Ko vairs nevarēs Lembergs? Saprotami par ASV uzliktajām sankcijām Ventspils mēram

Precedentu šādai situācijai Eiropas Savienībā nav, līdz ar ko nevienam īsti nav skaidras iespējamās sekas. Šobrīd nav pat atbildes, vai valsts var izmaksāt Lembergam pensiju, un kā pašvaldība no viņa pieņems nekustamā īpašuma nodokli.

Savukārt Ārlietu ministrijas (tās paspārnē darbojas Sankciju daļa) preses sekretārs Jānis Beķeris atzīst, ka šīs sankcijas šobrīd spēj komentēt tikai vispārīgi.

Atbildes par to, kā tieši Lemberga un viņa ģimenes dzīvi ietekmēs ASV lēmums, ilgi nāk arī no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu nozares asociācijas (FNA).

Ko pārmet Lembergam?

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojumā Lembergs nosaukts par oligarhu, uzskaitīti iemesli viņa iekļaušanai konkrētajā melnajā sarakstā. OFAC paziņojumā norādīts, ka Lembergs ir atbildīgs vai tieši vai netieši iesaistīts korupcijā, kontrolē organizācijas caur partijām un korumpētiem politiķiem, sistemātiski izmanto šīs organizācijas un indivīdus ekonomiskiem ieguvumiem.

Viņš esot izmantojis savu ietekmi, lai ieceltu vai neieceltu noteiktas amatpersonas, lai gāztu politiķus, kurus viņš citādi nevarēja kontrolēt.

Sankciju sarakstā iekļautas arī četras juridiskās personas – Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

OFAC devis 30 dienas laika, lai pabeigtu darījumus ar minēto četrinieku. Lidosta “Rīga” nolēmusi izstāties no Tranzītbiznesa asociācijas, līdzīgu domu apsver “Latvijas dzelzceļš” un citi uzņēmumi.

Vēršoties Uzņēmumu reģistrā, Jauns.lv papildus noskaidroja, ka, vadoties pēc patlaban pieejamās informācijas, ASV uzliktās sankcijas gan nerada šķēršļus tām pakļauto četru struktūrvienību likvidēšanai.

Jāpiebilst gan, ka, piemēram, sankciju sarakstā iekļautajai Biznesa attīstības asociācijai ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētais nodokļu parāds 11 636, 76 eiro apmērā.

Vērsāmies Valsts kasē, lai noskaidrotu, vai sankcijas ir šķērslis šī parāda atmaksai (kas būtu nepieciešams, ja struktūrvienību kāds vēlētos likvidēt). Valsts kases biroja vadītāja Zanda Gintere atgādināja, ka OFAC ir izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci Nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar sankcionētajām personām, piebilstot: "Vienlaikus Valsts kase seko līdzi kompetento iestāžu norādēm un skaidrojumiem – tādēļ attiecībā par maksājumiem var tikt lūgta gan paskaidrojoša informācija, gan maksājumu izpilde var tikt atteikta."

Attiecībā uz privātpersonām šobrīd jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt, vai piemērot kādas citas sankcijas.

Bordāns noliedz ietekmi uz Vašingtonu

Tikmēr Lembergs ir atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, kā pats saka, lai netraucētu ostas darbību, un uzskata, ka sankcijas ietekmi uz viņu neatstās.

Viņš ar OFAC lēmumu esot “ļoti pavirši” iepazinies un sapratis, ka tagad pasludināts “par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus” (replika, atsaucoties uz Magņicka vārdā nosaukto sankciju sarakstu).

Pēc Lemberga vārdiem, viņam jau iepriekš “Rīgas zvirbuļi” esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots, un to esot kārtojuši ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns. “Ja cilvēkam galvā čivina zvirbuļi, tad par to jārunā ar speciālistiem, nevis žurnālistiem,” Lemberga izteikumus komentēja Rinkēvičs.

“Nepārspīlēsim. Es nenorādu Trampam vai jebkādam no departamenta vadītājiem, kādus lēmumus pieņemt attiecībā uz Latviju. Viņi pieņem patstāvīgu lēmumu un nopietni,” savu ietekmi uz Vašingtonu noraida arī Bordāns.

“ASV paziņojumos ir minēts, kāpēc piemērotas sankcijas, proti, Lembergs ilgstoši bija ietekmējis politiku un tiesībsargājošās iestādes. Ja viņi to ir minējuši, tad par to viņiem ir zināmi fakti,” piebilst tieslietu ministrs.

