“Re:Baltica” pētījumā savam partnerim “Tvnet” pieraksta klāt 100 000 lietotāju dienā par daudz

Kā vēstīts centra mājaslapā, “Re:Baltica” ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas sabiedrības interesēs nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku.

“Re:Baltica” ieguldījums, protams, ir vērtējams ļoti augstu. Taču, kā jau tika minēts, ir grūti neizteikties par atsevišķiem aspektiem, šoreiz – konkrēti saistībā ar interneta ziņu portālu pētīšanu, kuras ietvaros precīza statistika neapšaubāmi ir svarīga.

Kur ir problēma?

Šā gadskārtējā pētījuma mērķis – aplūkot un analizēt Baltijas mediju vidi, tendences, finanšu lietas un citus konkrētajam mediju tirgum būtiskus jautājumus.

Pētīta gan prese, radio un TV, gan arī interneta ziņu portāli. Katrā no kategorijām nosaukti pieci patērētākie Baltijas valstīs.

Runājot par ziņu portāliem Latvijā, “Re:Baltica” un SSE pētījumā šo sarakstu no 5. līdz 1. vietai veido Diena.lv, Lsm.lv, Jauns.lv, Tvnet.lv un Delfi.lv.

Par katra medija aizvadīto gadu atrodama arī sīkāka informācija, tostarp vidējais apmeklētāju skaits dienā, gada griezumā, kas ir būtisks rādītājs.

Lai izprastu situāciju, pievērsīsimies vien trim no populārākajiem portāliem, kuri ierakstīti pētījuma ziņu portālu TOP5.

Pēc “Re:Baltica” un SSE publicētajiem rezultātiem, Delfi.lv, kas topā ierindojas kā pirmais, 2018. gadā dienā vidēji apmeklējuši 548 500 lietotāji.

Portālu Tvnet.lv, kurš, jāpiebilst, ir gan “Re:Baltica” pētījumu objekts, gan sadarbības partneris un topā ieņem otro vietu, dienā vidēji esot apmeklējuši 340 500 lietotāji.

Portālu Jauns.lv, kurš Latvijas apmeklētāko ziņu portālu topā ieņem trešo vietu, saskaņā ar šo pētījumu dienā vidēji apmeklējuši 71 500 lietotāju.

Dati, kā norādīts pētījumā, iegūti no vadošās pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar Latvia” (iepriekš SIA “TNS Latvia”) veiktās iedzīvotāju aptaujas. Te nu arī rodas problēma – šie dati pilnībā neatbilst reālajai situācijai.

Mūsdienās (patiesībā jau labu laiku) interneta statistikas mērīšanai lieto nesalīdzināmi precīzākas metodes.
Baltijas valstīs tiek izmantoti kompānijas “Gemius” pakalpojumi, kas ir pilnībā atzīts industrijas standarts, ko lieto mediji, reklāmas aģentūras un jebkurš cits, kam nepieciešami precīzi un uzticami dati.

“Gemius” interneta portālu apmeklētību mēra digitāli, ar speciāla koda jeb tagu palīdzību, kas ir automatizēti specifisku uzdevumu veikšanai – šajā gadījumā portāla apmeklētības un lietotāju uzvedības fiksēšanai.

“Re:Baltica” un SSE pētījumā izmantotie dati tikmēr ir iegūti (kā minēts pašā pētījumā), aptaujājot cilvēkus.

Diemžēl mūsdienās aptaujāt cilvēkus par interneta vietņu lietošanu ir tas pats, kas mēģināt noskaidrot stadionā notiekošas futbola spēles rezultātu, jautājot par to garāmejošajiem cilvēkiem un ne reizi neieejot stadionā.

Vēl viens piemērs būtu – degvielas uzpildes stacijas vadītājs tā vietā, lai aprēķinātu, cik degvielas gadā ir pārdots un cik nopelnīts, skatītos nevis skaitītāja sniegtajos datos, bet gan sūtītu saviem klientiem e-pastā aptaujas anketas, jautājot, cik un kāda degviela tad gada griezumā ir iepirkta.

Vēl pēdējais – uz mirkli iedomājieties pasauli, kurā jums mājvietā nav elektrības skaitītāja, bet katru mēnesi pie durvīm klauvē smaidīgs elektroenerģijas kompānijas pārstāvis ar anketu un pildspalvu rokā, jautājot: “Kā jums šķiet, cik notērēts?”

Rezultātā atšķirība starp “Re:Baltica” “pētījumā” ierakstītajiem skaitļiem un reālo situāciju ir ļoti liela.

Cik liela ir atšķirība?

