim Liepājas muzeja ekspozīcijas „Liepāja okupāciju režīmos” Izstāžu zālē (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) skatāma Latvijas Kara muzeja izstāde „Karš mākslinieka un fotogrāfa Voldemāra Caunes acīm”. Voldemārs Caune bija viens no latviešu figurālās glezniecības pārstāvjiem, kurš Otrā pasaules kara laikā bija spiests uzvilkt latviešu leģiona formas tērpu. Tomēr mākslinieks kauju laikā un to starplaikos atradis laiku arī gleznošanai un fotografēšanai. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
* Savukārt Liepājas muzeja lielajā Izstāžu zālē līdz 22. novembrim skatāma vizuālās mākslas kopizstāde „Telpa dialogam”, kurā piedalās 54 Liepājas un apkārtnes dažādu paaudžu mākslinieki ar vairāk kā 80 darbiem. Šī kopizstāde ir ļoti daudzveidīga, tā paužot mākslas norises, kopskatu, tendences un virzību Liepājā. Izstādes pamatideja balstīta uz dažādu žanru, tehniku un izpildījumu laikmetīgās mākslas darbu skati ar mērķi aicināt cilvēkus uz savstarpēju dialogu laikā un telpā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Lita Krone/LETA, Edijs Pālens/LETA