Kā amatpersonu seksskandāli var ietekmēt viņu karjeru un Latvijas politisko tēlu - vērtē eksperti

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", pirmie signāli par it kā uzplaiksnījušo mīlas uguns liesmu precētā aizsardzības ministra un par viņu gandrīz divreiz jaunākās biroja vadītājas Neldas Otvares vidū parādījās aizvadītā gada pavasarī. Presē zem skaļiem virsrakstiem iespējamais dienesta romāns tika pamatīgi iztirzāts; anonīmi kolēģi it kā apgalvojuši, ka ministrs izskatās iemīlējies un teju vai lidinoties mākoņos, no tā pat ciešot darba pienākumi. Bija minēts arī, ka politiķis gan satraucoties, ka par viņa aizraušanos varētu uzzināt laulātā draudzene Undīne.

Nekādi fakti vai pierādījumi, ka politiķim tiešām būtu ārlaulības dēka, galdā celti gan netika. "Vakara Ziņu" žurnālisti pašam Pabrikam tiešā tekstā bija vaicājuši, cik tad ilgi viņu saista romantiskas attiecības ar biroja vadītāju Neldu, taču ministrs, nesacīdams ne jā, ne nē, pavēstījis, ka tās esot „pilnmēness muļķības”.

Acīmredzot arī savu sievu un divu bērnu – Alvīnes Dārtas un Haukes Nameja – māti Undīni Pabriks aizsardzības ministram izdevās pārliecināt, ka publiskotais viņa mīlasstāsts ir nelabvēļu, politisko konkurentu izspēlēts ļauns joks, jo laulību gredzens Artim Pabrikam aizvien ir pirkstā.

Tāpat arī Undīne Arti šajā laika periodā ik pa laikam pavadījusi uz kādu pasākumu, tādējādi kaut daļēji kliedējot šaubas par pāra attiecību stabilitāti. Beidzamais pasākums, ko Pabriki apmeklēja kopā, bija kinofilmas "Dvēseļu putenis" pirmizrāde šā gada sākumā. Tomēr pēc gadumijas ļaužu runas par aizsardzības ministra mīlas dzīvi atkal „izgājušas tautā”. Un šoreiz par politiķa romantiskajām attiecībām mēles kulsta ne tikai politiķu aprindās un Aizsardzības ministrijā, bet šo tematu spraigi apspriež arī „parasti mirstīgie” Neldas Otvares dzimtajā Madonas pusē. Vai nu šoreiz atkal pie vainas ir pilnmēness, vai rodami citi iegansti, taču skaidrs, ka NATO dalībvalsts aizsardzības ministra reputācijai un arī Latvijas valsts tēlam šādas runas godu nedara.

Tāpēc žurnāls "Kas Jauns" vaicājis nozares ekspertiem – ko šādi skandāli, ārlaulības dēkas vai pat tikai runas par tām var nodarīt politiskajai reputācijai, kā kaitēt karjerai un uzticamībai sabiedrības acīs?

Politiķe un vēsturniece, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

„Sen pierādījies, ka cilvēkus visvairāk interesē lasīt saturu par citu cilvēku privāto dzīvi. To, ka medijos vairāk lasa tieši par dažādiem skandāliem, apliecina arī pētījumi. Politiķu nomelnošana, rakstot par viņu privāto dzīvi, protams, nav Latvijai unikāls fenomens – tas notiek arī Eiropā, taču būtiski atšķiras izpausmes. Pirmām kārtām citviet Eiropā šo skandālu ir daudz mazāk, politiķi ir daudz uzmanīgāki attiecībā pret savu privāto dzīvi, jo viņi zina, ka tas viss var nākt gaismā. Latvijā ar nomelnošanu nodarboties ir samērā viegli – politiķi ir pavirši attiecībā pret savu privāto dzīvi un sabiedrība bieži vien to piedod.

Eiropā un ASV ir citādi. Amerikāņiem bija tāds teiciens: „Mums ir vienalga, ar ko guļ Klintons, bet mums nav vienalga, ar ko guļ mūsu prezidents.” Latvijā politiķi bieži vien dara, ko grib. Šeit politiķiem nereti trūkst sapratnes par to, ka attiecīgos momentos, piemēram, pirms vēlēšanām, par viņiem un viņu privāto dzīvi interesēsies. ASV un Eiropas politikā tas ir pašsaprotami, Skandināvijā ir visskarbāk – nesmukumi privātajā dzīvē noved pie demisijas.

