Tukuma centrā atrod desmitiem unikālu vēsturisku dārgumu
Veicot Tukuma luterāņu baznīcas atjaunošanu un tās arheoloģisko izpēti, tika atrasts daudz pārsteidzošu vēsturisku vērtību – apmēram 500 gadus sens krustakmens, desmitiem vēsturisku monētu un rotaslietu, kas savulaik tika liktas kapā līdzi aizgājējiem, un daudz citu artefaktu. Pagājušajā nedēļā ar pērnrudens atradumiem tika iepazīstināti tukumnieki. Pašlaik artefakti nodoti izpētei Rīgā, bet pēc tam to lielākā daļa nonāks Tukuma muzejā.
Pie Tukuma baznīcas atrastās vēsturiskās vērtības
Pērnruden, veicot Tukuma luterāņu baznīcas atjaunošanu un tās arheoloģisko izpēti, tika atrasts daudz pārsteidzošu vēsturisku vērtību – apmēram 500 gadus ...
Pie dievnama senās kapsētas teritorijā, kas tur pastāvējusi aptuveni līdz 1775. gadam atrada bagātīgu monētu un rotaslietu, pārsvarā saktu, klāstu, ko, pēc visa spriežot deva līdzi mirušajiem, viņus guldot zemes klēpī.
Pārsvarā uzieti 16. gadsimta Rīgas brīvpilsētas un 17. gadsimta zviedru šiliņi. Dominēja 17. gadsimta Zviedrijas karalienes Kristīnes I (valdīja Zviedrijā no 1632. līdz 1654. gadam) un citu zviedru valdnieku šiliņi. Tas ir arī laiks, kad apbedīšana pie Tukuma baznīcas notikusi visintensīvāk. Tāpat atrasti 16. gadsimta sākuma Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru kaltās monētas, kā arī Rīgas brīvpilsētas šiliņi, kas jau ir no 16. gadsimta vidus.
Tāpat tur atrastas arī dažāda veida saktas, kuras lietoja apģērba saspraušanai. Zīmīgi, ka starp atradumiem ir daudz kapā līdzi dotu dažādu izmēru nažu, pat viens kaujas duncis. Naži liecina, ka daudzi tukumnieki piederējuši brīvo cilvēku kārtai. Uzietos artefaktus pašlaik pēta Rīgas vēsturnieki un arheologi, bet pēc izpētes tie nonāks Tukuma muzejā.
Savukārt pie baznīcas durvju sliekšņa uziets vismaz 500 gadus sens Teitoņu krustakmens, kalts zilajā granītā, kas varēja norādīt ieeju senajā kapsētā. No kapsētas izceltas arī ap 300 dažāda vecuma indivīdu skeletu paliekas. Kauli pēc to antropoloģiskās izpētes tiks atdoti atpakaļ zemei, turpat baznīcas dārzā, bijušajā kapsētā.
Arheoloģiskā izpēte pie Tukuma baznīcas sākās pērnā gada rudenī, sakarā ar tās remontu, tur ierīkojot hidroizolācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.
Draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts informē: „2019. gada rudenī veiktajos izrakumos atrastie interesantākie priekšmeti - saktas, vainagu un jostu detaļas, piekariņi, zvārguļi, monētas un naži.
Arheoloģiskie pētījumi ap Tukuma baznīcu pērnā gada rudenī norisinājās kapsētas teritorijā, kas senpilsētā ierīkota 14. gadsimtā un pastāvējusi līdz 18. gadsimta beigām. Izpētes laikā atrastas Ziemeļkurzemes pilsētu baznīcu kapsētām netipiski daudz monētu, rotas lietu un nažu. Tās ir jaunas liecības, kas būtiski papildina vai pat maina līdz šim zināmo informāciju par Tukuma viduslaiku draudzes novada sabiedrību, tās brīvajiem un turīgajiem ļaudīm, cilvēku etnisko piederību un iekšējām attiecībām. Arī pētījumos iegūtās interesantās ziņas par viduslaiku tukumnieku veselību, uzturu un dzīves apstākļiem ir līdz šim plašāk nezināmas.
Unikāls atradums ir pie baznīcas ieejas sliekšņa izceltais zilā granīta akmens ar iekaltu teitoņu jeb spieķu krusta attēlu. Krustakmens, kas bijis daļēji ierakts zemē, apzīmējis seno baznīcas kapsētu, iespējams, pat kopš tās pirmsākumiem 14. gadsimtā. Šādi krustakmeņi Latvijā ir retums”.
Tagadējā Tukuma luterāņu baznīca uzcelta 1687. gadā, taču dievnami ap šo vietu bijuši arī agrāk, vismaz jau 15. gadsimtā.
