Ar vairāk nekā 300 gaisa temperatūras rekordiem 2019. gads kļūst par siltāko, kāds jebkad Latvijā pieredzēts
Pagājušais gads Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē, un tika pārspēti vairāk nekā 300 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tomēr 2019. gadā bija arī visvairāk valsts minimālās gaisa temperatūras rekordu pēdējos 12 gados. Kādi bija spilgtākie 2019. gada laika apstākļu notikumi, kas ietekmēja tā kļūšanu par siltāko novērojumu vēsturē?
Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2019. gadā bija +8,2°C, kas ir augstākā gada vidējā gaisa temperatūra novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,4°C pārspējot 2015. gada rekordu. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6°C tāpat kā viss gads bija siltākais novērojumu vēsturē, bet aprīlis un decembris bija trešie siltākie. Pārspēti tika 317 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 14 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pagājušā gadā bija arī vairāki vēsāki periodi, un 2019. gads ir pirmais pēdējos 12 gados, kad ir pārspēti vismaz 3 Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi.
Gada nokrišņu daudzums 2019. gadā bija 629,2 mm, kas ir 9% zem gada normas (692,3 mm). Aprīlī vidēji Latvijā nolija vien 2,9 mm, tam kļūstot par sausāko aprīli novērojumu vēsturē, bet Madonā, Rēzeknē un Zīlānos aprīlī nokrišņi nesasniedza pat 0,1 mm. Novembra 1. dekāde Latvijā bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē, turklāt 5 novērojumu stacijās (Alūksne, Kolka, Mērsrags, Rēzekne, Zosēni) tā bija vismitrākā.
Bieži tika novēroti pērkona negaisi, no kuriem pirmais bija jau 16. janvārī, bet pēdējais – 16. decembrī. Visspēcīgākais pērkona negaiss bija 11. jūnijā Kurzemē un 12. jūnijā Vidzemē, ko pavadīja lielgraudu krusa un virpuļviesulis. Bet 6. jūlijā virpuļviesulis Balvu novadā nopostīja vairākas mājas un meža platības.
