Ciniskie būvinženieri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām liek lēkāt un ekstrēmi pārvietoties

Tualete palēcienā

Tā, piemēram, Imantā tirdzniecības centrā „Damme” cilvēkam ratiņkrēslā iekļūt maksas invalīdu tualetē ir neiespējamā misija. Sprauga, kurā jāiemet 20 centi un jānospiež poga, lai durvis atvērtos, atrodas viņam nesasniedzamā augstumā. To labākajā gadījumā varētu nosaukt par ņirgāšanos. „Twitter” lietotājs Mārtiņš Daugulis raksta: „Tirdzniecības centrs „Damme” ir pazaudējis saprātu! Maksas invalīdu tualete, kur 20 centi jāmet palēcienā! Nu, malači, ciniķi! Apsveicu! Ko saka „Rimi” un „Lido”: jūs esat tajās telpās - jūsu klients no tā cietīs”.

Tirdzniecības centra „Damme” vadība uz Jauns.lv jautājumu, kas ir bijis šīs „ģeniālās konstrukcijas” autors un vai to plānots labot, neatbildēja. Savukārt „Lido” un „Rimi” vispār neizrādīja interesi par saviem klientiem un atbildēja no sērijas „ne mana cūka, ne mana druva”.

 „Lido” Mārketinga un komunikācijas projektu vadītāja Inese Blaune Jauns.lv atrakstījās „Šīs ir tirdzniecības centra „Damme” labierīcības, tā kā šo situāciju varēs izskaidrot viņi (šo tehnisko risinājumu nepasūtīja nomnieki, taču pats tirdzniecības centrs - iespējams, ka ir pieļauta kļūda būvniecības procesā vai tamlīdzīgi)”.

Līdzīgu atbildi sniedza arī „Rimi” sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala: “Šajā gadījumā ir jāsazinās ar šī tirdzniecības centra īpašniekiem/apsaimniekotājiem, jo „Rimi Latvia” nav šī veikala īpašnieks, tikai nomnieks. Un šāda veida jautājumus risina ēkas īpašnieks/apsaimniekotājs”.

Ekstrēmā uzbrauktuve uz aptieku

Ar vēl vienu nejēdzību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāsastopas turpat netālu - Zolitūdē. Problēmas rodas tiem, kuri grib iekļūt Ruses ielas 5 „Euro aptiekā”. Pārdaugavas iedzīvotāja Guna Kārkliņa raksta:

„Kauns Eiroaptiekai! Tikko pa šo stāvo, slideno bleķi stūmām augšā kungu ratiņkrēslā. Blakus ir pacēlājs, bet darbinieces teica, ka tas ir kādam līdzās esošam doktorātam. Un nenolaida. Stūmām trijatā. Šī formālā uzbrauktuve ir vienkārši ņirgāšanās. Kad stiepām „ončiņu” zemē, aptiekas darbiniece bija mainījusi viedokli. Teica, ka pacēlājs salūzis...”

Šai gadījumā gan „Euro aptieka” rīkojas operatīvi atzina savu kļūdu un pēc ieraksta „Facebook” drīz vien pacēlāju saremontēja.
 
SIA „Euro aptieka” Mārketinga projektu vadītāja Evija Bērziņa Jauns.lv pauda: „Darām visu, lai mēs būtu pieejami ikvienam klientam, un radusies situācija nav pieņemama. Esam publiski atvainojušies par notikušo starpgadījumu un veltam visu uzmanību, lai to novērstu. Esam sazinājušies ar profesionāļiem un risinām tehniskās problēmas, lai pacēlājs atkal būtu pieejams. Tehniķi norāda, ka tā nedarbošanās iemesls ir bojājumi, kas radušies mitruma un aukstuma dēļ. Situāciju esam pārrunājuši arī ar darbiniekiem”.

