Normundu no slimnīcas atlaida mājās. Nomirt...

Izrakstā teikts, ka nāves cēlonis ir infarkts un galvas smadzeņu stumbra insults, un it kā nebūtu ko piebilst, jo ar līdzīgām nāvēm diemžēl sastopamies ik dienu. Tomēr šī situācija ir īpaša, jo tikai divas dienas pirms šā traģiskā iznākuma Normundu ar neatliekamo palīdzību aizveda uz Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Saļima pie galda viesībās

Pēc "stradiņu" izraksta redzams, ka 23. decembrī no rīta Feldmanis ir atlaists mājās ar ieteikumu vērsties pie ģimenes ārsta un ievērot “ārstnieciskos un darba režīmu norādījumus atbilstoši pacienta veselības stāvoklim”.

Normunda atraitne Ilze Feldmane "Kas Jauns Avīzei" stāsta, ka kopā ar vīru 22. decembrī bijuši viesībās un viņš pēkšņi sabrucis turpat pie galda. Vīrs jau kādu laiku bijis uz slimības lapas ar sirds mazspēju, un pēc kardiogrammas rezultātiem ģimenes ārsts Normundam bija norīkojis vizītē pie kardiologa. Diemžēl pieraksts bija iespējams tikai pēc divām nedēļām, un viņš nepaspēja. Kad atbrauca ātrie, Normundam ļoti sāpēja galva, bija vemšana, īsti negribēja klausīt ķermeņa kreisā puse. Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā viņi nokļuva ap pieciem vakarā, Normundu ieveda nodaļā, no Ilzes paņēma telefona numuru, solot informēt par tālāko. Viņa gan pati mēģinājusi zvanīt vīram, taču nesekmīgi.

No slimnīcas nespēja iziet saviem spēkiem

Pēc kāda laika gan vīrs piezvanījis un pastāstījis, ka veikta datortomogrāfija, tagad gaidot ausu, kakla un deguna ārstu, bet visticamāk no rīta laidīšot ārā. Izrakstā patiešām atrodams ārsta radiologa slēdziens, ka galvas tomogrāfijā nekādas izmaiņas vai nobīdes no normas nav konstatētas. Ilze atceras: “Kaut arī bija solīts, man no slimnīcas neviens tā arī nepiezvanīja, bet no rīta piezvanīja pats Normunds, kurš ļoti vārgā balsī teica, lai braucot viņam pakaļ. Aizbraucu un atradu viņu uzņemšanas nodaļas gaitenī, krēslā saļimušu un vienās zeķēs.” Normunds nav pat varējis patstāvīgi paiet, un labi, ka bija atbraucis arī dēls. Edgars Feldmanis atceras: “Tētim joprojām stipri reiba galva, kreisā puse neklausīja nemaz, un paiet viņš arī īsti nevarēja. Gāju pēc mašīnas, braucu iekšā slimnīcas teritorijā zem visiem ķieģeļiem, un vedām viņu mājās.”

Ātrie neiesaka vest uz "stradiņiem"

Atgriezies mājās, Normunds visu dienu un nakti pavadījis gultā, visi simptomi turpinājušies, tāpēc ģimene nolēmusi atkārtoti saukt ātros. Kad brigāde ieradusies, viņiem pateikts, ka pēc noteikumiem slimnieks būtu jāved atpakaļ uz Stradiņa slimnīcu, taču tad mediķe apskatījusi līdzi iedoto slimnīcas izrakstu.
Viņas teiktais Ilzi šokējis: “Ārste man pateica, ka, spriežot pēc tā, cik virspusējs un paviršs ir šis dokuments, viņa man tomēr ieteiktu vīru vest uz Gaiļezera slimnīcu, bet tas ir par papildu samaksu. Skaidrs, ka biju gatava maksāt, bet, gods kam gods, beigās no manis to naudu nepaņēma.”

Gaiļezerā viņi ieradās ap vienpadsmitiem no rīta, un Normunds uzreiz nogādāts insulta vienībā. Diemžēl laiks bija zaudēts, jo insulta gadījumos dārga ir katra minūte, un ārstu cīņa par vīrieša dzīvību bija nesekmīga.

Spēlēja pūtēju orķestrī

Normunds ilgus gadus bijis mūziķis – vienpadsmit gadus spēlējis trompeti pūtēju orķestrī "Rīga" tā ziedu laikos Gunāra Ordelovska vadībā. Pēc Ordelovska aiziešanas viņš pārcēlies uz Liepājas simfonisko orķestri. To, ka Normunds bija patiešām labs pūtējs, apliecina fakts, ka savulaik, lai nodrošinātu viņam labu instrumentu, Liepājas dome pēc orķestra vadības lūguma pat nolēma nopirkt slavenās amerikāņu firmas "Vincent Bach" trompeti par 2300 latiem. Savu pieredzi Normunds nodevis arī bērniem, strādājot mūzikas skolā. Viņš bijis arī viens no pirmajiem diviem Latvijas mūziķiem, kuri deviņdesmito gadu sākumā riskēja doties piepelnīties uz Vāciju. Tomēr sirds palika Latvijā, un Normunds ātri atgriezās uz palikšanu.

