Kariņš: Lūguma gadījumā valdība vērtēs iespēju pastiprināt valsts dalību robežas aizsardzībā
Latvijas nostāja Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas aizsardzībā ir nemainīga, un lūguma gadījumā valdība vērtēs iespēju pastiprināt valsts dalību robežas aizsardzībā, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ņemot vērā Turcijas paziņojumu par savu robežu nenoslēgšanu cilvēkiem, kas vēlas doties uz Eiropu, kā rezultātā Grieķija sestdien bija spiesta novērst 4000 organizētu, masveidīgu un nelegālu robežas šķērsošanas gadījumu no Turcijas puses, Kariņš akcentēja, ka gadījumā, ja Grieķija lūgs ES dalībvalstīm pastiprinātu palīdzību robežas aizsardzībai, Latvija to izvērtēs.
Premjers akcentēja, ka Latvijas pozīcija ES ārējo robežu aizsardzības jautājumā paliek nemainīga, turklāt valsts jau tagad sniedz būtisku ieguldījumu "Frontex" robežapsardzības misijā.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka, ja Grieķija lūgs, tad, vienojoties ES, arī Latvija varētu palīdzēt ar resursiem robežas apsardzībā.
Vaicāts, vai Latvija varētu piedāvāt, piemēram, dažu robežsargu nosūtīšanu, lai atbalstītu Grieķijas un Bulgārijas robežu apsardzību, Rancāns norādīja, ka tas ir ES kopējais ārlietu un drošības politikas jautājums. Ja būs nepieciešamība, Latvija varētu sniegt šādu palīdzību, pauda politiķis.
Komisijas vadītājs gan norādīja, ka pašlaik nav saņemti signāli, ka Grieķija prasītu robežsargu nosūtīšanu. Izveidojušos situāciju pie Grieķijas plānots pārrunāt ES līmenī, piebilda deputāts.
Vaicāts par to, vai ES nepieciešamības gadījumā palīdzēs šiem Turcijā esošajiem imigrantiem ar pārtiku, Rancāns norādīja, ka akūtas palīdzības sniegšana arī tiks organizēta ES līmenī, tomēr ir svarīgi risināt arī migrācijas cēloņus. Tas nozīmē arī ar diplomātiskiem līdzekļiem strādāt pie risinājuma konfliktam Sīrijā, pauda politiķis.
Rancāns arī norādīja, ka jāņem vērā arī darbinieku trūkums Latvijā iekšlietu sistēmā - robežsardzē, Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tas ir saistīts arī ar Policijas akadēmijas likvidēšanu, kas samazināja profesijas apgūšanas prestižu, pārceļot to uz koledžu līmeni, skaidroja komisijas vadītājs. Komisija par risinājumiem šajā jautājumā uz sēdi plāno aicināt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV).
Kā ziņots, trīs ES institūciju - Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropadomes - vadītāji apmeklēs Grieķijas robežu ar Turciju, lai migrācijas krīzes saasināšanās apstākļos paustu atbalstu Atēnām, pirmdien pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
EK prezidente preses konferencē Briselē sacīja, ka viņa, kā arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un EP prezidents Davids Sasoli otrdien pavadīs Grieķijas premjerministru Kriaku Micotaki uz robežas reģionu.
Grieķija apturējusi patvēruma piešķiršanas procedūras, lai nepieļautu, ka tūkstošiem migrantu šķērso tās robežu ar Turciju, kur prezidents Redžeps Tajips Erdoans sekmē migrantu virzīšanos ES robežas virzienā, lai vērstu spiedienu pret ES un panāktu, ka ES viņu atbalsta, Sīrijā saasinoties militārajai konfrontācijai Sīrijas armijas un tur izvietoto Turcijas bruņoto spēku starpā.
"Izaicinājumi, ar kuriem šobrīd sastopas Grieķija, ir izaicinājumi Eiropai," viņa piebilda.
Turcija piektdien paziņoja, ka vairs neturēs slēgtu savu robežu cilvēkiem, kas vēlas doties uz Eiropu. Šādu lēmumu Ankara pieņēma pēc tam, kad Sīrijas aviācijas uzlidojumā Idlibas provincē tika nogalināti 33 Turcijas armijas karavīri.