Invalīdu organizācijas: „Kamēr sabiedrība nebūs izaugusi, tikmēr nekas nemainīsies”

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Liene Eisaka Jauns.lv teica:

„Situācija, ir tāda, ka uz plāniem viss izskatās labi, bet dzīve ievieš savas korekcijas, un ja cilvēkiem (arhitektiem, būvniekiem) nav izpratne par to, kam vajadzīgas uzbrauktuves vai pieejamas tualetes un kāpēc, tad tas tik un tā nestrādā. Arhitekti bieži vien iedomājas, kā būtu labāk un izdara, bet ne vienmēr tas ir kaut kas izmantojams.

Bieži vien jau ir tā, ka, piemēram, tualete ir pieejama un viss kārtībā, bet nez kāpēc apkopēja vai pats uzņēmums ir izdomājuši, to, ka ja jau tā invalīdu tualete tik liela, tad tajā var glabāt, piemēram, lielo grīdas mazgājamo, un durvis, protams, ir uz atslēgu. Un tad, kad atnāk kāds cilvēks un vēlas uz tualeti, tā ir vesela procedūra, kā tur vispār tikt, jo ir jāsameklē atslēgas turētājs un tad tā persona, kas šo „brīnišķīgo” grīdas mazgājamo aparātu var izstumt ārā. Bet vairumā gadījumā jau pēc šīm procedūrām cilvēks ir atradis citu risinājumu, kā nokārtot savas dabiskās vajadzības.

Protams, ir dažādi normatīvi, tai skaitā arī publisko ēku normatīvs, bet, kamēr sabiedrībai nebūs izpratne par to, kāpēc vajag pieejamas ēkas un tualetes, nekas krasi nemainīsies. Sabiedrība ir jāizglīto, un to mēs kā organizācija darām. Bet tas neiet tik ātri kā gribētos. Katrā ziņā uzlabojami ir vairāk jūtami, kā tas bija pirms desmit gadiem. Varam teikt, ka mūsu organizācija ir tā, kas tur roku uz pulsa un tās ēkas, kas celtas pēdējo gadu laikā ir pieejamas. Vairāk problēmu ir ar veco ēku risinājumiem, lai būtu nodrošināta pieejamība.

Var būt sodi un normatīvi, bet kamēr sabiedrība nebūs izaugusi, tikmēr nekas nemainīsies. Mūsuprāt pats drausmīgākais ir tas, ka nav pieejamas aptiekas, sociālo pakalpojumu sniedzēji un valsts iestādes, jo šī ēkām obligāti ir jābūt pieejamām un, ja nevar atrisināt pieejamības jautājumu, ir jāmeklē tādas telpas, kurās to var atrisināt”.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas politikas koordinatore Iveta Neimane Jauns.lv piebilda: „Ja runājam par Rīgu, tad te pēdējos gados daudz kas ir uzlabojies. Tādas kļūdas kā „Dammē” rodas tādēļ, ka trūkst sapratnes. Ir Ministru kabineta izdoti būvnormatīvu noteikumi, kas paredz publiskās vides pieejamību, bet biežu vien tie tiek izpildīti tikai „ķeksīša” pēc.

Sabiedrībā, it sevišķi veikalu un citu atbildīgo institūciju vadības vidē, pat būvvaldē, valda uzskats, ka šie būvnormatīvi ir vajadzīgi viņiem, bet ne pārējiem – pēc viņu ieskata „mazai, nenozīmīgai” grupai. Un teksti: „Te jau neviens nenāk, jūs varat pieciest, jo aiz stūra jau vēl ir kāda aptieka...”!!! Tā, manuprāt, ir pamata problēma. Tāpēc šīs lietas tiek izdarītas ķeksīša pēc, nedomājot par cilvēku. Nu vienkārši ir paredzēts būt, un arī ir.

Tomēr šobrīd šai ziņā Rīga uz Eiropas fona neizceļas kā „sliktā pilsēta”. Daudzās, pat vecās Eiropas pilsētas ir sliktāks stāvoklis, kaut vai tā pati Brisele.

