Lietuvas pierobežā – Viesītes novadā izsolē pārdos luterāņu baznīcu
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB, arhibīskaps Jānis Vanags) vairāk nekā 25 gadu laikā nav spējis sakārtot savas īpašumtiesības un nekustamo īpašumu saimniecību, tāpēc izsolē drīzumā nonāks 1844. gada celtais Ilzu (Ilzes) luterāņu dievnams Rites pagastā, Viesītes novadā – pašā Lietuvas pierobežā.
Tiesa gan, dievnamu izsolē nav plānojusi iegādāties kāda bezdievju organizācija, ekstravagantu īpašumu “krājējs” jeb zemnieku saimniecība, lai tajā tāpat kā kolhozu laikā ierīkotu minerālmēslu noliktavu vai mehānisko darbnīcu, bet gan LELB “konkurenti” - Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), tā dēvētā trimdas baznīca, kurai Latvijā jau ir vismaz sešas draudzes. LELBĀL no LELB atšķiras ar saviem tolerantākiem un modernākiem uzskatiem, piemēram, atbalsta sieviešu ordināciju, dievgalda kopību ne tikai ar citām luterāņu baznīcām pasaulē, bet pat citu konfesiju ticīgajiem, kā arī neieņem karojošu, “vienvirziena” pozīciju vairākos teoloģiskajos jautājumos.
Viesītes novada domes sēdē pašvaldības juriste Ināra Erte skaidroja, ka savulaik Ilzu baznīca piederējusi Neretas draudzei, kura uz to nav atjaunojusi īpašuma tiesības. Patlaban ēka ir bezsaimnieka manta, piekrītoša valstij, savukārt zeme pieder Viesītes novada pašvaldībai. Lai pārdotu šo īpašumu, ir jārīko izsole. Izsole ir vienīgais legālais veids, kā baznīca var tikt pie īpašnieka, kurš jau paziņojis, ka dievnams tiks saglabāts un uzturēts tam paredzētam mērķim, arī konfesionālā piederība netiks mainīta – baznīca celta kā luterāņu, un tāda tā arī paliks.
Viesītes pašvaldības deputātiem iebildumu par zemes zem baznīcas pārdošanu nebija, un tika nolemts uzsākt nekustamā īpašuma “Ilzu baznīca” atsavināšanas procesu. Tagad pašvaldībai jāveic nekustamā īpašuma novērtējums un jāsagatavo dokumenti izsolei.
Pašreizējo Ilzu baznīcu 1844. gadā uzcēla Ilzesmuižas īpašniece Elizabete fon Orgīza–Rūtenberga. Baznīca stipri cieta Otrā pasaules kara laikā, kad iznīcināta baznīcas iekārta un ērģeles. Saglabājušies tikai galvenie interjera elementi – altāris un mēbeles. Baznīca nav pārvērtusies drupās, tikai pateicoties vietējo iedzīvotāju pūlēm.