Ja runājam konkrēti par Pabrika kungu, esmu nedaudz izbrīnīta, jo viņš ir bijis Eiropas Parlamenta deputāts, strādājis un strādā ar starptautiskām organizācijām. Šādai informācijai par mūsu politiķiem taču seko līdzi arī citas valstis, vēstniecību personāls.”

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka:

„Šis noteikti nav tikai Latvijas fenomens. Domāju, gandrīz visās valstīs skandalē tieši par politiķu privāto dzīvi. Francijā šobrīd, piemēram, aktualitāte ir Emanuēla Makrona partijas virzītā Parīzes mēra kandidāta Bendžamina Grivo SMS skandāls, kā dēļ viņš atsauca kandidatūru. Par šādas informācijas nonākšanu atklātībā gādāja krievu tautības vīrietis Pjotrs Pavlenskis (krievu performanču mākslinieks – KJ). Latvija šajā ziņā no Rietumiem atšķiras ar to, ka pie mums par šādas informācijas nonākšanu medijos bieži vien atbild „melnā PR” industrija. Tas nenotiek nejauši, un šajā ziņā jāteic, ka esam daudz tuvāki Krievijai, kur šī ir ierasta lieta, nevis Rietumiem, kur mediju standarti un spējas izvērtēt informācijas patiesumu un avotu ir ļoti augstas.”

Jautāta par publikācijām, kuras medijos skar aizsardzības ministra Arta Pabrika privāto dzīvi, Kažoka darīja zināmu, ka ar šādu informāciju nav iepazinusies. Taču kopumā tas, vai Latvijas vēlētājs politiķiem ko tādu piedotu vai ne, esot atkarīgs no konkrētā politiķa un viņa atbalstītājiem. „Mums ir politiķi, kuru vēlētājiem kas tāds būtu pilnīgi vienaldzīgs, un ir tādi, kuriem to tik ātri vis nepiedotu,” pauda Kažoka.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mediju un žurnālistikas pasniedzējs Rolands Tjarve:

„Jāsaprot, ka privātajai dzīvei uzmanība tiek pievērsta tāpēc, ka pastāv pieņēmums, ka lēmumi un rīcība tajā kaut kā varētu atspoguļoties uz lēmumiem un darbiem, kas saistīti ar amatu. Bieži vien privāta informācija atspoguļo arī politiķa vai amata kandidāta personīgo kontaktu loku. Vēlētājiem gan ir jāspēj saprast, kas no tā visa ir patiesība, un mediju uzdevums ir to skaidrot. Jāievēro arī sarkanās līnijas – medijiem šīs ziņas pirms to publicēšanas ir jāizvērtē, ir jāizsver, cik ļoti sabiedrībai to ir nepieciešams zināt. Jāsaprot, ka arī politiķiem ir tiesības uz privāto dzīvi. Runājot par atšķirībām starp šādu pirmsvēlēšanu laika praksi Latvijā un citviet Eiropā, jāteic, ka Eiropas Savienības „vecajās” valstīs cilvēki par politiķiem bieži vien kļūst, plānojot, apzināti ejot uz to un gatavojoties tam visu savu dzīvi. Līdz ar to lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kas notiek privātajā dzīvē. Latvijā netrūkst gadījumu, kad politikā piepeši startē, piemēram, pārdevēja. Skaidrs, ka dzeltenajai presei šī var būt medusmaize, ja runājam par jaunizceptā politiķa privāto dzīvi.”

Bijusī Latvijas Republikas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā, etiķetes un protokola eksperte Aija Strautmane:

„Visur šo visu dara vienādi, un arī mediji šādas lietas, protams, atspoguļo gan Latvijā, gan citviet. Jautājums ir: kā uz to reaģē tauta? Latvijā vēlētāji par šo parunā, pasmejas, palamājas, galvenokārt internetā, un tad aizmirst. Vismaz līdz brīdim, kad šāda informācija atkal kļūst par aktualitāti. Ja salīdzinām sevi ar Ziemeļvalstīm, ko mēs itin bieži darām, tur politiķu privātās dzīves nesmukumi tiek ļoti skarbi vērtēti. Politiķis, piemēram, nevar atļauties krāpt sievu – sava privātā dzīve ir jāizvērtē.”