Kilbloka zaudējusi vērtīgu darbinieku

Tomēr ar mūziķa algu vien ģimeni nodrošināt nevarēja, un Normunds, kardināli mainot dzīvi, sāka strādāt izdevniecībā "Zvaigzne ABC". Tās vadītāja Vija Kilbloka stāsta: “Normunds nostrādāja pie mums 15 gadus un to laikā no noliktavas strādnieka izauga līdz faktiskajam visas loģistikas vadītājam, un es vienkārši tagad nezinu, kur lai tādu cilvēku viņa vietā atrodu. Viņa pārziņā bija pilnīgi visas piegādes, viņš mūsu milzīgajā noliktavā ar 5000 nosaukumu varēja atrast pat adatu siena kaudzē un mācēja braukt ar jebkuru tehniku. Es esmu šokā par notikušo, ņemot vērā arī, ka viņam bija ļoti laba medicīniskā apdrošināšana, kura nevienu slimnīcā nav ieinteresējusi.”

Slimnīcai izteikties liedz likums

Stradiņa slimnīca pagaidām savos komentāros "Kas Jauns Avīzei" ir visai skopa, jo to nosaka Ārstniecības un Datu aizsardzības likums. Slimnīcas pārstāve Janita Veinberga: “Diemžēl publiski nevaram komentēt konkrēto notikumu, jo personas datu aizsardzības regula mums liedz publiski paust ziņas par identificējamu personu, slimnīcas pacientu.”

Šobrīd Veinbergas rīcībā nav informācijas, ka tuvinieki būtu vērsušies pie slimnīcas vadības ar iesniegumu par notikušo. Gadījumos, kad tuviniekiem vai pacientiem ir bažas par kvalitātei neatbilstošu ārstniecības vai aprūpes pakalpojumu, Veselības inspekcija ir tā uzraudzības iestāde, kura veic pārbaudi un noskaidro notikušā apstākļus, dodot savu atzinumu.

“Reaģējot uz rezonansi guvušo notikušā aprakstu sociālajos tīklos, arī slimnīcā varam prognozēt iekšējo pārbaudi, lai skaidrotu apstākļus. Protams, ja tiek konstatēti iespējami pārkāpumi vai neatbilstība ārstēšanas vai izmeklēšanas procesam, slimnīca ir gatava uzņemties atbildību likumā noteiktajā kārtībā,” norāda Veinberga.

Izsaka līdzjūtību

Atbildot uz jautājumu, kādēļ pacientu apskatīja ārsts rezidents, Veinberga vēlas skaidrot, ka nebūtu pareizi runāt par zināšanu trūkumu, jo “rezidents ir persona, kura sekmīgi apguvusi sešus gadus ilgu medicīnas studiju programmu un ieguvusi ārsta grādu”. Visi rezidenti slimnīcā strādājot pieredzējušu speciālistu virsvadībā.

“Ceru, ka manas atbildes neliksies kā cinisma paraugs, saprotot, cik patiesi izmisuši ir tuvinieki, cik sāpināti kolēģi un draugi, vēloties tikai noskaidrot, kas patiesībā ir noticis. Šobrīd varu vien paust nožēlu par notikušo un izteikt visdziļāko līdzjūtību kolēģiem,” piebilst Veinberga.

Dosies uz Veselības inspekciju

Tikmēr atraitne, Vijas Kilblokas iedrošināta, ir nolēmusi iet tiesisku ceļu un sākotnēji, kā paredz likums, vērsīsies Veselības inspekcijā. Viņa vērsusies pie advokāta Ivo Klotiņa, kurš, pagaidām tikai virspusēji iepazinies ar dokumentiem, ir tajos saskatījis virkni dīvainību.

“Vispirms vērsīsimies inspekcijā un tad atkarībā no slēdziena domāsim, ko darīt tālāk. Arī šis slēdziens ir pārsūdzams, tāpēc sākotnējās procedūras varētu aizņemt vairākus mēnešus.

Maksimālā naudas summa, ko likuma ietvaros tuvinieki var pieprasīt, kad pacientu nāves gadījumos tiek atklātas medicīniskā personāla kļūdas vai paviršība, ir 140 000 eiro, taču, protams, te viss atkarīgs no izmeklēšanas rezultātiem. Atsevišķos gadījumos šādas situācijas var beigties arī ar kriminālprocesa uzsākšanu,” "Kas Jauns Avīzei" teic advokāts.

Lai tas neatkārtotos

Feldmaņu ģimene gan uzsver, ka par naudas prasīšanu no valsts šobrīd pat nedomā, jo Normunda dzīvību vairs neatgriezt. Tomēr viņiem ir ļoti liela vēlme noskaidrot patiesību, vai šī nāve tomēr nav Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļas mediķu iespējami paviršas rīcības rezultāts.

“Kad es atceros, kā viņš sabrucis tur tajā gaitenī vientuļš sēdēja, man joprojām birst asaras. Un es nevaru saprast, kā tas varēja notikt tieši Stradiņa slimnīcā, kur ir ļoti laba kardioloģijas nodaļa ar izciliem speciālistiem. Es ceru, ka šī izmeklēšana sniegs uz to atbildes un gan slimnīca, gan arī uzraugošās iestādes labos savas kļūdas, lai nākotnē nekas tāds neatkārtotos,“ saka Ilze.
"Kas Jauns Avīze" noteikti turpinās sekot šim gadījumam un informēt lasītājus par notikumu attīstību.