Tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem
Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.
Jaunākajā pētījumā paplašināts jēdziens par gribu aizstāvēt valsti, tajā ietverot arī nemilitāru dimensiju. Tas darīts, ņemot vērā, ka mūsdienās ģeopolitisko mērķu sasniegšanai arvien vairāk tiek izmantoti nemilitāri risinājumi, turklāt visaptveroša valsts aizsardzība, kuru patlaban turpina ieviest Latvija, ietver arī plaša apjoma nemilitāru jomu, skaidroja pētnieki.
Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.
Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.
Pētījuma autori ir Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Biznesa augstskolas "Turība" doktorants Uldis Zupa.
Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 - krievu valodu.
Intervijās tika izzināti respondentu viedokļi par jautājumiem, kas potenciāli varētu ietekmēt gribu aizstāvēt valsti, tostarp informētību un attieksmi pret visaptverošo valsts aizsardzību, Latvijas sabiedrības vērtībām, nacionālo lepnumu, patriotismu, vēsturiskām atmiņām, uzticēšanos politiskiem spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī starpetniskajām attiecībām, uzticību plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