Ja kaut ko pielāgojam, taisām, tad uz minūti jāapstājas un jāpadomā, kas tas būs, kas to un kam lietos. Tad arī viss notiks tā, lai ērti būtu visiem.

Diemžēl jāsaka, ka pašreiz sistēma neparedz sodu, kas piespiestu uzņēmējus labot neizdarības. Piemēram, pēdējā laikā par Eiropas naudām ir saceltas dabas takas, kuras atzīmētas, ka pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet rezultātā taka ir divu dēļu platumā, kur neviens ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiņiem nevar izbraukt. Vai tāds stāvums, ka jāliek zīme, ka ratiņkrēslā un ar bērnu ratiņiem ieeja aizliegta. Tātad pat šeit mēs mierīgi pārkāpjam Eiropas prasības!”

Labklājības ministrija: „Ne visu iespējams atrunāt normatīvajos aktos”

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa Jauns.lv pastāstīja:

„Ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā, tai skaitā koordinē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu Latvijā. Vienlaikus jāņem vērā, ka personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumi skar dažādas personu ar invaliditāti dzīves jomas, līdz ar to ir risināmi horizontāli, kur ikvienas nozares ministrija ir atbildīga par tās nozarē nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

Tāpat jāņem vērā, ka prasības būvju, ēku un dažāda veida pakalpojumu saņemšanas vietu, tai skaitā aptieku, pieejamībai nav ietvertas Konvencijā, bet gan valstu nacionālajos tiesību aktos. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par būvniecības nozari reglamentējošo aktu izveidi Latvijā. Tādējādi Ekonomikas ministrijas kompetencē ir skaidrot, kādi ir standarta vides pieejamības risinājumi, atbilstoši Latvijas būvnormatīvos noteiktajam, un kādi alternatīvie tehniskie risinājumi ēku pieejamības nodrošināšanā ir pieņemami un atbilst cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.
 
Lai veicinātu dažādu nozaru speciālistu izpratni par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un paplašinātu redzesloku par dažādiem pieejamiem risinājumiem vides pieejamības nodrošināšanā, Labklājības ministrija ir izstrādājusi “Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai”.

Vadlīnijas apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātās rekomendācijas, kas sniedz plašāku ieskatu, kā ir iespējams risināt pieejamības jautājumus. Saskaņā ar vadlīnijās minēto, pacēlāja izbūvē ir svarīgi ievērot atsevišķus priekšnosacījumus (piemēram, celtspēja, noteikts slīpums, lietošanas intensitāte un citus), lai konkrētais pacēlājs patiešām nodrošinātu ērtu un drošu iekļūšanu ēkā, kā arī pārvietošanos telpā, ja līmeņu atšķirības un telpas samēru dēļ nav iespējams uzbūvēt uzbrauktuvi vai ievietot liftu. 

Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtība”, licences turētājs nodrošina, ka vispārēja tipa aptiekā apmeklētājiem paredzētā ieeja (izeja) apmeklētāju apkalpošanas zālē ir piemērota iebraukšanai ar invalīdu un bērnu ratiņiem. Noteikumi paredz arī izņēmumus. Ja vides pieejamības nodrošināšanai aptiekā jāveic ēkas rekonstrukcija vai renovācija un 1) attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību, vides pieejamību var nodrošināt ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem (neattiecas uz jaunatveramām aptiekām un pārvietotām aptiekām); 2) aptieka atrodas novadā, novada pilsētā vai novada pagastā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, vides pieejamību var nodrošināt ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem.

Ne vienmēr visus aspektus, kas var būt svarīgi vides pieejamības nodrošināšanai konkrētajā vietā, ir iespējams atrunāt normatīvajos aktos, reālajā dzīvē un vietā būs situācijas, kur nepieciešams rast risinājumus, balstoties uz zināšanām, pieredzi, loģiku, prasot padomu cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām.

No minētā piemēra ir saprotams, ka uz minēto aptieku neattiecas augstāk minētie izņēmumi. Aicinām lūgt komentāru par šo gadījumu Veselības inspekcijai”.