Dabas dīvainības nebeidzas: pirmais taurenis manīts jau 1. janvārī

Vidzemes augstskolas lektors, bioloģijas maģistrs Juris Smaļinskis 1. janvārī mežā Valmieras pusē redzēja pirmo pavasara vēstnesi – krūkļu balteni jeb citrontauriņu.

Būs dzeltena vasara

“Pirmais tauriņš šogad! Būs dzeltena vasara,” "Kas Jauns Avīzei" smej Smaļinskis. “Tauriņš bija diezgan sastindzis, neko daudz viņu netraucēju. Domāju, ka drīzāk viņu kāds bija izkasījis laukā no ziemošanas vietas. Alu tur nebija, tikai mežs.”

Entomologs Voldemārs Spuņģis "Kas Jauns Avīzei" skaidro: “Krūkļu baltenis jau plus piecu grādu temperatūrā var sākt kustēties. Visticamāk, viņš bija izlīdis ārā no ziemotnes, bet palidot gan nevar – tam vajag ap +16 grādu. Šis gadījums nav nekas neparasts, visticamāk tauriņu kāds iztraucējis. Ja viņš ielīdīs atpakaļ ziemas guļā, tad līdz pavasarim izdzīvos. Tikai nevajag tauriņu nest telpās, jo tad tas var sākt lidot, iztērēt savus ziemas krājumus un nomirt.”

Ezis meklē jaunu guļvietu

Siguldiete Vija Vāvere šā gada pirmajā dienā sastapa citu negaidītu ziemas ciemiņu – ezi, kas parasti laiku no oktobra līdz martam pavada ziemas guļā zem kāda dižāka koka saknēm, kritalu, žagaru vai malkas krāvuma.

Zoologs Vilnis Skuja spriež, ka arī ezi kāds varēja iztraucēt un pamodināt. Vasara bija sausa, un lietavas varēja applūdināt viņa ziemas alu, adataini mitrums varēja pamodināt un mudināt meklēt sausāku vietu.

“Šajā laikā pamodušies vairāki ziemas gulētāji, piemēram, ķirzakas, kas ieziemojušās nepareizās vietās un tagad pārvācas. Ezis jau tagad arī var kaut ko uzēst, atrast kādu slieku. Šī piespiedu pastaiga viņam nekas slikts nav, jo arī vasaras naktīs temperatūra brīžiem ir plus pieci, seši grādi. Par to nevajadzētu satraukties, tāpat kā cilvēki mēģina izrauties no dabas likstām, arī eži to dara. Dabā jau normālais iet roku rokā ar anormālo. Tā ir interesanta parādība, bet tāpēc ezis jau ir ezis, lai to veiksmīgi atrisinātu,” stāsta Skuja.

Operdziedones dārzā zied roze

Šajā laikā priecē arī tikko uzziedējuši ziedi. Piemēram, operdziedātājas Sonoras Vaices dārzā uzplaukusi roze, bet Rīgā, Uzvaras parkā, decembrī uzziedēja sakuras jeb Japānas ķirša zars.

Dārzkopības speciālista Māra Narvila mājās Gramzdas pagastā Priekules novadā uzziedējušas prīmulas. Viņš Kurzemes Vārdam saka: “Tik ilgstoši siltu laiku īsti par normālu nevar uzskatīt. Pavasara puķes tāpēc pamodušās, bet augi, kuriem ilgāks miera periods, vēl nereaģē uz šīm izmaiņām. Ja puķes cietīs no sala, nākamā ziedēšana pavasarī vairs tik kupla nebūs. Tomēr augiem ir rezerves, tie pilnībā bojā neaiziet, ja vien cilvēks pats pie tā nav vainīgs.”

Ja silts laiks turpināsies janvārī, situācija draudot kļūt bīstamāka, jo miera periods var beigties kauleņkokiem. “Labāk būtu, ja ziema atnāktu. Taču laika prognozes sola, ka gaisa temperatūra grozīsies ap nulli. Jo siltums turēsies ilgāk, jo ticamāk, ka dārza augi modīsies. Tad, uznākot 10–15 grādu salam, tie var apsalt,” norāda Narvils.

Siltuma rekordi

Laika prognozes liecina, ka šis mēnesis var kļūt par siltāko janvāri Latvijā novērojumu vēsturē. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, siltākā janvāra tituls pieder 1989. gadam, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +1,8 grādi. Janvāra otrajā pusē gan palielināsies iespēja sagaidīt salu.

Pagājušais gads kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 grāds kļuva par siltāko zināmajā Latvijas meteoroloģijas vēsturē.