foto: Harijs Tomaševskis/"Facebook"
Kur pazudis Rīgas arhitektūras lepnums – „Vīrs ar kannām”?
Viena no Rīgas vēsturiskā centra rotām – valsts nozīmes kultūras pieminekļa „Vīrs ar kannām” vieta Matīsa ielā 21 jau vairāk kā gadu ir tukša.
Sabiedrība
2020. gada 3. janvāris, 05:45

Kur pazudis Rīgas arhitektūras lepnums – „Vīrs ar kannām”?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Jau kopš aizpērnā gada rudens no 1904. gadā celtās vīna tirgotavas un pagraba ēkas Matīsa ielā 21 pazudusi vērtīga skulptūra – viena no slavenākā Rīgas dekoratīvās tēlniecības meistara, vācbaltu tēlnieka Augusta Folca (1851-1926) skulptūrām „Vīrs ar kannām”. Rīdzinieki pauž neizpratni, kāpēc šis valsts nozīmes piemineklis ir izgaisis, vai tas nav nelegāli notirgots kādam mākslas kolekcionāram vai atradis vietu kāda „biezā” savrupmājas dārzā.

foto: zudusilatvija.lv
Ēka Matīsa ielā 21 pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

2018. gada oktobrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja vietniece Agnese Rupenheite Jauns.lv skaidroja: „Ēkas Matīsa ielā 21 (vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis) īpašnieks Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē ir saskaņojis būvniecības dokumentāciju ēkas atjaunošanai. Ņemot vērā, ka skulptūra „Vīrs ar kannām” ir valsts nozīmes mākslas piemineklis un atradās sliktā tehniskā stāvoklī, tā ar pārvaldes izsniegtu atļauju speciālistu uzraudzībā ir demontēta un nogādāta restaurācijas darbnīcā restaurācijas veikšanai. Pēc restaurācijas tā tiks atvietota atpakaļ.”

Tomēr skulptūras vieta joprojām ir tukša, un tagad pazuduši arī tās stiprinājumi. Rīdzinieki sociālajos tīklos pauž neizpratni.

Harijs Tomaševskis: „Tā Rīgu visu acu priekšā apzog gaišā dienas laikā, ar NKMP, Rīgas būvvaldes un Rīgas galvenā arhitekta palīdzību! Uzsāk remontu, un tā aizsegā vienīgo metāla skulptūru Rīgas arhitektūrā no fasādes vienkārši nozog paši īpašnieki, lai nopārdotu ārzemēs? Ātri un „legāli”. No ēkas kores ir demontēti skulptūras stiprinājumi. Ēkas remonta laikā netika ievēroti noteikumi uzrādīt pasūtītāju, izpildītāju, uzraugu. Ēka ir nobeigta.”

Māra Treiberga: „Tā restaurācija ilgst jau trešo gadu! Ik pa laikam parādās satraukums, tad visi nomierinās, jo restaurē; un tad no gala.”

Sniedze Kaņepe: „Tieši vakardien ar tēti pārrunājām, ka “Ūdenslējējs” laikam nozudis uz mūžiem...”

NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris mierina Jauns.lv lasītājus, kuri satraukušies par „apzagto” ēku: „Varu apliecināt, ka “Vīra ar kannām” oriģināls atrodas tēlnieka Edvīna Krūmiņa darbnīcā, kur norit skulptūras restaurācijas process. Edvīns Krūmiņš to domā pabeigt janvāra beigās un ir gatavs tad to atradīt gan mūsu pārvaldes restaurācijas ekspertiem, gan citiem interesentiem. Par atvietošanas laiku – ņemot vērā materiāla īpatnības, atvietot to varēs pēc tam, kad diennakts vidējā temperatūra sasniegs plus sešus grādus. Vēl būšot jāizdiskutē par labāko nostiprināšanas risinājumu, jo bijušais (ar metāla stiegru cauri kājai) pēc tēlnieka teiktā nav uzskatāms par veiksmīgāko.”

Pēc restaurācijas „Vīrs ar kannām” noteikti iegūs jaunu spozmi, jo nonācis izcila meistara rokās. Tēlnieks Edvīns Krūmiņš ir ievērojamu akmens tēlu kopiju izgatavotājs un restaurators. Viņa radošajā bagāžā, piemēram, ir Rolanda skulptūra Rīgas Rātslaukumā, Lāčplēša tēls Saeimas nama nišā un cilnis „Madonna ar bērnu” Rīgas pilī.

foto: zudusilatvija.lv
Uz restaurācijas laiku no bijušās vīna tirgotavas jumta Matīsa ielā noņemta izcila Latvijas kultūras vērtība - "Vīrs ar kannām".

„Vīra ar kannām” autors Augusts Folcs ir Latvijas tēlnieks, kas, piemēram, veidojis arī Nacionālā teātra un Benjamiņa ēkas interjera apdares. Viens no viņa meistardarbiem ir uz bijušās firmas „Louis Lundmann & Co.” vīna pagraba un tirgotavas jumta. Pirmās brīvvalsts laikā tur atradās rūpniecības uzņēmumi -  liķieru fabrika, austuves, linu manufaktūra, galdniecība. Arī tagad tur atrodas vairāki uzņēmumi. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, skulptūra „Vīrs ar kannām" – valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Tēmas