Dažviet mērāma pat simtos tūkstošos. Pēc “Gemius” oficiālajiem datiem, nevienā no mēnešiem portāla Delfi.lv vidējais apmeklētāju skaits dienā nebūt nepietuvojas nedz 500 000, nedz 400 000 atzīmei, parasti pakāpjoties nedaudz virs 300 000 apmeklētājiem. Piemēram, 2018. gada jūnijā vidējais portāla apmeklētāju skaits dienā bijis 325 122. 2019. gada jūnijā – 322 199 (“Re:Baltica” pētījumā teikts, ka 2018. gadā dienā portālu vidēji apmeklējuši 548 500 lietotāji).

“Gemius” dati, kas 2018. gadā apkopoti par “Re:Baltica” sadarbības partneri portālu Tvnet.lv, vēsta, ka tā vidējais dienas apmeklētāju skaits vien tā gada oktobrī, novembrī un decembrī pārkāpj 200 000 atzīmi (attiecīgi: 212 064, 217 245, 220 198), taču nedz 2018. gadā, nedz 2019. gadā nevienā mēnesī vidējais dienas apmeklētāju skaits nepietuvojas pētījuma datos minētajam skaitlim par vidējo apmeklētāju skaitu gada griezumā (340 500).

Attiecībā uz portālu Jauns.lv – nevienā no 2018. gada mēnešiem, par kuriem “Gemius” ir pieejama informācija, dienas vidējo apmeklētāju skaits nav bijis zemāks par 96 095. Piemēram 2018. gada oktobrī dienā portālu vidēji apmeklēja 104 909 lietotāji.

Teju tikpat ievērojami atšķiras arī dati par atlikušajiem TOP5 ziņu portāliem. Interesanti, ko par “Baltic Media Health Check 2018-2019” iezīmēto Latvijas interneta ziņu portālu vidi domātu tādas vietnes kā Nra.lv ("Neatkarīgā Rīta Avīze") un La.lv ("Latvijas Avīze"), kas pētījuma topā nav tikuši, taču, vadoties pēc “Gemius” oficiālajiem datiem, ir pelnījuši tur būt?

Šie dati ir publiski pieejami, un par realitāti var pārliecināties ikviens, gan ziņu portālu pārstāvji, gan “Re:Baltic” pētnieki un pētījuma pasūtītāji – Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE). Atliek vien apmeklēt “Gemius” interneta vietni.

Diskusija par datiem neilgi pēc pētījuma publicēšanas aizsākās arī sociālajos tīklos. “Re:Baltica” un SSE pētījumam izvēlēto metodoloģiju un datus pamatoja “Re:Baltica” līdzdibinātāja, žurnāliste Inga Spriņģe.

Spriežot pēc sarakstes, centra pārstāve par “Gemius” eksistenci un lomu nozarē uzzināja no “Twitter”:

Apjomīgajam pētījumam izvēlēti bezmaksas dati

No iepriekš minētā tātad izriet, ka “Kantar Latvia” dati no “Gemius” datiem, piemēram, Delfi.lv gadījumā atšķiras teju par 200 000. Šādai starpībai, domājams, būtu jārosina pārdomas “pētījuma” izstrādātāju lokā.

Lai uzzinātu vairāk par publicētajiem datiem un noskaidrotu, kā uz pētījuma rezultātiem raugās tā veidotāji, sazinājāmies ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Komunikāciju direktori, lūdzot konkrētā pētījuma jautājumos kompetentajiem SSE pārstāvjiem nodot šādus jautājumus:

Kādēļ pētot interneta ziņu portālus, izmantota konkrētā metodoloģija, nevis viegli pieejami, industrijā atzīti un lietoti instrumenti ar augstāko pieejamo precizitāti?

Cik izmaksājis konkrētais pētījums, kur iegūts finansējums un kas to pasūtījis?

Kā tiek vērtēts rezultāts? Ko spriest par datiem attiecībā uz pārējiem medijiem [prese, radio, TV], ņemot vērā nesakritības saistībā ar interneta ziņu portāliem?

Atbildes no pētījuma pasūtītāja SSE puses nesekoja, un tā vietā uz jautājumiem e-pastā atbildēja pētījuma redaktore, “Re:Baltica” žurnāliste Aija Krūtaine. Lūk, atbilde nerediģētā formā:

“Prieks, ka šogad Baltijas Mediju pētījums ir izraisījis tik plašu rezonansi. Pētījumā populārākie mediji tiek noteikti, balstoties uz to auditoriju atbilstoši KANTAR mediju pētījumu datiem. KANTAR šīs aptaujas veic neatkarīgi, SSE Riga vai Re:Baltica nepasūta atsevišķi kādu speciālu pētījumu. Runājot konkrēti par interneta ziņu portālu izpēti, izmantoti KANTAR dati, jo šis uzņēmums ir mūsu partneris un sniedz mums savus datus par brīvu. Tā kā šis pētījums aptver visas trīs Baltijas valstis, tad mums ir svarīgi, lai dati būtu salīdzināmi, un KANTAR kā lielākais tirgus, sociālo un mediju pētījumu uzņēmums, kas darbojas globāli un Baltijas valstīs, mums ļauj to nodrošināt - viņu pētījumu metodes ir vienādas visās Baltijas valstīs.

