Stabulnieka jubileja, baleta zvaigznes Liepājā un Cēsīs, "Latvian voices" koncerti: ko darīt 21. un 22.novembrī

Liepājā un Cēsīs uzstāsies baleta zvaigznes, bet Rīgā notiks Eiropas Parlamenta Kino balvai izvirzīto filmu skate. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs: aktuālais dizains, Rainis un Aspazija Rīgā, Zemessardzes virsnieki – Ogrē, bet Kalpotājs un savādie meža ļaudis Liepājā.

Rīgā, mūzikas namā „Daile” sestdien, 21.novembrī, pulksten 15.00 un 19.00 izskanēs vokālās grupas „Latvian voices” koncerts „Pāri robežām”. Koncerta nosaukums pauž vokālās grupas iecerēto izaicinājumu paplašināt repertuāra stilistiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās robežas. No latviešu tautasdziesmas, ko vokālā grupa izjūt kā savu aicinājumu, ar jauno programmu tiks sperti soļi pretī inovatīvai popmūzikai. Koncerts būs spēle ar a capella žanra iespējām, izmantojot mutesbungas, ķermeņa perkusiju un citus interesantus muzikālos risinājumus.

Lielāko daļu koncerta veidos grupas dalībnieču oriģinālmūzika svaigās un dzīvespriecīgās krāsās. Mūzika tapusi arī labi zināmajiem latviešu dzejnieku dzejoļiem - Aspazijas „Mēness starus stīgo” un Imanta Ziedoņa „Viegli”.

Līdzās oriģināldziesmām tiks izpildīta arī populārās mūzikas klasika, kā, piemēram, „The Beatles” „Strawberry Fields” un Alanisas Morisetes „Thank U”.

Koncertprogramma tapusi, grupai sadarbojoties ar vairākiem mūziķiem - komponistu un sitaminstrumentu mūziķi Rihardu Zaļupi, diriģentu un dziedātāju Jāni Ozolu, dziedātājām un vokālajām pedagoģēm Anniju Zahovsku un Anniju Putniņu, kā arī komponistu un aranžētāju Edgaru Beļicki.

Biļešu cenas:10 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesnams.lv.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā sestdien, 21. novembrī, pulksten 17.00 notiks Ulda Stabulnieka piemiņas koncerts „70 gadi ar Latviju”. Šogad Uldim Stabulniekam apritētu 70 gadu, un, lai gan komponista jau trīs gadus vairs nav mūsu vidū, viņa dziesmas skan joprojām - gan radio un TV ierakstos, gan koncertos un klausītāju sirdīs.

Koncertā muzicēs Latvijas Universitātes absolventu koris „Jubilate”, Latvijas Universitātes kamerorķestris, dziedātāja Ieva Akuratere un aktieris Juris Hiršs. Koncertā piedalīsies arī Cēsu 1. pamatskolas meiteņu koris „Con Anima”. Klausītājus gaida tikšanās ar zināmām un iemīļotām Ulda Stabulnieka dziesmām („Barons”, „Paliec un neaizej”, „Piesaukšana”, „Rīga”, „Tu esi”, „Pērles”, „Varbūt”, „Melodija”, „Tik un tā”), skanēs arī teātra mūzika, mazāk dzirdēti opusi, kā arī daļas no Antonio Vivaldi kantātes „Gloria”.

Koncerta dienā Universitātes vestibilā varēs apskatīt fotoizstādi „Uldim Stabulniekam 70. Balss, dvēsele, dzeja un dziesmas”.

Uldis Stabulnieks ir viens no izcilākajiem un patriotiskākajiem Latvijas komponistiem. Viņa muzikālie darbi ir ļāvuši gan smieties, gan raudāt, gan izjust lepnumu par savu tautu. Viņš mūžībā aizgāja 2012. gadā.

Biļešu cena: 3 eiro („Biļešu paradīzes” tīkla). Sīkāk internetā: www.kultura.lu.lv.

Uldis Stabulnieks: “Tik un tā” (“Mikrofons”, 1981. gads)

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors” jeb Austrumlatvijas koncertzālē, svētdien 22. novembrī pulksten 17.00 par godu latgaliešu mūziķa, dziesmu un tekstu autora Andra Eriņa 60. dzimšanas dienai notiks viņa autorkoncerts „Dvēseles tilti”.

