“Ne visi vēlas par to ziņot” ministrija atklāj, cik tautiešu nonākuši aiz restēm ārvalstīs
Ieilgusī starptautiskā situācija ar Dānijā apcietināto Latvijas pilsoni Kristīni Misāni liek aizdomāties par to, cik vēl ir līdzīgu gadījumu, kad Latvijas valstspiederīgie, tādu vai citādu iemeslu dēļ, nonākuši aiz restēm ārpus Latvijas un pat Eiropas Savienības (ES) robežām.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas (ĀM) ik gadu apkopoto statistiku, 2019. gadā ĀM saņēmusi informāciju par ārvalstīs aizturētiem 287 valstspiederīgajiem, tostarp 52 personām valstīs ārpus ES.
Konsulārā palīdzība aizturētajiem, apcietinātajiem, kā arī ieslodzījumā esošajiem pērn sniegta 496 reizes.
“Mums diemžēl nav datu par pilnīgi visiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, jo ne visi vēlas par to ziņot,” piebilda ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris.
Šeit jāpiebilst, ka, saskaņā ar pastāvošo starptautisko kārtību, ārvalstij, kurā ieslodzīts (šajā gadījumā) Latvijas valstspiederīgais, ir jāinformē konkrētā persona par tiesībām ziņot savai valstij. Tālākais gan ir atkarīgs no personas vēlēšanās ziņot un vajadzībām.
Kā skaidro ĀM, problemātiska esot arī Latvijas valstspiederīgo atgriešanās pēc soda izciešanas ārvalstīs.
Pērn problēmās nonākušajiem valsts kopumā aizdevusi 5002 eiro
Minētie 5002 eiro piešķirti kopumā 14 aizdevumos. Kopš 2012. gada Latvija sniegusi ārvalstīs dažādās ķibelēs nonākušajiem valstspiederīgajiem finansiālo palīdzību 46 607 eiro apmērā.
Kā skaidroja ĀM preses sekretārs, šīs summas saņēmuši dažāda veida problēmsituācijās nonākušie, taču liels daudzums gadījumu saistīti tieši ar valstspiederīgo apcietināšanu, ieslodzīšanu.
Nauda parasti nepieciešama, lai pēc starpgadījuma vai soda izciešanas spētu atceļot atpakaļ uz Latviju.
Kā ministrija var un kā nevar palīdzēt ārvalstīs ciet saņemtajiem:
Latvijas ĀM, valstspiederīgajiem, kuri ārvalstīs nonākuši vietējo likumu sargājošo iestāžu redzeslokā, var: palīdzēt atrast advokātu; iebilst pret diskrimināciju apcietinājuma vietā, prasīt nodrošināt vienlīdzīgas tiesības; sniegt padomu sadarbībai ar ārvalsts iestādēm; izsniegt atgriešanās apliecību/ valsts aizdevumu, lai atgrieztos dzīvesvietā; sazināties ar tuviniekiem, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā; sazināties ar personām krīzes reģionā (t.sk. SMS no Rīgas), koordinēt evakuāciju, ja tāda notiek; sniegt informāciju par citām izceļošanas iespējām.
ĀM nevar: sniegt juridisko palīdzību; panākt labākus apstākļus nekā vietējiem iedzīvotājiem; iejaukties ārvalsts tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā; apmaksāt rēķinus par viesnīcu u.c. izdevumiem/pārrezervēt biļetes, viesnīcu; nokārtot dažādas formalitātes (darba vai uzturēšanās atļaujas); nodrošināt labākus apstākļus nekā citiem, evakuēt vēlamajā laikā un veidā.