Es esmu iepazinusies ar diskusijām, kuras sociālajos tīklos radušās par to, vai GEMIUS vai KANTAR dati būtu atbilstošākie interneta ziņu portālu auditorijas atspoguļošanai. Esmu atvērta ieteikumiem, kā uzlabot pētījumu, un, ja GEMIUS ir visas industrijas standarts, tad mēs lūkosim, kā iegūt šos datus par visām trīs Baltijas valstīm, lai varētu izmantot turpmākajos pētījumos. Runājot par citiem datiem, KANTAR televīzijas, drukātās preses un radio pētījumi ir industrijas standarti, kurus izmanto reklāmdevēji un mediju aģentūras. Baltijas Mediju pētījuma pasūtītājs ir un tā veidošanu finansē SSE Riga Mediju studiju centrs. Šis ir jau piektais pētījums par Baltijas valstu medijiem, to auditorijām un finansēm, ar visiem pētījumiem jūs varat iepazīties un tos lasīt SSE Riga Mediju studiju centra mājaslapā.”

Šeit jāpiebilst, ka arī “Gemius” piedāvā salīdzināmus oficiālos datus par visām trim Baltijas valstīm, ne vien “Kantar Latvia”.

Pēc atbildes saņemšanas Jauns.lv uzdeva redaktorei papildu jautājumu: ņemot vērā ievērojamo atšķirību starp “Kantar Latvia” un “Gemius” datiem – vai/kad šis pētījums tiks pārskatīts un labots?

Ir pagājuši vairāki mēneši, taču atbilde uz šo jautājumu joprojām nav saņemta.

Labā prakse būtu iekļaut arī “Gemius” datus

Saistībā ar pētījumu “Baltic Media Health Check 2018-2019” vērsāmies arī pie reklāmas industrijas pārstāvjiem, aicinot paust savu viedokli par “Re:Baltica” un SSE pētījumā publicētajiem datiem par interneta ziņu portāliem.

Ar savām domām padalījās Latvijas reklāmas asociācijas valdes loceklis Kārlis Zembergs: “Analizējot auditorijas datus, būtu jāņem vērā labā tirgus prakse, datu iegūšanas metodoloģija un precizitāte. Ikdienas interneta mediju plānošanā visbiežāk lēmumi tiek bāzēti uz “Gemius Audience” datiem, tāpat “Gemius direct effect”. “Gemius” un “Kantar” interneta auditorijas datu iegūšanas metodes nav salīdzināmas, jo tās bāzētas dažādās metodoloģijās. Katram tirgus dalībniekam ir tiesības izlemt, uz kuriem no pieejamajiem datiem balstīt mediju plānošanas un iegādes lēmumus. Ja auditorijas dati tiek publiskoti, labā tirgus prakse ir sniegt informāciju par datu avotu, periodu, auditorijas definīciju, izlases lielumu u.c. datu salīdzināšanai svarīgiem kritērijiem. SSE pētījuma gadījumā būtu bijis labi sniegt informāciju arī par “Gemius” auditorijas datu rezultātiem.”

Par “Re:Baltica” un Rīgas Ekonomikas augstskolu:

Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” ir dibināts 2011. gada augustā un fokusējas uz sociāli svarīgām tēmām Baltijas teritorijā.

“Re:Baltica” ir Starptautiskā Pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ), Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas tīkla (OCCRP) un Globālā pētnieciskās žurnālistikas tīkla (GIJN) biedrs.

Līdz šim centrs ir saņēmis vairākas žurnālistikas izcilības balvas (tai skaitā Intas Brikšes piemiņas balva par izcilu ieguldījumu žurnālistikā 2017. gadā) un Pētera Grestes vārda brīvības balva 2018. gadā.

Rīgas Ekonomikas augstskola jeb Stokholmas Ekonomikas augstskola (SSE) ir biznesa augstskola Rīgā. Tā dibināta 1994. gadā un laika gaitā ieguvusi reputāciju kā viena no vadošajām šāda novirziena izglītības iestādēm reģionā.

Tās paspārnē esošais Mediju pētniecības centrs (Centre for Media Studies) arī ir Globālā pētnieciskās žurnālistikas tīkla (GIJN) biedrs.