Koncertprogrammā „Dvēseles tilti” Andra Eriņa skanīgākās dziesmas izdziedās un izspēlēs pats komponists, Aija Eriņa, Eriņu un Vorkaļu saime, Ingrīda Balode - Augstkalne, grupas „Dricānu dominante”, „Baltie lāči”, „Gints un es”, folkloras draugu kopa „Vīteri”, „Laimas muzykanti”, Rēzeknes novada jauktais koris „Ezerzeme”, kā arī Eināra Lipska instrumentālā grupa. Pasākumu vadīs Agnese Eriņa un kinorežisors Jānis Streičs. Koncertā skanēs tādas Andra Eriņa dziesmas kā „Komer mes Latgolā”, „Storp divim asarim”, „Austras dziesma”, „Rēzeknes studentiem”, „Siltajām dvēselēm”, „Cymdu roksti”, „Pieguļa”, „Dziesma augšā esot” un „Zemei un dziesmai”.

„No kā rodas mūzika? To nevar izskaidrot. Tā ir tāda dvēseles vibrēšana, nesaprotama sajūta. Tās nav konkrētas skaņas, kuras, varētu teikt, nāk no Dieva. Ar savām dziesmām, tam es ticu, varu padarīt labāku šo pasauli, cilvēciskāku sabiedrību, skaistāku dzīvi. Ticu, ka manas dziesmas var paveikt kaut miljono daļu no tā, ko dara Dievs - vairot mīlestību un ticību,” saka Andris Eriņš.

Andris Eriņš ir populārā televīzijas šova „Dziedošās ģimenes” Eriņu saimes tēvs - savu plašo lauku saimnieks, mūziķis un kultūras darbinieks.

Biļešu cenas: 5 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

„Dricānu dominante”: „Cymdu roksti”

4. Klavierduets uz divām klavierēm Mūzikas akadēmijā

Latvijas Mūzikas akadēmijā (Krišjāņa Barona ielā 1, Rīgā) sestdien, 21.novembrī, pulksten 19.00 notiks koncerts „Divas klavieres”, kurā uzstāsies pianisti ar starptautisku reputāciju - Aļona Černi no Šveices un latviešu pianists Artūrs Cingujevs. Koncertā tiks atskaņoti Volfganga Amadeja Mocarta un Johannesa Brāmsa skaņdarbi divām klavierēm.

Aļona Černi (1960) ir ukraiņu izcelsmes pianiste, kura ilgu laiku dzīvo Šveicē un aktīvi koncertē ASV, Lielbritānijā, Izraēlā, Vācijā, Itālijā, Austrijā, Japānā; ieraksta solo kā arī kamermūzikas albumus ar klarnetistu Fabio di Kazolu, vijolnieku Iļju Grūbertu un citiem. Bet pianistes neordināro personību, cīņassparu un mūzikas mīlestību, kā arī rūpes par nabadzīgiem bērniem varam skatīt režisora Kristiana Labharta dokumentālajā filmā „Appassionata”, kas ieguvusi Cīrihes kinofestivāla publikas simpātijas balvu.

Savukārt Artūrs Cingujevs (1985) ir pianists, kurš nojauca dzelzs priekškaru pēc vairāk nekā divdesmit gadu pārtraukuma un kļuva par pirmo latviešu studentu Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā, pabeidzot to ar zelta medaļu pie leģendārās profesores Eliso Virsaladzes. Studijas turpinājis Bernes Mākslu augstskolā Šveicē. Uzstājies Eiropas prestižās koncertzālēs, piedalījies koncertos un festivālos Baltijas valstīs, Vācijā, Francijā, Polijā, Zviedrijā, Holandē, Čehijā, Slovākijā, Šveicē un Krievijā. Paralēli koncertdarbībai nodarbojas ar kultūras un izglītības pasākumu organizēšanu, ir koncertorganizācijas „Impresario Baltica” dibinātājs.

Biļešu cenas: 5 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.jvlma.lv.

5. „Lux” Kino balvas dienas kinoteātrī "Splendid Palace"

No piektdienas, 20. novembra, līdz svētdienai, 22.novembrim, Rīgas kinoteātrī „Splendid Palace” norisināsies Eiropas Parlamenta Kino balvai „Lux” izvirzīto trīs filmu – „Mediterranea”, „Mustang” un „Urok” – izrādes. Filmas demonstrēs bez maksas katru dienu pulksten 18.30.

