foto: LETA
Lembergs par Magņitska sarakstā iekļauto biedrību vadīšanu nopelnījis 4,7 miljonus eiro
Ventspils mērs Aivars Lembergs.
2019. gada 15. decembris, 21:20

Lembergs par Magņitska sarakstā iekļauto biedrību vadīšanu nopelnījis 4,7 miljonus eiro

Jauns.lv

Prominents oligarhs, kurš iesaistīts nozīmīgā korupcijā un caur korumpētiem politiķiem un partijām kontrolējis dažādas organizācijas, sistemātiski gūstot no tām ekonomisku labumu. Tā no pienākumiem atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu šonedēļ aprakstīja ASV varas iestādes, kas viņu iekļāva tā dēvētajā Magņitska sankciju sarakstā un aizliedza iebraukt valstī, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankcijas piemērotas arī četrām organizācijām, kuras, kā uzskata ASV, ir Lemberga kontrolē – Ventspils brīvostas pārvaldei, kā arī trim biedrībām, kuras Ventspils mērs ilgus gadus vadījis.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” aprēķināja, ka kopš 2000.gada Lembergs no šīm biedrībām algā saņēmis kopumā vairāk nekā 4,7 miljonus eiro. 

No Ventspils brīvostas Aivaru Lembergu dabūt prom ir mēģinājuši daudzi Latvijas politiķi. Līdz šim tas nevienam nebija izdevies. Tomēr pēc ASV paziņojuma par viņa iekļaušanu melnajā sarakstā Lembergs no brīvostas valdes locekļa amata atkāpās pats. Viņš tā esot rīkojies, lai glābtu Ventspils brīvostas pārvaldi no sankcijām. Ar tādu pat pamatojumu pie ostu likuma grozīšanas ķērās valdība un Saeima, pārņemot Ventspils un arī Rīgas brīvostas valsts kontrolē.

Tāpat gan valsts, gan privātie uzņēmumi, gan ostu pārvaldes steidz izstāties no Magņitska sarakstā iekļautās Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, kuras valdes priekšsēdētājs ir Lembergs. 

ASV paziņojumos par oligarhu dēvētais Lembergs pārmetumus kādu organizāciju vai politiķu ietekmēšanā gan noliedz: “Šito te tekstu var uztaisīt “copy/paste” par jebkuru, kas kādam nepatīk. Tas būtu pirmkārt. Līdz ar to vajag konkrēti, kur tad ir tas mans noziegums un ko es esmu pārkāpis vai noziedzies, veicot to vai citu darbību.”

Uz “de facto” jautājumiem, vai viņš nekad mūžā neesot nevienu korumpējis, nevienam politiķim nekad maksājis naudu vai  izmantojis savu politisko ietekmi, lai gūtu ekonomisko labumu no nodibinājumiem vai uzņēmumiem, Lembergs preses konferencē atbildēja noliedzoši: “Nē, nekad neesmu korumpējis. Vot nekad. (..) Nekad neesmu maksājis naudu. (..) Es vēl vienu reizi saku: viss tas ir meli. Viss tas ir meli.”

Lembergs jau ilgus gadus tiek tiesāts apsūdzībās par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, citiem amata noziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apgalvo, ka tā esot vienīgā aktīvā krimināllieta pret viņu – visās pārējās viņš esot attaisnots. Savukārt nekādas lietas par iespējamu politiķu uzpirkšanu pret viņu prokuratūrā nav un nekad neesot bijis – “Lemberga stipendiātu lieta” esot izdomājums, apgalvo partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis.

Pilnīga taisnība tā gan nav. “de facto” noskaidroja, ka kriminālprocesa materiāli, kas publiski ir tikuši apzīmēti kā “Lemberga stipendiātu lieta”, ir daļa no lielāka kriminālprocesa, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un kurā pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā ir sauktas trīs fiziskas personas. “de facto” zināms, ka viena no šīm salīdzinoši nesen apsūdzētajām personām ir Aivars Lembergs.

Lūgts to komentēt, Lembergs paziņoja: “Kas viņiem tur ir papīros un ko viņi tur raksta pret mani, tam nav nekādas nozīmes, ja. Redzat, var celt pret cilvēku neierobežotu skaitu apsūdzības. Es jau teicu – pret mani ir bijušas desmit. Nu, apsūdzības nē, bet kriminālprocesi. (..) Viņi var gulēt prokuratūrā līdz manai nāvei. Likums to neierobežo nekādā veidā.”

