Koalīcija atbalsta IZM ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu
Koalīcija atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" un otrdien gaidāmajā valdības sēdē to, visticamāk, arī atbalstīs, šodien pēc sadarbības padomes sēde sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda viedokli, ka augstākās izglītības uzlabošana ir gadu desmitiem ieildzis stāsts, kurš "nācis grūti", taču ilgo gadu darba rezultātā ir radies "labs produkts", kas tiešām varētu mainīt augstākās izglītības kvalitāti.
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) atgādināja, ka Roberts Ķīlis diskusiju par augstākās izglītības sistēmas izmaiņām uzsāka pirms deviņiem gadiem un Šuplinskas ziņojums sper "lielu un vēsturisku soli" uz priekšu, kas būs pamats grozīt Augstākās izglītības likumu par pārvaldību, augstskolu tipiem un citiem jautājumiem.
Tikmēr Atis Zakatistovs (KPV LV) iezīmēja, ka augstākā izglītība ietekmē visu tautsaimniecību kopumā. "KPV LV" vēloties redzēt, ka šīs reformas uzlabojumi skaidri iezīmēs nākotni arī citām profesijām, tostarp, iekšlietu jomā.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) sacīja, ka izstrādāto ziņojumu atbalsta, taču cer, ka būs veiktas atsevišķas izmaiņas saistībā ar līdz 2027.gada sasniedzamajiem mērķiem.
"Ziņojumā parādās jautājumi par to, ka vajadzētu piesaistīt studentus no citām valstīm 15% apmērā, bet mūsuprāt, tas automātiski nenozīmē kvalitāti. Cita lieta, ja runājam konkrēti par studentiem no Eiropas Savienības vai OECD valstīm, bet, ja vienkārši par masveidīgu piesaisti kā kritēriju - tad kvalitāte automātiski nenāk līdzi," pauda Dombrava.
Pavļuts gan iezīmēja, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) iestājas par atvērto augstāko izglītību studentiem no visas pasaules, kas veicinātu konkurenci, ko nodrošināt tikai ar Latvijas studentiem nav iespējams.
AP esot aicinājuši IZM arī turpināt strādāt pie reformām, piemēram, jautājumā par profesoru iecelšanas kārtību. Proti, AP aicinājuši vērtēt - kā uzlabot Latvijas izglītības sistēmas atvērtību ārzemju akadēmiskajam personālam, lai kāpinātu konkurētspēju.
Jau ziņots, ka IZM ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", kas fokusējas uz trīs pīlāriem - pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.
"Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības institūciju (AII) pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu," norāda ministrija. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci, uzskata IZM.
Ministrija uzsver, ka ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm,un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādātas divas alternatīvas universitāšu pārvaldības modeļa maiņai.
Pirmā alternatīva paredz vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces, funkcijas pārdalot starp padomi un senātu, un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas, kuras kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā.
Vienlaikus pirmā alternatīva paredz noteikt, ka senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana. Tāpat tā paredz noteikt, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.
Turpretī otrā alternatīva paredz saglabāt satversmes sapulci un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām.
Tāpat otrā alternatīva paredz, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.
Atbilstoši "pasaules labajai praksei" augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā, IZM iesaka nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu un, lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Ziņojumā rakstīts, ka padome sastāvētu no 11 locekļiem un vairākums to būs ārējie pārstāvji. Tāpat norādīts, ka augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas varētu veidot kopīgas padomes.
Ziņojumā noteikts, ka padomes locekļus apstiprina uz pieciem gadiem un padomes priekšsēdētājs nevarēs būt universitātes pārstāvis. Tāpat atzīmēts, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas.
IZM rosina arī virkni citu izmaiņu. Valdība ar šo ziņojumu plāno iepazīties sēdē otrdien, 18.februārī.