* 20. novembrī demonstrēs Itālijas, Francijas, ASV, Vācijas un Kataras kopražojuma filmu „Mediterranea”, kas stāsta par migrantu bīstamo ceļu uz Eiropu. Filmas darbība sākas Alžīrijā, kur ieradies Ajiva - jauns vīrietis no Burkinafaso. Kopā ar Ajivu ieradies arī viņa draugs Abāss. Abi vīrieši devušies ceļā cerībā rast labāku dzīvi Eiropā.

* Savukārt 21. novembrī tiks rādīta Francijas, Vācijas, Turcijas un Kataras kopražojuma filma „Mustang”, kuras sižets vēsta par sievietes lomu sabiedrībā. Ir vasaras sākums. Lale, Nura, Eke, Selma un Sonaija ir māsas, kuras ir nešķiramas kā pieci rokas pirksti. Meitenes dzīvo ciematā Turcijas ziemeļos un kādu dienu, atgriežoties no skolas, iesaistās nevainīgā rotaļā ar zēniem. Piedēvējot šai rotaļai izdomātu netiklību, izceļas skandāls ar negaidītām sekām.

* Bet 22. novembrī varēs skatīt Bulgārijas un Grieķijas filmu „Urok” („Mācība”), kas stāsta par ideālistiskas lauku skolotājas cīņu ar ekonomiskām problēmām. Nadja ir angļu valodas skolotāja. Viņa dzīvo kopā ar savu vīru, kuram nav darba, un abu četrgadīgo meitu. Kādu dienu, kad Nadja pārnāk mājās no darba, viņu gaida tiesu izpildītājs - bankai nav veikti kredīta maksājumi.

„Lux” Kino balvu iedibināja 2007. gadā un to ik gadu piešķir Eiropas Parlaments. Tai ir divi galvenie mērķi - vērst uzmanību uz Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un atbalstīt Eiropas valstu kopražojuma filmu izplatīšanu Eiropas Savienībā. „Lux” Kino balvas finālistes ir subtitrētas 24 oficiālajās Eiropas Savienības valodās un bez maksas tiek izrādītas visās 28 dalībvalstīs.

Pieteikšanās uz bezmaksas kinoseansiem pa e-pastu: epriga@europarl.europa.eu. Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv.

Piektdien, 20. novembrī, pulksten 19.00 Liepājas koncertzālē „Lielais Dzintars” un sestdien, 21. novembrī, pulksten 19.00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis” notiks ekskluzīvs „Baleta zvaigžņu galā koncerts”.

Baleta programmā skatītāji varēs redzēt slavenos pas de deux no leģendārajiem baletiem „Gulbju ezers”, „Korsārs”, „Satanilla”, „Silfīda”, „Esmeralda” un citiem baletiem pasaules labāko baleta mākslinieku izpildījumā, kuru vidū būs: Momoko Hirata – starptautiskā baleta konkursa „Prix de Lausanne” prēmijas laureāte, kura beigusi Londonas Karaliskā baleta skolu un ir Birmingemas Karaliskā baleta primabalerīna:  Ulvi Azizovs – Rūdolfa Nurijeva XVI Starptautiskā baleta festivāla prēmijas ieguvējs, kā arī īpašās XVIII Starptautiskā pasaules baleta zvaigžņu galā koncerta Budapeštā prēmijas laureāts; Kristina Pazara – Starptautiskā baleta konkursa Vīnē, kā arī Rūdolfa Nurijeva Starptautiskā baleta konkursa īpašās balvas ieguvēja, strādājusi Štutgartes baletā; Sofija Mentegjaga, kura beigusi baleta skolu Argentīnā, Buenosairesā, strādājusi Santjago baletā, Beļģijas Karaliskā baleta primabalerīna Dāvids Džonatans – Starptautiskā horeogrāfijas konkursa Austrālijā un Somijā īpašas balvas ieguvējs, strādājis Austrālijas baletā, Beļģijas Karaliskā baleta solists.