ASV pamatojumā Lemberga iekļaušanai melnajā sarakstā apgalvots, ka viņš kontrolē dažādas organizācijas caur politiskām partijām un korumpētiem politiķiem. Lembergs esot izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai ietekmētu valdību sastāvu un dažādu amatpersonu iecelšanu.

Lembergs kopš 2006.gada vairākkārt bijis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, bet viņa vadītā partija “Latvijai un Ventspilij” ar ZZS sadarbojas joprojām. Pēdējo 20 gadu laikā šī ir vien otrā reize, kad “zaļzemnieki” ir opozīcijā. Tomēr redzami apvienības pārstāvji par ASV piesaukto Lemberga ietekmi uz korumpētiem politiķiem brīnās.

“Es nevaru apgalvot to, ko es neesmu izjutis. Man nav bijušas šādas attiecības ar Aivaru Lembergu vai kādu citu. Es joprojām nevienam neesmu parādā,” saka bijušais premjers, tagad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Bijusī finanšu ministre viņa valdībā, tagadējā Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apgalvo: “Nevienu brīdi es neesmu ne kā manījusi vai jutusi, vai pret mani vismaz nav vērstas nekādas nedz ietekmes sviras no Lemberga, nedz esmu novērojusi korupciju.” 

“Mani? Nē, nav neviens korumpējis. Kāpēc lai mani korumpētu?” neizpratnē ir deputāts un bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš apgalvo, ka neesot bijuši arī mēģinājumi to darīt. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver: “Nu nav tādu lēmumu, nav bijuši, kur kaut kādam vienam cilvēkam [par labu], vai tas ir Aivars Lembergs vai tas ir kāds cits cilvēks, ir kāds vai es esam darījuši.”

Abas reizes, kad Uldis Augulis bija satiksmes ministrs, viņa birojā strādāja jurists, Lembergam advokāta pakalpojumus savulaik sniegušais Artis Stucka. Tā dēvētājās “Rīdzenes sarunās” ir kāda epizode no 2011.gada, kur Lembergs Aināram Šleseram rāda kādu Satiksmes ministrijai domātu dokumentu, kuru viņam esot iedevis Stucka.

Sastapts Saeimā un padzirdējis, ka “de facto” grib komentāru par viņa attiecībām ar Lembergu, Stucka vairākkārt uzsver, ka nekādu komentāru nebūšot: “Es neesmu amatpersona, un man nekas jums nav jāpaskaidro.”

Arī visi mēra vietnieki Ventspils pilsētas domē neko par Lemberga saistību ar korupciju nezinot. Tomēr pilsētas dome, vairāki pašvaldības uzņēmumi un arī individuāli domnieki ilgus gadus kā “Ventspils attīstības aģentūras” biedri akceptēja, ka lielākā daļa no aģentūras ieņēmumiem, kas nāca no pilsētas struktūrām, tika izmaksātas algās. Piemēram, Lembergam kā biedrības prezidentam pērn algā izmaksāti 93 tūkstoši eiro. Sankciju sarakstā nupat iekļautās aģentūras direktore Lilita Seimuškāne nepiekrīt, ka tā izskatās pēc naudas izpumpēšanas, un uzsver: atalgojumu noteica biedru sapulce, Lembergam klāt neesot, un viss esot likumīgi.

Savulaik vēl lielāku algu – pat pāri 180 tūkstošiem eiro gadā – Lembergs ir saņēmis no Magņitska sarakstā iekļautās “Biznesa attīstības asociācijas”, kurai ziedojumus piešķīruši tādi uzņēmumi kā “Ventspils nafta” un “Latvijas kuģniecība”.

Lai nākotnē līdzīgas situācijas nepieļautu, KNAB izstrādājis interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus, kas ierobežotu arī pašvaldības domes deputātu iespējas saņemt atalgojumu par amatiem biedrībās. Kopš 2000.gada pieejamās Lemberga amatpersonas deklarācijas liecina, ka no trim šobrīd sankcionētajām biedrībām viņš ir saņēmis kopumā 4,76 miljonus eiro.