Vai Šlesers un Šķēle sekos Lembergam?
Smagos noziegumos apsūdzētā un no amata atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV melnajā jeb tā sauktajā Magņitska sarakstā, liek uzdot jautājumu – vai līdzīgs liktenis negaida arī pārējos divus oligarhus no „trīs A” kompānijas – Aināru Šleseru un Andri Šķēli. To Jauns.lv jautāja vienai no kaismīgajām cīnītājām pret oligarhiem, bijušajai KNAB priekšnieka vietniecei, tagad Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei (JKP).
Rīgas ostas tranzīta kompānijas „Man-Tess” bijušais īpašnieks, miljonārs Jūlijs Krūmiņš žurnālam „Kas Jauns” izteicies, ka Šķēle un Šlesers saņēmuši nopietnu brīdinājumu: „Ja Amerika var „ielīst” vienā lietā, viņa var „ielīst” visur”.
Vai šis tik tiešām ir nopietns brīdinājums Šķēlem un Šleseram, Jauns.lv jautāja Jutai Strīķei. Viņa teica:
„Nezinu ASV plānus attiecībā uz šīm divām personām. Ceru, ka viņu darbība nenodarīs valstij tādu kaitējumu, kādu ar savu darbošanos ir iespējis Lembergs un ceru, ka šis notikums gan viņiem, gan ikvienam citam būs labs brīdinājums un mācība cienīt valstī esošos likumus un kārtību.
Kā Šķēles un Šlesera situāciju ietekmēs viņu saistība ar Lembergu man nav zināms, bet pieņemu, ka noteiktu personu pretvalstiska rīcība var radīt sekas gan viņiem, gan valstij kopumā.
Katrā ziņā Lembergam piemērotās sankcijas rada problēmas, bet tā ir arī iespēja izraut valsti no organizētās noziedzības skavām. Korupcija ir noziegums, kur gadiem ilgi tiek apzagts ikviens no mums – skolotāji, ārsti, ugunsdzēsēji un medmāsiņas. Mūsu kopējā nauda netiek tērēta šo cilvēku algām un ikdienas vajadzībām, bet gan nonāk dažu izredzēto un viņiem paklausīgo kabatās. Šī sistēma ir ļoti spēcīga un ir daudzi, kuri nevēlas to mainīt, jo viņi ar to ir apmierināti. Es un Jaunā konservatīvā partija nāca politikā, lai to mainītu, jo mēs ticam, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs (nevis tikai izredzētie) ir pelnījis labāku dzīvi un taisnīgāku attieksmi no valsts!
Kamēr apmierināti ir daži, tikmēr Latvija ar katru gadu ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju labklājības ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Pat ostas pēdējos gados Latvijā ir piedzīvojušas stagnāciju, kamēr Lietuvā Klaipēda ir spējusi attīstīties.
Tas, ka sankcijas ir piemērotas tikai vienai personai un ar viņu saistītiem cilvēkiem, norāda uz to, ka, ja valsts izdarīs secinājumus un aktīvi rīkosies, mēs būsim ieguvēji un beidzot dzīvosim tādā valstī, par kādu mēs jau ilgstoši esam sapņojuši.
Patiesībā vēl vakar valsti vadīja premjers Māris Kučinskis, kura partija Lembergam ASV piemērotās sankcijas sauc par Linča tiesu un dievinās, ka no Lemberga nenorobežosies. Tas vien norāda, cik tālu mēs jau bijām attālinājušies no Rietumu demokrātijām.
11. novembrī atzīmējām Lāčplēša dienu, kad pirms 100 gadiem Latvijas armija triecienā forsēja Daugavu un padzina Bermonta komandētos ienaidniekus no Rīgas. Toreiz mums palīdzēja Lielbritānijas flotes lielgabalu uguns, bet no ierakumiem nāvējošā ugunī jāpieceļas un triecienā jādodas bija mūsu pašu karavīriem, kuri gribēja celt savu brīvo, pārtikušo valsti.
ASV rīcību šodien es salīdzinu ar britu flotes palīdzību 1919. gadā. Bet tā ir tikai palīdzība, stimuls rīcībai, jo viss darbs mums ir jāpaveic pašiem, pašiem savam labumam. Postu šie mafiozie grupējumi ir radījuši milzīgu, un to radītā kaitējuma likvidēšana radīs gan sāpes, gan zaudējumus, bet rezultāti tālu pārsniegs šīs īstermiņa neērtības.
Skaidrs ir viens - kā vakar dzīvot nevarēs. Rekonstrukcija nepieciešama ne kādai ostai vai finanšu sektoram, nopietna rekonstrukcija nepieciešama valstij kopumā un bez tās mums uzplaukumu nepiedzīvot. Tomēr ir skaidrs, ka pārmaiņas neieviesīs viens vai divi cilvēki, mainīties ir jāgrib mums visiem, un katram no mums ir jāspēj pateikt nē tiem, kas vispirms mūs apzog un pēc tam atmet kādu mazumiņu mūsu nomierināšanai!”