Koncerta mākslinieciskā vadītāja Olga Azizova ir pārliecināta, ka koncerts kļūs par ievērojamu kultūras notikumu un mākslas svētkiem. Pasaules baleta zvaigznes, kas uzstāsies Liepājā un Cēsīs, ir spīdējušas uz labākajām Anglijas, Beļģijas, Francijas, Ungārijas un citu valstu teātra skatuvēm. „Ikviens dejotājs, kurš iznāks skatuves, atradīs ceļu uz katra skatītāja sirdi, jo balets tas ir daudz kas vairāk par parastu deju. Tā ir īpaša dzīve. Tajā ir viss – skaistums, harmonija, kaislības, izteiksmīgums. Balets tā ir tiekšanās uz skaistuma ideāliem, tā ir iespēja caur deju iedvesmot cilvēku,” saka Olga Azizova.

Biļešu cenas: 15 -40 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.etoileballetgala.com.

7. Izstāžu ceļvedis: savādi mistiskie meža ļaudis Liepājā, virsnieki Ogrē un Rainis ar Aspaziju uz Rīgas teātru skatuvēm

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecrīgā) līdz nākamā gada 3. janvārim līdztekus apjomīgajai Somijas Stikla muzeja ceļojošajai izstādei skatāma arī ekspozīcija "Iittala – aktuāls dizains kopš 1881. gada”, kas iepazīstina ar „Fiskars Group” sastāvā esošā leģendārā stikla priekšmetu ražotāja „Iittala” izstrādāto dizaina koncepciju un mūsdienīgo produkciju. „Iittala” zīmola produktus savulaik veidoja Somijas arhitektūras un dizaina zvaigznes, bet mūsdienās „Iittala” strādā ar dizaineriem no visas pasaules. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgā, Līvu laukumā, līdz novembra beigām, bet decembrī laukumā pie Nacionālās operas, apskatāma vides izstāde „Rainis un Aspazija pāri laikiem Rīgas teātros”, kas ir veltījums latviešu dižgaru radīto darbu iestudējumiem uz Rīgas teātru skatuvēm, atklājot Latvijas kultūras ainavas emocionālo daudzveidīgumu. Sīkāk internetā: www.aspazijarainis.lv.

* Liepājā, UPB izstāžu galerijā (Dzintaru ielā 19) atklāta mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstāde „Kalpotājs”, kurā apskatāma UPB mākslas kolekcija ar Ilmāra Blumberga darbu ciklu - skulptūras un grafikas, ar vienu no visnoturīgākajām, izteiksmīgākajām viņa radītajām zīmēm, ko viņš pats nodēvējis par Kalpotāju. Mākslas zinātniece Laima Slava raksta: „„Kalpošana” ir ambivalenta figūra. Tajā ir kunga un kalpa attiecības. Cilvēka un dabas attiecības. Cilvēks pret cilvēku, arī 700 mūsu vēstures gadi un reizē cieņa pret līdzcilvēku. Manuprāt, tā ir latviska figūra. Figūra vēršas pret otru nevis ar uzbrukumu, bet ar cieņu”. Izstāde būs apskatāma līdz janvāra vidum. Sīkāk internetā: www.upb.lv.

* Savukārt Liepājas muzeja Mazajā izstāžu zālē līdz 6. decembrim skatāma mākslinieces Sandras Vingres gleznu izstāde „OBA”. Izstāde stāsta par pasauli pasaulē, kas atrodas ārpus civilizācijas. Tajā mīt savādi meža ļaudis, labvēlīgi gari un dzīvnieki. Džungļi ir maģiska, varoņstāstiem apvīta briesmu un burvestību valstība. Vārds „Oba” āfrikāņu valodā nozīmē – valdnieks, brīvs gars. Tāpat kā mākslinieces gleznotās mazās būtnes ir neatkarīgas, dažādas un īstas. Sandra Vingre glezno dzīvīgi, patiesi un savādāk un aicina, lai katrs atklāj gleznoto salu pats. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma Vitauta Mihalovska foto izstāde „Latvijas Republikas Zemessardzes 54. Ogres bataljona virsnieki”, kura stāsta par Latvijas tautas patriotu ikdienas dzīvi bez uniformas. Fotomākslinieks, karavīrs un sportists Vitauts Mihalovskis (1946) beidzis Valsts Fiziskās kultūras institūtu un strādājis par rokasbumbas treneri Ogrē. Kopš 2008. gada viņš ir Ogres fotokluba vadītājs. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.