Sankcijas skars arī Lemberga ģimeni

Ja Lembergs vēlas iepirkties smalkajos Piektās avēnijas veikalos Ņujorkā vai atpūsties saulainajā Floridā, viņam šī iespēja ir liegta.

ASV Valsts departaments paziņojis, ka Lembergs nedrīkst šķērsot valsts robežu. Turklāt ne tikai viņš – aizliegums attiecas arī viņa sievu Kristīni Lembergu un bērniem Anriju un Līgu.

Paziņojumā rakstīts, ka Valsts departaments atbalsta Lembergam noteiktās sankcijas, kas raida signālu – ASV ir gatavas cīnīties par likuma varu un pret korupciju gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Lemberga konti bloķēti jau gadiem

ASV sankcijas ir jāievēro arī bankām Latvijā, ja vien tās nevēlas iedzīvoties nopietnās nepatikšanās, pat zaudēt licenci.
Vašingtona ir izteikusi brīdinājumu, ka jebkuram, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcijām pakļautajām personām, draud tādas pašas problēmas.

Vairāki Lemberga konti Latvijas bankās gan ir bloķēti jau kopš 2007. gada – to panāca valsts apsūdzības uzturētāji Lemberga krimināllietas izmeklēšanas laikā, aresti uzlikti arī kontiem ārzemēs. “Swedbank” konta atlikums Lembergam kopš 2009. gada beigām ir nemainīgs – 30 486,89 ASV dolāri.

“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops portālam Jauns.lv pauda: “Kredītiestādes nedrīkst sadarboties un sniegt pakalpojumus sankciju sarakstā iekļautajām personām. Tātad banka liedz pieeju saviem pakalpojumiem, tostarp saņemt un veikt maksājumus no konta.” Ja konts ir bloķēts, tam piesaistītā maksājumu karte arī nav izmantojama.

“Nespēja norēķināties vai saņemt līdzekļus bloķētajos kontos nozīmē, ka šīs personas (gan privātpersonās, gan juridiskās) nespēj pildīt savas finansiālās saistības. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kredītiestādes aicina savus klientus arī izzināt savus sadarbības partnerus, jo, ja uzņēmējs pārdod savu preci klientam, kam ir risks nonākt sankciju sarakstā, pastāv arī ļoti augsts risks nesaņemt naudu par pārdoto, jo tā var palikt iesaldēta klienta kontā,” brīdina Krops.

Valdība mēģina pasargāt ostas

Lai glābtu no problēmām svarīgus uzņēmumus, valdība nolēmusi pārņemt valsts pārvaldībā Ventspils un Rīgas ostas.

“Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu,” uzsver premjers Krišjānis Kariņš. Šajās ostās vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji, to pārvaldi īstenos jaunizveidots uzņēmums, un valdi iecels valsts.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda, ka jādara viss, lai ASV sankcijas pēc iespējas mazāk ietekmētu Ventspils ostu, tajā strādājošos 38 uzņēmumus un ventspilniekus.

Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, ministrs teic, ka arī “Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām”, pret kurām sankcijas vērsušas ASV.

Neoficiāli biznesa aprindās un valsts pārvaldē gan atzīst, ka nevienam nav pilnīgi skaidrs, kādas var būt sekas. Pārņemot ostu, teorētiski pat valsts var kļūt par “peramo zēnu”.

Klaipēdā saskata iespējas

Tikmēr konkurenti jau raugās uz jaunām iespējām – Klaipēdas osta neslēpj, ka saskata iespējas pārņemt daļu Ventspils ostas kravu.

“Ogles mums Klaipēdā nav kur pārkraut, bet iespējas pārvilināt naftas produktus ir, un domāju, ka uzņēmumi tā arī rīkosies,” ziņu aģentūrai BNS paudis Klaipēdas ostas direkcijas mārketinga un vispārējo lietu direktors Artūrs Drungils.
Maksimālais apjoms, ko papildus varētu pārņemt Klaipēda, ir aptuveni divi miljoni tonnu naftas produktu. Drungils gan piebildis, ka nepriecājas par iespējamo Ventspils ostas apgrozījuma kritumu.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzinis: “ASV lēmums nāca kā zibens spēriens, tāpēc patlaban nav nekādu aplēšu, kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku.”

Pie viņa vērsušies vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri strādā Ventspils brīvostas teritorijā un ir noslēguši nomas līgumus. “Patlaban risinām tehniskus jautājumus, bet pats svarīgākais ir informēt uzņēmējus par to, kas notiks un ko darīt,” teic ministrs.