foto: LETA
Politologi par KPV LV plāniem mainīt tēlu: tas ir racionāls gājiens
Attēlā - 4 gadus sena vēsture, tiek dibināta politiskā partija "Kam pieder valsts".
Politika
2020. gada 15. janvāris, 09:35

Politologi par KPV LV plāniem mainīt tēlu: tas ir racionāls gājiens

Jauns.lv / LETA

Lai gan partijas "KPV LV" rebrandings ir racionāls solis, partijai ir līdztekus jāatmet populistiskās kustības iezīmes un jākļūst par konkrētu un monolītisku politisko spēku, pavēstīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra.

Attiecībā uz "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova paziņojumu par partijas gaidāmo pārzīmološanu, Skudra stāstīja, ka neapšaubāmi šis paziņojums nāk saistībā ar mērķi atbrīvoties no "KPV LV" saistības ar Artusa Kaimiņa (KPV LV) vārdu. Viņš tomēr saredz šo gājienu kā racionālu, jo Zakatistovs esot sapratis, ka turpmāk "KPV LV" ar savu pašreizējo tēlu nevarēs pastāvēt bez Kaimiņa.

Runājot par turpmāko partijas likteni, politologs uzsvēra, ka šobrīd, spriežot pēc visiem publiskajiem izteikumiem, nav skaidrības par to, kas notiek partijas iekšienē. Tomēr viņš mudināja sekot līdzi gaidāmajam balsojumam par partiju apvienības "Jaunā vienotība" sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņamamību. Šis balsojums nākamajā plenārsēdē, politologa ieskatā, kalpos kā signāls par partijas turpmāko virzienu un tās pašreizējo stāvokli.

Viņaprāt turpmāk būs jādomā par Kaimiņa un frakcijas līdzpastāvēšanu parlamentārā kontekstā, jo, būdams Saeimas deputāts, Kaimiņš varētu pievērsties darbībām, kas ietu pret "KPV LV" frakciju. Tomēr Skudra raksturoja pašreizējo konfliktu starp Kaimiņu un Zakatistovu kā "privātu divu deputātu savstarpējo attiecību kārtošanu, kas neatspoguļo iekšpolitiku plašākā kontekstā".

Vaicāts komentēt pašreizējos partiju reitingus, politologs atzina, ka ir grūti spriest par elektorāta nostāju pret Kaimiņa izslēgšanu. Tomēr viņš pauda savus galvenos novērojumus, kuri izriet no aptaujām. Politologs uzsvēra, ka pašreizējās pazīmes norāda uz to, ka elektorāts ir dziļi vīlies partijā. Līdztekus Skudra atgādināja, ka aptaujas tika veiktas kamēr Kaimiņš vēl bija frakcijā, kas pašreizējā kontekstā liedz provizoriski visaptverošā veidā nonākt pie konkrētiem secinājumiem.

Tāpat analizējot "KPV LV" kritumu partiju reitingos, politologs piebilda, ka iemesli ir dažādi, bet primāri vainojama šķelšanās un neskaidrība, kas valda partijā, jo īpaši saistībā ar viņu lomu koalīcijā. Iztirzājot nesenos notikumus saistībā ar "KPV LV", Skudra klāstīja, ka līdztekus vēlētāju neizpratnei par partijas lomu koalīcijas līmenī ir jāņem vērā arī līdzšinējā Kaimiņa rīcība, nesenās izmaiņas frakcijā un partijas nostāja pret koalīciju saistībā ar pašvaldību likumprojektiem.

Spriežot par turpmākajām Kaimiņa darbībām, Skudra uzsvēra, ka primārais faktors būs politiķa atbalsts tieši no vēlētāju puses. Politologs klāstīja, ka patlaban "Kaimiņš nevēlas mediju uzmanību, viņš gaidīs līdz partijas kongresam".

Savukārt attiecībā uz potenciālajiem kandidātiem gadījumā, ja Kaimiņš pametīs partiju, Skudra minēja iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kurš viņaprāt patlaban ir primārais kandidāts, Ēriku Pucēnu (KPV LV), par kuru politologam vēl pagaidām ir šaubas, un Jāni Vitenbergu (KPV LV).

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens atklāja, ka šobrīd būtiskākais jautājums ir tas, par ko partija pārzīmološanas rezultātā vēlas kļūt. ""KPV LV"' ir klasiska populistiskā partija gluži kā no grāmatas. Par ko viņi taisās kļūt, kreisajiem," jautāja politologs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka svarīgi saprast, vai jaunās partijas zīmols un programma būs interesanta partijas iepriekšējam vēlētājam un vai ar jauno zīmolu "KPV LV" spēs piesaistīt jaunus atbalstītājus.

Vienlaikus sociālo zinātņu fakultātes dekāns vērsa uzmanību tam, ka jāseko līdzi tam, kas notiks ar Aldi Gobzemu, proti, vai pēc partijas pārzīmološanas Gobzems atgriežas vai "turpina lidot savā orbītā". "Ja šis ir manevrs, lai izmestu Kaimiņu un dabūtu Gobzemu iekš "KPV LV", tad, protams, Kaimiņam ir jādodas prom no partijas un varbūt pat politikas vispār, ja tas ir veids, kā aktualizēt šīs partijas programmu," sacīja Ikstens.

Viņaprāt, Kaimiņam būs grūti sastrādāties ar "KPV LV", ja notiks partijas zīmola maiņa, jo Kaimiņš sevi uzskatot par "partijas tēvu, radītāju un cilvēku, kas gandrīz visus "KPV LV" politiķus ievilcis Saeimā".

Savukārt Ikstens, vaicāts par to, ko tas nozīmētu jau tagadējam politiskajam spēkam, ja Kaimiņš aizietu no "KPV LV" sacīja, ka tas ir atkarīgs no tā, kādu partiju veidos. Un vaicāts, vai Zakatistovs varētu būt "KPV LV" "glābējs", politologs norādīja, ka pret viņu neviens nav atcēlis kriminālprocesu un apšauba vai būtu apdomīgi izvēlēties Zakatistovu par partijas līderi.

Jau ziņots, ka Zakatistovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vēstīja, ka patlaban tiek apsvērta iespēja par rebrandingu partijas līmenī. Minētā opcija tikšot piedāvāta partijas kongresā 8.februārī.

Šā gada 8.janvārī "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma no tās sastāva izslēgt divus Saeimas deputātus - partijas "KPV LV" līdzpriekšsēdētāju Kaimiņu un Blumbergu. Kā skaidroja "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā abu deputātu "ilgstošu attieksmi" pret partijas Saeimas frakcijas darbu.

"Mēs jau sen nejūtam šos deputātus kā komandas spēlētājus un biedrus," paziņoja Pucens, pēc kura vārdiem, Kaimiņš un Blumbergs balsojumos ir uzticīgi valdības koalīcijai, bet ne partijai un tās darbam Saeimas frakcijā.

Turpmāk "KPV LV" Saeimā darbosies desmit deputātu sastāvā.